Es arī ilgu laiku biju pārliecïbā, ka ekovate forša ar to, ka plēves nevajag. Bet tad parēkināju (koka karkasam), ka akmensvate sanāk tieši 2x lētāk, var likt lêtāku plēvi (ekovatei, ja to izmantotu, tad tomēr liktu Kkādu no krutajām plēvêm, piemeram, tyvek air guard smart), vēl jābūt noslēgtai kabatai, lai ieplūstu to vati - rezultātā ar akmens vati ietaupījums ap 2k euro, par ko jau rekuperators (protams, tikai "body" bez gaisa vadiem) sanāk. Tas ar paša darbu. Un ventilāciju arī vajag.
Es tvaika bremzi liktu arī ekovatei - jautājums tikai - kāda konkrētajā situācijā ir labākā izvēle.
Kāds biezums ekovatei plānots? Kāds pīrāgs vispār?

Un vēl, ko es u-wert spēlējoties ņēmu vērā - pēc meteo.lv datiem vidējais gaisa mitrums Latvijā ir ap 81% (71%maijā, 88% decembrī). Pie šādiem apstākļiem ekovate vairs galīgi nelikās seksīga, jo mitrums bez plēvēm u-wert sanāca ne mazais.

Ja var ticēt teorijai,tad diez ko labi patiešām neizklausas. Būtībā tas nozīmē,ka ekovate paliek slapja un savas funkcijas vairs nepilda. Varbūt fasādes pusē jāliek fibrolīts apmests ar kaļķa javu,nekrāsots + ventilējama fasāde. Tādam nobeigumam difūzijas lielums no temperatūras tik ļoti neietekmējas. Neapstrādāts apmetums vispār ļoti labi piesaista mitrumu.
Georgs999, Ēveļskaidas siltinājumā ir galīgi garām. Nupat sev bēniņos dabūju grābt ārā. Man bija miksēts siltinājums-20cm zāģskaidas,vietām ēveļskaidas. Uzliku 30 cm vati virsū,taču pārbaudot ar termogrāfu biju pārsteigts par to,ka vienā istabā griesti auksti kā bija tā palika.Kaut kur gar siju galiem velk auksto gaisu iekšā,lai gan biju visu rūpīgi noizolējis. Ēveļskaidām nav blīvuma,tāpēc tām gaisa plūsma viegli skrien cauri. Izgrābu gar ārmalu un saliku vati-viss ok(pat vatei gaisa plūsmas pretestība ir labāka,bet tāpat visiem bēniņiem pa virsu izrullēju pretvēja membrānu). Tur kur zāģu skaidas,tur vis normāli.

Tātad kaut kas man tajā u-wertā bija sagājis ne tā ar sd un m vērtībām. Sd vērtība elt kraftam ir 0.7 kā arī rakstīts instrukcijā. M tur izrēķinājās ar 2300. Nu tātad eltkrafts, ja salīdzina ar parasto PE plēvi elpo ļoti labi un arī tvaiciņu laiž. Bet tas it kā ir ok, jo manā pīrāgā eltkrafts to kondensātu samazina līdz cik ne cik pieņemamiem apjomiem. Pīrāgs sanāca tāds - vēdināmā sprauga, Steico universal kokšķiedra 20mm, 200m ekovate, elt krafts, seteico universal 50mm un tālāk apmetums. Ar šo versiju līdz mīnus 15 grādiem vispār nav problēmu, nu no 15-30 grādiem it kā kaut kas parādās, bet arī nekas dramatisks. Katrā ziņā eltrkafts labi noņēma problēmu (nu teorētiskajā modelī).

Pasērfoju netā, nu versijas protams ir dažādas par to izolāciju, bet tomēr pamatā ir līdzīgs modelis tam ko esmu iecerējis. Tā ka laikam dramatiska kļūda nebūs. Padomāšu vēl, bet izskatās cerīgi.

Par minerālvatēm. Minerālvates ir super, bet teikt, ka labāka par eko - arī nevar. Minerālvatei ir laba cena, bet ar minerālvati var ļoti daudz kas noiet greizi. Nu tieši par to tvaiku. Tai vatei ir jāliek īstā tvaicene un jāpiestrādā, lai ir blīvi. Ne vienmēr tas tā sanāk. Ja tai vatē kaut kādu iemeslu dēļ krājas mitrums, tad viņa velns viņ zin cik ilgi žūs. Un to ka caurumus var sataisīt daudz un dikti karkasenē - šaubu nav. Tā ir problēma ar mitrumu. Otrā lieta - kas notiek reti, bet notikt var. Ja iekšā ir vēsāks kā ārā, tad mitrums atradīsies pie tvaicenes minerālvatē un tas atkal ir nepatīkami. Ekovate tādā ziņā kļūdas pieļauj. Iestrāde utt ir cits jautājums. Man pašam ar minerāleni ir bijušas problēmas, dēļ caurumiem un ja vēl blakus ir kāda sija vai statnis - pavisam slikti.

Ēveļskaidas pārsegumā ir stilīgi. :) Tā ir kā Praktiķis saka, gaiss pa viņām staigā nežēlīgi. Grūti spriest kāds ir vates ekvivalents, bet nu es dotu 4 cm vatei un 3cm kokšķiedrai. Ēveļskaidas pat vecajos labajos laikos kad zāle bija zaļāka tā īsti neizmantoja. Bet smaržo viņas labi, tas gan.

"....ap mīnus pieciem grādiem ir kaut kas ap 3.5 kg uz m2 ..." te par mitruma ūdens kondensāta daudzumu konstrukcijā. Pēc loģikas, kāds apstāklis dzīvojamās telpās spēj radīt tādu mitruma daudzumu? Es saprotu - virtuvē uz plīts visu dienu vārās vaļējs katls ar ūdeni un telpā vispār nav vēdināšanas! Taču cilvēka stundas mitrumizdalījumi sviedru veidā? ... tu vēlies sacīt, ka katru dienu zaudē 3,5kg ūdens sviedros!
Pieņemu, ka tā spēle savādāka. Tev taču no āra ieplūst svaigs gaiss ar 0 temperatūru un vidējo relatīvo mitrumu 80%...84% - tas ir satur tikai (jāskatās hidrometr.tabulās) g ūdens. Gaisam uzsilstot līdz 22 grādiem, tā relatīvais mitrums krīt līdz ( rēķinam) apmēram 20%...30%. Tu (cilvēki) svīstot to papildina līdz ... (atkal jārēķina) noteiktiem gramiem stundā vai diennaktī. Ja ir citi mitruma avoti - piemēram puķes... tad tā mitrumu var pierēķināt klāt.
Tapēc pieņemu, ka u- werta aplēse vēl ir jāprecizē - ievadot precizētu iekšējā mitruma daudzumu un tikai tad būs skaidrs par galīgo konstrukciju.

Brinkmaņa kungs,man arī tas izklausījās par daudz,taču kaut kur lasot par aerodinamiku bija minēts,ka 1m3 gaisa sver ~1,5 kg. Nekas par mitruma procentu gan nebija minēts,bet no tā varētu secināt,ka pat relatīvi sausā gaisā mitruma vēl ir gana daudz.

Piekrītu Vilnim par akmensvates iestrādi un to, ka kļūdas var salaist un tam, ka ekovate šādas kļūdas nosacīti pieļauj - tas ir viens no ekovates plusiem, kas man personiski patīk. Par kondensàtu plēves otrā pusē - risks karstajā periodā, ja lieto kondicionieri un telpu temperatūras atšķiras, šķiet, vairāk par 5 grādiem.

Ir vieta kur onlaina režīmā var mitruma rēķinus veikt. Un sanāk ļoti tālu no kg.
Te:[planetcalc.ru]

Ok, ir vērtīga papildinfo par kg/m2 uwertam. Ja lasa paskaidrojumu skaidrā vācu valodā, tad sanāk, ka tie kg ir tie kas savācas 90 dienu periodā. Uwerts pats uzskata, ka 0.5kg/m2 ir tā robeža, pēc kuras jau skaitās - "nav labi" vismaz manā rasējumā.


Precīzs google translate citāts šeit:
"Ziemā varat kondensēties ietvaros sastāvdaļu , kur tās radīt nevēlamas mitruma ( kondensācijas) noteiktos apstākļos , mitruma no telpas gaisa .

Kondensāta daudzums : Norāda , cik daudz kondensāta ir gaidāms klimatiskajos apstākļos noteiktajā 90 dienu laikā . Ir atļauta , atkarībā no komponenta 0,5 kg / m2 uz 1 kg / m2 .

Mitrums pieaugums % : uz detaļām var ietvert koka koksnes mitrums var palielināt tikai vidēji par kondensācijas . Ļaut 3 līdz 5 % .

Žūšanas laiks : Norāda cik ilgi atkausēšanas ūdens vasarā nepieciešams žāvēšanai . ir maksimāli atļauts 90 dienas .

Piezīme: no mitruma aizsardzību uzskata tikai difūzijas aprēķinu. Par kapilāru un adsorbējamām būvmateriālu priekšrocības šeit nav iekļauti !"