Norcis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kondensats uz jauna PVC loga veidojas tiesi del
> nepiemerotas apkures krasninas?
> Visas problemas varetu glabt centralapkures
> ierikosanas,ar normaliem radiatoriem zem palodzes?

Kur tieši kondensāts veidojas? Pa perimetru? Vai arī uz visa stikla?

Mums ir logi, kam veidojas tikai pa perimetru - domājams, ka tas ir normāli. Cik saprotu, aukstuma tilti un tā… Savukārt terases durvīm un lielajam logam kondensāts veidojas uz visa stikla. Pamērot ar infrasarkano distances termometru, logam stikla virsma ir, piemēram, +18°C, savukārt terases durvīm un logam - tikai +8°C. Šorīt vispār terases durvīm un logam stikla virsmas temperatūra bija no 0°C līdz 7°C, atkarībā no tā, cik augstu mēra.

Cik lasīts, tad loga virsmas temperatūru (un attiecīgi arī kondensāta veidošanās iespējamību) ietekmē vairāki faktori (no loga uzbūves viedokļa):
* stiklu/kameru skaits. Ir logi ar 2 stikliem (un 1 "gaisa kabatu"), ir logi ar 3 vai pat 4 stikliem. Tās "gaisa kabatas" uzlabo siltumizolāciju un arī loga virsmas temperatūru.
* minēto kameru biezums
* kameru pildīšanai izmantotā gāze (piemēram, argons)
* stikla pārklājums (meklē jēdzienu "selektīvais stikls")

Neko stulbāku laikam vairs nevar izdarīt, kā taupības krāsniņai iekšpusē gar sāniem ielikt itkā siltuma akumulēšanai domātas akmens plāksnes.To massa ir tik niecīga,toties laukums liels un reāli tās aiztur vairāk siltuma nekā spēj akumulēt. Par to pārliecinājos tad,kad šīs plāksnes izņēmu ārā-starpība bija nepārprotama.Mana pieredze ar šādām krāsniņām ir tāda,ka lai iegūtu maksimālu efektu jāveicina gaisa cirkulācija gar krāsniņu. Liels efekts ir no pagarināta metāla skursteņa,jo aptuveni 1,5m garuma dubulto sildvirsmas laukumu,un jo tas plānāks,jo ātrāk atdod siltumu-lielāks efekts.Nav jēgas apkraut apkures ierīci ar siltuma akumulējošiem materiāliem,ja to degšanas procesā dūmgāzes vairāk vai mazāk iet pataisno skurstenī.Jo lēnāka siltuma noņemšana,jo augstāka dūmgāzu temperatūra aizies skurstenī.

Par to "iekšpusē gar sāniem" nesapratu.

Skursteni pagarināt diez vai sanāks. Virs krāsniņas aizet metru-pusotru uz augšu, tālāk leņķis un iziet cauri sienai. "Bīdīt caurumu" sienā galīgi negribas.


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nav jēgas apkraut
> apkures ierīci ar siltuma akumulējošiem
> materiāliem,ja to degšanas procesā dūmgāzes
> vairāk vai mazāk iet pataisno skurstenī.Jo
> lēnāka siltuma noņemšana,jo augstāka
> dūmgāzu temperatūra aizies skurstenī.

Par šo jau arī bija jautājums - vai pliks gaiss tiešām siltumu noņem jūtami ātrāk nekā kāds siltuma akumulators.

Domāju, ka protams ir starpība kādā veidā noņem siltumu. Neblīvi apkrauti ķeģeļi to darīs ievērojami sliktāk kā piemēram cirkulējoša ūdens čaula.
Pliks gaiss arī nav zemē metama lieta, tikai jāsaprot, ka atklātās un karstās metāla virsmas izdedzina skābekli telpā un tas nav patīkami.
Vienmēr esmu uzskatījis, ka metāla krāsnis nav īsti piemērotas dzīvojamām telpām, turklāt ņemot vērā to siltuminerci un lietderību. Katrai lietai savs pielietojums un ņemties ar uzlabošanu ir pārāk sarežģīts pasākums un beigās var arī neko daudz neuzlabot vai vēl sliktāk. Būtu labi nopirkt atbilstošu un piemērotu ierīci, bet tradīcijas un iepirkšanās paradumi ir tādi kādi tie ir. :)

> Par šo jau arī bija jautājums - vai pliks gaiss
> tiešām siltumu noņem jūtami ātrāk nekā
> kāds siltuma akumulators.
Jebkuras enerģijas veida akumulācija (uzglabāšana) rada zudumus. Ideālā variantā iegūstamajam labumam(komfortam) ir jāatsver šie zaudējumi. Ir krāsniņu modeļi,kam akmens plāksnes orģinālā variantā jau iestrādātas kurtuves sānos no iekšpuses.(Tas rada neizpratni) Pēc idejas jau pati krāsniņa ir izolējošs (akumulējošs) elements,tāpēc ja tā būtu no plānāka materiāla,jo mazāk akumulētu (zaudētu) siltumu-to viegli var sajust nomainot 2mm biezo metāla skursteņa pagarinājumu pret 0,5mm biezu. Cits jautājums ir kalpošanas laiks... Cita lieta protams ir ūdens kā siltuma noņēmējs,bet citos variantos dūmgāzu ceļš ir par īsu.

Pag pag pag, kāpēc "jebkura enerģijas veida akumulācija (uzglabāšana) rada zudumus"? Siltuma akumulācija/uzglabāšana pati par sevi tak nekādus zudumus radīt nevar, ja vien to neuzglabā ārpus telpām - cik siltuma iedosi akumulatoram, tik pēc tam no tā arī saņemsi. Jebšu ir kādi knifi, par kuriem esmu "aizmirsis"?

Siltuma akumulācija rada zudumus tādā veidā, ka akumulators nepaspēj "uzsūkt" visu siltumu, kas skrien garām, un liekais iziet skurstenī. Piemēram - ja skārda skurstenim riņķī apliek ķieģeļus, kā rezultātā skurstenis vairs netiek dzesēts ar konvekciju, tad ķieģeļi uzsilst pamatā ar izstaroto siltumu. Skursteņa temperatūra pieaug, izejošo dūmgāzu temperatūra arī, lietderības koeficients krīt.

Tādēļ svarīga ir ne tikai akumulējošā materiāla siltumietilpība, bet gan arī siltuma noņemšanas veids - siltumvadāmība. Šķiet, nekas labāks par ūdens plūsmu vēl nav izdomāts.

Kā tad nav labāks? Ķieģelis. Paņem 1000 grādus un nekas nav jāregulē, jākontrolē un nevajag nekādus akumulātorus un sūkņus un upšus, un veselu istabu ar trubām un bunduļiem kā fabrikā.

...kā var "paņemt 1000 grādus" Varbūt ir kāds video? Un ja var paņemt, tad var arī nolikt? Jā. Sadalīt pa istabām.....Bet nopietni sakot, ūdens ir viens no siltuma enerģijas ietilpīgākajām vielām uz zemeslodes! Pie kam, šķidrs, nedegošs šķidrā veidā, ķimiski neitrāls.....Vārdu sakot: Dieva viela Nr.1.

Un par siltuma akumulatoru ar ūdeni var pafilozofēt: papildus enerģiju vajag , lai tajā siltumu kas ir ūdenī, iepumpētu, un pēc tam izpumpētu. Un tie būs zudumi.