Par gaisa cirkulāciju te: [www.youtube.com]
Akmeņu daudzuma aprēķins, metodika te: [www.kaminproekt.ru]

Priekš manis nebūt nav būtiski vai mana garā piebilde (03.12.14.) pēc kāda cita cilvēka uzskatiem ir ar kaut ko pretrunā vai otrādi....
Patiesi prieks, ka ar šo piebildi diskusija, kura likās jau beigusies - atsākās ar jaunu švunku - un ar Forumā nedzirdētām finesēm (vismaz man tā liekas) - par pirts gara vieglumu un smagumu kaut vai....

Didzisp aizstāv savu pirts variantu ( tas pareizi - visforšākā ir tā pirts, kura ir tava - pieder tavai ģimenei) un viņam tak mežs apkārt un malkas problēmu laikam nav, bet lūdzu atvaino - mēs te diskusijās brīžam cenšamies meklēt ABSOLŪTO dotā brīža PATIESĪBU - ar klussu cerību nošķirt to no emocionāli - subjektīvā viedokļa....

Teorētiķi...sava apzinātā mūža laikā nācies izbaudīt visvisādu veidu pirtis....
1) Latgalē pilnīgi melno - plītsveida krāsns ar akmeņu kaudzi virsū - dūmeņa vietā caurums jumtā - kurina pusdienu - tad izvēdina dūmus - un pēc tam vakarā lieto kā riktīgi slapjo, jo turpat pērtuvē muca ar ūdeni....
2) pusmelno - ar metāla un ķieģeļu korpusā ieslēgtiem - dūmus caurlaidošiem akmeņiem - ar atveramu lūku gara uzmešanai...
3) un dažādas citas variācijas, ieskaitot protams sauso saunu... Tikai izņemot turku pirti, kurā pabiju īsu brīdi - un neliegšos, ka reibumā un kopā ar smukām darbabiedrēm - tāpēc īsti neatceros kādas bija izjūtas konkrēti no tvaika ( biju objektīvi aizņemts nemanāmi pētot dažādu apaļo formu variantus)

Tā kā ir pietiekoša iespēja izvērtēt - salīdzinot dažādus variantus - protams ka personisko izjūtu kontekstā...bet mans prof. statuss prasa, lai es censtos būt max. objektīvs....

Rx min pilīšu skaitu, virsmas augsto temperatūru un lielo laukumu....okey...ja akmeņi nav pietiekoši karsti - garu nevar radīt vispār...

No Forumā daudzreiz pieminētā - jo zemāka gaisa temperatūra - jo tā molekulas var piesaistīt mazāk ūdens - veidojas kondensāts ( tā pati rasa )....tad pēc fizikas loģikas sanāk - jo vēsāks gaiss pērtuvē (un ķermenis arī vāji silts) - jo vairāk tās rasas....un tas ir nosacīti neatkarīgi no tā - cik karsti ir akmeņi - slēgti vai atsegti - nav būtiski - starpība tikai cik ilgi karsēti - gars vai nu ir vai arī nav....tā taču laikam sanāk...un manis iepriekš izteiktais prātojums par smago garu arī sanāk loģisks...
Es tikai vēlos aizkapāties līdz gala taisnībai....

Tad pēc manas saprašanas pavēsa pērtuve un vāji uzkarsis ķermenis stimulē tieši smagā gara veidošanos....kad karstais tvaiks (gars) saskaras ar telpas gaisu un ķermeni....

Itkā jau taisnība par to temperatūru pērtuvē, jo tā vēsāka, jo kondensāts veidojas ātrak. Tikai nevajag aizmirst, ka pērtuvē atrodas cilvēks, kurš nevar izturēt augstu temperatūru, Ja piemēram pie 100 grādiem uzmetīs garu, cilvēks vienkārši izcepsies. Toties kondensāts neveidosies vispār :) Slapjās pirts priekšrocība ir salīdzinoši zema temperatūra, kura ir cilvēka ķermenim vispatīkamākā. Ar atklātiem akmeņiem temperatūra pērtuvē vienmēr būs augstāka. Ta ir fizika un tur neko darīt nevar.
Klasisku krievu pirti izmantoja katru nedēļu un tajā vajadzēja arī mazus bērnus nomazgāt, kurus saunā nemazgā. Vārdu sakot, tāda konstrukcija bija visoptimālākā visai ģimenei sākot no zīdaiņa līdz vecamtēvam. Protams, ja junam džekam uz lavas blakus pliki sievisķi sēž, tad ir pofig kāds mitrums, kāda temperatūra un kāds gars :) Tad vienkārša elementāra nomazgašanās galvā vairs nav :). Mūsdienās mēs katru dienu ejam dušā, visur ir vannasistabas un silts ūdens. Vārdu sakot, pirts drīzāk ir izklaides vieta, nevis nepieciešamība nomazgāties. Klasisks piemērs bija saunas pagājušajā gadsimtā. Nu kāda tur mazgāšanās, vai veselība suzlabošana darba kolektīva tusiņā :)
Musdienās praktiski katrs privātmajas saimnieks var atļauties sev pirtiņu. Tad nu ir jāizvēlas, kas dzīvē galvenais. Vai būvēt saunu ar caurspīdīgām durvīm, lai labāk plikus sievisķus apskatītos. Vai pērtuvē ielikt mazu krāsniņu ar mazu akmeņu daudzumu un pērties ka tagad pieņemts. Vai varbūt uzmūrēt lielu krāsni ar slēgtiem akmeņiem visam mūžam. Lai vecumā varētu stīvos kaulus atmiekšķēt un, peroties, sirds pa muti laukā nekāptu. Es neaizstāvu nevienu no pērtuves krāsns variantiem. Man pašam nav pirts ar lielu krāsni. Es to būvēju, kad biju jauns un smuks, bet tagad tikai smuks un sāku nožēlot, ka neuzmūrēju kārtīgu krāsni. Kad būvēju, tad vairāk domāju par izklaidi, malkas ekonomiju un atpūtu, nevis par veselību. Nē, nu nav jau vēl tā, ka plika sieviete neinteresē un nevarētu 100 grādus izturēt, bet sāk gribēties ko mierīgāku un atslābinošu ar vieglu garu.

Mums lāvas no apses vagondēlīšiem un vairākās vietās uzcēlušies tādi nesmuki kūkumi, laikam no mitruma uzbrieda, vajadzēja sist ne tik blīvi. Pirtiņa pagrabā, nosiltināta ar akmens vati ar foliju, ļoti karsta bija, kad sakurināja. Tagad uz lāvām stāv gurķu un sulu burciņas, jo visam jābūt ar mēru - arī pirts karstumam. Kas par karstu, tas veselībai par skādi.Tagad tusē pie kamīna un novusa galda.
Bet der atcerēties, ka visāda karsēšanās paātrina ļaundabīgo attīstību, to teica ārsts.

Prātā nāk piemērs no dabas: smalks lietus un migla. principā ūdens daudzums 1m3 vienāds. Bet efekts? Dažāds. Lietus ar smalkām pilītēm mērcē, migla- nē. Līdzīgi laikam arī pirtī: Lielās pilītes- smagais gars, mērcē, vieglais- nē. Bet energētiskā iedarbība vienāda, jo ūdens masas gaisā vienādas. Enerģijas apmaiņu- miesas sildīšanu nosaka enerģijas blīvumi. Maza blīvuma enerģija maz iespaido liela blīvuma vielu. tāpēc mitrs gaiss ir blīvāks, nekā sauss, un vairāk silda ķermeni. Infrasarkanās "pirtis" imitē saules siltuma iedarbību- silda ar siltuma stariem. Iedarbība itkā notiek dziļāk kā mitrajā pirtī. Man arī ir Infrasarkanā pirts- kabīne. Ko varu teik? Interesanti, savdabīgi, savādāk. Piemēram, pie telpas temperatūras 45 grādi, pēc 10 min sākas sviedri, patīkami silts, nekas nedeg, elpo kā vienmēr. Svieru daudzums pieaug, sākas tecēšana. Pēc ap 25min, no laika sākuma, jūti, ka pietiek...( tā sakot, apnīk, jā tā varētu izteikties). Un pēc tam duša. Svarīgs secinājums, kas šo "pirts" veidu atšķir no parastās pirts ir tas, ka paliek mundrums, jeb pat tas pieaug, nevis pieaug miegainība! Mierīgi vari turpināt darboties.....Otrs svarīgs fakts: ātra "iesildīšana" un rezultāts...

Turpinot temu par pertuvi - ka piestiprinat folliju pie vates ja liek atseviski folliju un vati? Atseviski ir nedaudz letak tapec apsveru sadu domu. Vati liksu starp 50x50 brusinam ar soli 50-60cm.
Cik zemu lidz gridai laist vati? Kadi 5cm atstarpe pietiktu vai vairak labak?
Diemzel bez garumzimem..

Pliku foliju apčakarēsies stiprināt.Labāk ņemt foliju,kura uzlīmēta uz papīra pamatnes. Bija tai nosaukums, bet esmu aizmirsis. Ieliek starp vertikālajam sijām vati un ar stepleri piešauj foliju, ar spīdīgo pusi pret pērtuvi, pa virsu. Tālāk līstiņas gaisa spraugai un vagondēlis. Nekāda raķeštehnika tur nav. Pasu apakšu vatei līdz grīdai laist nevajag, bet diez vai pērtuvē uz grīdas būs 5cm ūdens kārta. Es domāju, ka pietiks arī ar pāris centimetriem. vispār vati uz kautkā jābalst, citādāk tā slīdēs lejā. Ja vagondēļi vertikāli, tad to apakšā vajag tā saukto lāseni. Dēļi jāzāģē slīpi, lai spicīte būtu uz pērtuves pusi. Ideja tāda, ja ūdens tek pa dēli, tad lejā rodas pile, kura saslapina dēļa galu un vēl otrā pusē ūdens uzvelkas augšā. Kad dēļa gals spics, tad pilīte notek un neslapina dēļa galu.

Paldies Didzisp. Depo ir folija ar papiru, ar skavotaju varetu but ok varants. Par slipo malinu nezinaju, paldies.
Vai visiem pertuve izsuta ar parastajiem pirts spundetajiem deliem, vai ir kadi citi varianti?
Ir piedavajumaa melnalksna deli ar bomkanti, kalteti, 15-18mm biezi, viena puse eveleta, diezgan plati 20-25cm. Apsveru domu daleji vai pilniibaa likt sadus delus, tikai jadomaa kaa stiprinaat, skruuves vai naglas buus redzamas. Gribas kautko atskirigu no visur sastopamaa vienveidiigaa pirts apsuvuma. Bet varbuut nav veerts sarezgiit..

Ieteiktu uzreiz skrūvet ar A2 nerūsējošām skrūvem - pats pertuvei šogad lielako daļu cinkoto nomainīju - bija izrūsējušas un apdares dēļos vietām izveidojušas nesmukus melnumus.

Ka labaak pirts pertuves flizu gridai izveidot kritumu uz trapu? Tagad grida ir lidzena betona bet gribas tomeer kritumu uz trapa pusi. Vai ir kadi maisijumi no ka varetu izveidot to slipumu, biezumu vajadzeetu mazu - pie trapa 0, pie sienas ap 10mm vai veel mazaak. Varbuut slipumu veidot ar flizu limi flizejot.