binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kā siltuminerces palielināšana ietekmē
> nepieciešamā kurināmā daudzumu?

Pie vienādiem kurtuves nosacījumiem, lai uzsildītu lielāku masu, protams kurināmo vajadzēs vairāk. Pēc tam jāņem vērā, kurtuves efektivitāte dažādos režīmos ir atšķirīga t.i. kurinot uz pilnu jaudu vai nepilnu. Jebkurā gadījumā caurmēra gadījumos metāla krāsnīm un arī mūrētajām krāsnīm lietderības koeficients ir salīdzinoši zems - 40-65% atkarībā no konstrukcijas, malkas kvalitātes, krāsns tīrības un kurināšanas intensitātes.

"Jebkurā gadījumā caurmēra gadījumos metāla krāsnīm un arī mūrētajām krāsnīm lietderības koeficients ir salīdzinoši zems - 40-65% atkarībā no konstrukcijas, malkas kvalitātes, krāsns tīrības un kurināšanas intensitātes."...
Lietderības koeficenti ir dažādi, bet vienkāršakais izsaka attiecību %, kas ietver trīs parametrus - vēlamo gaisa temperatūru telpā ~20 grādi, dūmenī ieplūstošo dūmgāzu temperatūru ~210..190...labai krāsnij ~130 grādi, degšanas temperatūru kurtuvē 750...900...1200( labai krāsnij) un tad to var izteikt kā (900-190)/(900-20)%...rezultātā lietderības koeficents 80% , bet ja sadegšanas temperatūra ~700 grādi- slapja malka, izejošā dūmgāzes ~230 grādi... tad lietderības koeficents 75%
... kurināšanas intensitātei ar lietderības koeficenta aprēķināšanu nav lielas sakarības... varbūt citādākā izpratnē

Kondensats uz jauna PVC loga veidojas tiesi del nepiemerotas apkures krasninas?
Visas problemas varetu glabt centralapkures ierikosanas,ar normaliem radiatoriem zem palodzes?

Cik zinu, tad ražotāji saviem izstrādājumiem lietderības k. mēra kā iegūtā siltuma daudzumu no sadedzinātā kurināmā. Ja piemēram 1kg 20% sausas malkas enerģētiskā vertība ir 4.16 kJ, tad 80% lietderība iekārtai nozīmē 3.3kj saražotā siltuma no 1kg malkas.
Kurināšanas intensitātei koeficienta aprēķinā protams nav nozīme, taču tas ir viens no faktoriem, kurš ietekmē vai tiek sasniegts iekārtas paredzētais %. Mūra krāsnīm protams koeficientu ir pagrūti aprēķināt no iegūtā siltuma viedokļa, bet pilnīgi precīzi to var noteikt centrālapkures katliem. Cik zinu, tad lietderību parastām krāsnīm tuvināti var aprēķināt mērot tās dūmgāzes kombinācijā ar degšanas temperatūru, bet tas ir ļoti, ļoti aptuveni ar lielu kļūdas iespējamību.

Jo jāņem papildus vērā arī plūsmas ātrums skurstenī m3/h. Šī aprēķina princips ir rēķināt no otra gala, t.i. aprēķināt to daļu, kura nelietderīgi izplūst gaisā. Praksē bez mēraparātiem to izdarīt nevar un pat ja mēraparāti ir, arī tad aprēķins ir tuvināts. Bet kā jau teicu lietderība (iegūtais siltums no max iespējami iegūstamā) mūrētajām un metāla krāsnīm ir tie 40-65% - tādi ir vispārpieņemti pētījumu rezultāti. Teorētiski var uzbūvēt arī lietderīgākas krāsnis, bet tad tur ir jābūt kaut kādai minimālai automātikai un pārāk regulāri jātīra n-tie dūmkanāli. Praksē ir lielāki zudumi un tur arī tie zemie rādītāji.

Pirms kāda laika ar interesi paskatījos kāda krievu "kuļibina" ( bija tāds slavens krievu izgudrotājs...) krāsniņu siltumnīcai. Protams, kam ir interese, var skatīties no sākuma, bet attiecībā pret dūmošanu, kas ir ļoti populārs veids ilgdegošajās krāsnsnīs un kurām ir ne mazums piekritēju un dedzīgu aizstāvju...jāskatās no 12 minūte. Mazliet liek padomāt...un varbūt arī kādu izgudrojumu veikt šajā sakarā! jāskatās te: [www.youtube.com]

Izklausījās pēc parastā malkas katla ar ventilatoru. Gāzilādes katli tā tie saucās?

Tur kur pelē sienas ir jānomēra virsmas temperatūra, vēlams tad kad ārā auksts. Piem. ja telpā ir 22'C un mitrums 50%, tad visas virmas kuras ir 11'C vēsas sāks "tecēt" un vēlāk pelēt. Nu un parastiem PVC logiem uz rāmjiem paketes tuvumā bieži ir +2 'C grādi.

Apzīmējums neticami augsts kpd ir savā ziņā atpalicība, jo šobrīd tirgū mājsaimniecībām ir katli ar 90-95% kpd. Viss ko visideālākajā variantā varētu vēl paņemt ir tie 10-5%, kuri atduras faktā, ka pārpalikumi kaut kā pa skursteni jāaizdabū un zemāk par 100 grādiem to darīt vairs nevar. Teorētiski noteikti var, bet tas vairs to nemaksā. Nemaksā tāpēc, ka cīņa par pēdējiem % ir ļoti dārga t.i. vienādas jaudas 85% katls maksā 1000ls, 90+ maksā jau no 2200 ls. Varbūt vēl kaut kāds superskurstenis-siltummainis, kurš beidzas ūdens vannā. :)
Degšanā vairs amerika nav jāatklāj - ļoti augsta temperatūra (1200c) un sekundārā gaisa padeve sprauslā, tas arī ir viss, lai sadegtu max viss kas var sadegt, turklāt procesam jābūt dinamiskam - perfekta automātika abām gaisa padevēm. Tālāk īsti domāju vairs nav kur attīstīties - nākamā jau kodolreakcija. :) Jūtuba modelis ir vienkārši modifikācija, kurai ir problēmas ar gāzes ģenerēšanas ierosinātāju un gāzu sekundāro atjaukšanu ar skābekli. Gāzģenerācijas katlā tas ir atrisināts kompakti.
Tā protams atkāpe no pelējuma sienā, bet nu tā sanāca.

Par siltummaiņa esamības ietekmi uz kurināmā daudzumu bija domāts tieši par lietderības koeficientu, nevis par 1 kurināšanai nepieciešamo kurināmā dauduzmu.

Mums ir "Baltika zemā" kamīnkrāsns. Ap kurtuvi ir neliels akumulators. Tālāk telpā ir metāla dūmvads, metru-pusotru metru garš. Izskatās, protams, neestētiski. Nu un ir dilemma - atstāt kā ir, pieņemot, ka tādā veidā telpa no dūmvada saņems vairāk siltuma, vai apdarīt ar kaut kādām dekorācijām, kas vienlaicīgi kalpotu arī par akumulatoru.

Šobrīd sanāk, ka telpa no dūmvada karstuma uzņem siltumu. Tāda apdare šo procesu viennozīmīgi ietekmēs. Jautājums tikai, kādā veidā - vai tā apdare kalpos kā siltumizolācija (respektīvi vairāk siltuma aizies atmosfērā) vai tieši otrādi - spēs uzņemt no skursteņa vairāk siltuma nekā to spēj ap skursteni brīvi piekļūstošais gaiss.

Man gan nav pārliecības, ka mēs tur vispār varam kādu masīvu apdari veidot ap dūmvadu. Jau tagad kamīnkrāsniņas augšējā plātne ir saplaisājusi.