Rx, tu jauc lietas. Ja ir pliks baļķis un nav siltumizolācija, tad nekādu dižo problēmu jau nav. Viņas sāk parādīties palielinot siltumizolāciju no iekšpuses. Piemēram, aukstā laikā ienesot iekšā malku, var uz tausti just, ka uzmet mitrumu no istabas. Tas pats arī notiek ja auksto zonu ar siltumizolāciju pārceļ uz baļķa virsmu iekštelpā. Tikai atšķirībā no malkas kura sasilst, baļķis ir vēss visu laiku.

Un svarīgi ir arī kāda izolācija, jo akmens vate ļoti slikti žūst. Ja viņa tur iekšā saslapinās, tad rēķini, ka viņa tāda slapja arī var palikt līdz pat apkures sezonas beigām. To ka tā akmens vate nežūst, esmu pats pārliecinājies. Tur tā problēmu kombinācija.

Nu tad piemetīsim: Istabai 18m2, pieņemsim divas ir ārsienas, tad aptuveni 27m2 ārsiena. 27 reiz 10 ir 270 kg, jeb litri. 270 dalīts ar 90 dienas ir 3. Tātad diennaktī jāizvāra 3 litri ūdens un viss ūdens jāievada sienās. Vai ir loģiski?
Un par siltināšanu no iekšpuses tā, kā te raksta...jā. Viss var sapūt jau daudz ātrāk. Es runāju un apskatu salīdzinoši viendabīgu materiālu ar tuvinātām esošās sienas īpašībām, tikai tās pabiezināšanu, nevis plāna slāņa efektīva siltinātāja uzlikšanu. Un jā, kurināšanai ir ļoti lila nozīme kopā ar ventilāciju, protams. Labi, ka cilvēku apziņā ienāk tas, ka vajag telpas vēdināt, nevis taupīt siltumu un dzivot sasmakušā un mitrā gaisā. Diemžēl vecākos cilvēkos tā ir normāla dzives telpa.
Tikko nācās izgriezt paroc cietās vates 100mm slāni, ( lkabeļa ievilkšanai) vēl palika mīkstais paroc slānis ap 50mm , kas aplikts koka mājai, ar statņu metodi, ar koka sienas biezumu ap 20cm, 5mm finieris un tapetes. Nekādu mitruma pazīmju. Visa vate sausa...

Rx, ņem vērā, ka mitrums rodas ne tikai no burkas vārīšanas, bet arī m3 gaisa, kurš cirkulē iekšā kā pieplūde no āra, mandomāt, ka tas ir galvenais mitruma avots iekštelpās. No āra cik nu tur būs mitrums, teiksim 80%.
Par to jau ir stāsts, ka cilvēkus interesē tieši vates vai tamlīdzīgu lietu likšana no iekšpuses. Ņem vērā, ka visu nosaka tvaika caurlaidība. Baļķis, akmens vate, regipss. Tvaiks salīdzinoši viegli iziet cauri regipsam, cauri vatei, bet pret baļķi atduras. Ja vēl baļķis vēss, tad tur pavisam reāla ir kondensāta izkrišana, protams, ka tas mitrums paliek, vates iekšējā malā un atpakaļ uz iekštelpām vairs normāli nežūst.
Finieris salīdzinoši ir diezgan laba tvaika barjera, tāpat kā osb.

Pie 80 % un 0 grādiem, 760mm hg, 1 m3 būs 4 grami ūdens...Tieši vēdināšana ziemā samazina telpu mitrumu šā iemesla dēļ. Jā, tāpēc teicu: līdzīgs kā sienas materiāls. Tad temperatūra krīt līgani un rasas zona paplašinās. Tvaiks izsēžās platā zonā un neveido tādu aukstuma tilta veidošanos. Un tiši tā: sienas pārklājums ir faktors mitrruma difundēšanai sienās. Bet kuram sienas nav pārklātas ar kautko? Tapetes piemēram: paste-copy
Vinila tapetes ir divās kārtās un ienes jaunas krāsas mājoklī; šo tapešu apakšējais slānis paliks uz sienas, līdz ar to nebūs nepieciešama grunts. Veidotas no izturīga materiāla, kas lieliski noslēpj nelīdzenas virsmas, bet līdz ar to sienas ne pārāk labi elpo.

Papīra tapetes ir no videi draudzīga materiāla, tās labi elpo, ieteicamas cilvēkiem ar elpceļu slimībām un bērniem.

Flizelīna tapetes ir krāsojamas, kad gribas pārmaiņas — var viegli pārkrāsot. Viegli noplēšamas, bet slikti elpo.

Zīda tapetes ienes majestātiskumu telpā, vēlams līmēt uz ļoti līdzenas virsmas. Klasiskā stila piekritējiem šis risinājums ienesīs eleganci telpā.

Šķidrās tapetes Latvijā ir pavisam jauns risinājums, tās ir pulverveida un izskatās kā dekoratīvais apmetums.

Ja tevi interesē cik daudz grami ūdens dienā iekļūst mājā, tad pastudē šo pirmo kas pagadījās ceļā. Es tur neiedziļinājos, bet tur nav grami, bet litri dienā. Tā ka ūdentiņš nāk, kaut paši neredzam to.

Šis labais - tabulā rādīts, ka no 4 okupantiem dienā izgaro 5 litri ūdens. :))

Rx, paaugstinātu mitrumu koka baļķī uz aci nemaz nevar notestēt,tas ir jāmēra. Praksē pārbaudīts,ka koks sāk bojāties,ja mitrums tajā pārsniedz 25%,taču ideālas ekspluatācijas apstākļos mitruma procentam tajā būtu jābūt 10-12%. Šī ir tā atšķirība ko ar aci nevar noteikt,taču koku ,kā materiālu vismazāk ietekmē šīs problēmas. Lai koks sāktu pūt ,tam ūdens jālej virsū,vai arī fasādes pusē jābloķē ar krāsu vai plēvi.

Citāts:"Nevienu materiālu neapdraudēs ne pelējums, ne pūšana kamēr materiāls netiks pakļauts mitruma postošajai iedarbībai. Tas nozīme arī to, ka neviena celtne, kura pienācīgi izolēta pret mitruma iedarbību, no mitruma necietīs."