Kāda ir temperatūra telpā kad to sakurina un kāda kad atdziest

Masīvās krāsnis faktiski strādā kā gaisa maisītāji, jo siltumu atdod lēni, bet ilgi, visu laiku bez apstājas ceļot gaisu gar sevi uz augšu.
Savukārt bleķinieks atdziest ātri, un gaisa cirkulācija periodiski apstājas. Pa to laiku pelējuma sēnes aug augumā.

Masīvās krāsnis ne tikai ar konvekcikju silda telpu, bet ar infrasarkanajiem stariem arī, un nozīmīgi! Pārbaudiet to ar "ekrānu", ja neticiet.

Tātad divstāvu mūra ēka, visticamāk būvēta 20.gds 60 - 70 gados Hruščeva laika posmā. Cik zinu tādas divstāvu ēkas mūrēja atvieglinātās 38cm biezās silikātķieģeļu ārsienu konstrukcijās ar iekšējo apmetumu.Tās - šādas ārsienas, ja aukstajā sezonā netiek nodrošināta patstāvīga izsildīšana, pastiprināti uzkrājas mitrums - tas nodrošina pelējumu,
Esošās apkures - smagās apkures krāsns nomaiņa ar vieglām čuguna krāsniņām nebija pareiza doma. Masīvie apkures elementi nodrošināja daudz ilgāku ārsienu virsmu izkarsēšanu nekā vieglā ķeta krāsns. Jo masīva krāsns nodrošina ārsienu apstarošanu 60...80 grādu starojumu vismaz 4 līdz 6 stundas ar vismaz 3,8...4,6m2 virsmas laukumu, tad čuguna krāsnij virsma ~ 1,2...1,8m2 apmēram 2...2,5 stundu garumā ar virsmas temperatūru 90..120 grādi.
Ko darīt? Laikam paša drošākā metode būtu ārsienas nosiltināšana no ārpuses. Otra metode - gar ārsienas perimetru telpās nodrošināt patstāvīgu izsildīšanu grīdlīstes zonā. Vēdināšana ir koks ar diviem galiem - tas ievada sauso, bet auksto āra gaisu. Tātad palielinās siltumzudumi, bet samazinās gaisa mitrums telpās. Veidojas zināms paradokss - telpā ieplūstot aukstajam gaisam papildus tiek atdzesētas ārsienu virsmas, tām atdziestot palielinās kondensāta izkrišanas risks. Tātad varbūt labāk izmantot iekšējo mitruma absorbentus, tas neatdzesēs iekšējās virsmas.

Man nedaudz lidziga situacija.Izremonteju 2 stava izstabu(izlidzinaju sienas ar rotband,nosiltinaju gridu ar vati un ieklaju laminatu+nomainiju jaunu pvc logu) un sakas problemas ar mitrumu un pelejumu.Tagad nezinu ko iesakt jo divas arsienas ira mitras,15 cm virs kajlistem.un žēl noskatitie ka jaunas tapetes iet posta :(
Nevaru saprast kas pa cēloni tam,jo telpu vedinu biezi.!!!!°
1. Arsienu biezums mūrets aptuveni 45 cm (padomju laikos) no baltiem kiegeliem,bet gaisa starpa ir piepildita ar korķa skaidām,varbut dēļ tā sienas paliek mitras ?
2. Zem izstabas 1stava telpa nau apkurinama.un tai nau nekadu mitruma pazimes.
3. Izremontētā iztaba ir apsildama ar metala krasninu.kad kurinu tad silts,kad nekurinu tad ir ka ir ..
Ko šādā gadijuma iesakt ??????

Telpa ir kā dīķis, kur visaukstākais gaisa slānis, protams, ir pie grīdas. Metāla krāsniņai ir ļoti maza siltuminerce, un gaisa slāņu maisīšanu un telpas žāvēšanu viņa faktiski veic tikai kuršanās laikā un kādas pāris stundas pēc tam, kamēr virsmas temperatūra izlīdzinās ar apkārtējo gaisu. Turklāt aukstā gaisa līmenis pie grīdas praktiski ir mazkustīgs, jo krāsniņas virsmas uzsildītā un paceltā gaisa vietā vispirms pieplūst gaiss no sāniem krāsniņas līmenī, nevis smagais, aukstais gaiss no grīdas. Sevišķi tad, ja krāsniņa ir uz kāda postamenta, vai augstām kājiņām.
Situācijas uzlabošanai varētu veikt divas lietas. A) Siltuminerces palielināšanu un B) piespiedu plūsmas radīšanu grīdas līmenī.
A) Pamatmērķis konkrētajā gadījumā - par kādām stundām paildzināt laiku, kurā sildķermenis bez kuršanās ir siltāks par apkārtējo gaisu un veic gaisa kustināšanu vertikālā virzienā. Risinājums - kaut vai 40 litru piena kanna vai divas ar ūdeni virs krāsniņas. Protams, drošības nolūkos, atvērtā veidā. Citi estētiskie un praktiskie izpildījumi saimnieka iztēles varā. Galvenais ir ūdens masa, jo īpatnējās siltumietilpības ziņā tai konkurentu nav.
B) Pamatmērķis - panākt gaisa pacelšanu no iespējami zemākā-grīdas slāņa. Risinājums - izveidot ap krāsniņu kaut ko nosacīti līdzīgu skurstenim, kur gaiss vilkmes rezultātā ieplūst apakšā un izplūst augšā, bet netiek klāt, jeb daļēji tiek ierobežota pieplūde no sāniem. Uz grīdas, nepilna metra attālumā ap krāsniņu, viens otram blakus novietojami vairāki ~ 1m augsti ugunsdroši vairogi, kas apmēram 5-10 cm piepacelti no grīdas, lai pa apakšu varētu ieplūst gaiss. Vēlams caurspīdīgi, lai nebremzētu infrasarkano starojumu. Piemēram, kādi veci autobusa logi iefrēzēti ķieģeļa kājiņās, vai kas cits pēc saimnieka izvēles.
Ceru, ka ideja skaidra. Veiksmi aukstā gaisa dīķa maisīšanā un tapešu žāvēšanā!

Problēmas cēlonis ir doma, ka ar čuguna bundžām iespējams aizstāt krāsnis! Risinājums? Jāliek atpakaļ krāsnis, kas atškirībā no čuguna krāsniņām tur siltumu vai gaiss-gaiss tipa siltumsūkni. Pa lēto? Diez vai sanāks, bet varbūt var pamēģināt nolikt kādu elektrisko pūtēju pavērstu uz sienu un/vai pielikt ventilatoru pie griestiem, kas maisa gaisu istabā. Tas viss pie nosacījuma, ka saimnieks cītīgi ik pa pāris sundam piemet pa pagalei savai "apkures iekārtai".

Atvērts ūdens trauks virs krāsniņas tikai paaugstinās mitrumu gaisā. Var uz krāsniņas uzlikt lielu laukakmeni, bet tā siltuminerce nedomāju ka dos jūtamu starpību.

Posted by: gints_ ()
Datums: 20.01.2014 09:49

Atvērts ūdens trauks virs krāsniņas tikai paaugstinās mitrumu gaisā. ........

Galvenā doma jau bija, lai neuzliek cieši aizvākotu kannu!!! DDD
Tvaiku norobežošanai nepieciešams tikai nodrošināties ar izplešanās nodrošināšanas tvertni vai gumijas cimdu, kā vīna raudzētājam. Uzvārīšanās parastā krāsniņas režīmā tādai plikai kannai maz iespējama.

Kā siltuminerces palielināšana ietekmē nepieciešamā kurināmā daudzumu?