gaišreģis varētu pateikt kāds būs iznākums, bet šeit tādi nav pieteikušies.
šeit cilvēki dalās ar zināšanām un pieredzi, un arī teoriju.
konkrētajā gadījumā teorija neiesaka.
lēmums jāpieņem katram pašam.

ko nozīmē auksta siena, droši vien priekšstats ir. par spīti pareizi iestrādātai barjerai, tvaiks tur var nonākt un kondensēties. tur var iemesties pelējums un no tā izrietošās sekas. esmu bijis vienā tādā dzīvoklī un vienā mājā. iemītnieki paši laika gaitā pamazām pierod un ne vella nejūt, bet cilvēkam no malas liek elpu ciet. murģis!
siltini no ārpuses.

Ok, tad laikam vien jāpaliek pie tiem 5cm un jācenšās pedantiski iestrādāt tvaika izolāciju.

Siltināšana no telpas šoreiz būs kā vienīgais iespējamais variants.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Rx minētajā variantā nav nekādu pretrunu.
> Jāsaprot tas,ka pie biezas izolācijas no
> iekšpuses ķieģelis siltinājumā netiek
> iesaistīts. Telpu silto gaisu laist starp vati un
> ķieģeli,un nosaukt to par ventilāciju būtu
> stulbi (bet ir redzēts youtube). Ventilācijas
> gaisa pieplūde būtu jāņem no āra.Būtībā
> jau pie jebkura biezuma siltinājuma no iekšpuses
> būs ja ne caursalšanas ,tad kondensāta risks
> uz ķieģeļa virsmas 100%. Vajadzīga perfekta
> tvaika izolācija.
Tieši tā! Domāšanai tā ir ventilējamā fasāde. Tāpēc tā vates daļa, kas ir pret ķieģeļu sienu, jāliek kā ar aizsardzību pret vēju, vai vienkāršāk, ar vēja barjeru. Kapēc? Tāpēc ka šajā šķirbā būs pastiprināta vēja plūsma. Kā piemēram WAS25, 35.....

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> Rx tekstā ir pāris pretrunu.
> ventilējama šķirba (vienalga vai tas ir 1 cm,
> vai 1 m, vai kilometrs) starp vati un sienu
> nozīmē to, ka izolācijas vispār nav. vate
> tikpat labi var atrasties sakrāmēta uz
> klavierēm vai sekcijā, kopā ar kāzās
> dāvināto servīzi, jeb - ventilējami slāņi
> netiek uzskatīti par siltuma izolāciju.
> šī paša apsvēruma dēļ tvaika barjera tai
> vajadzīga kā zaķim stopsignāls, jo tvaiks pie
> sienas brīvi piekļūst pa ventilācijas
> šķirbu.
>
Ja nebūs tvaika barjeras, tad rasas punkts, kas būs vatē, izsauks kondensāciju un mitrumu tajā. Un tas no vates ārā netiks....Ja ir ventilējamā, tad: Arī tas, kas nonāks vatē ( un tas noteikti notiks..., ) izgaros vasaras laikā. Pamatojums: Zinātniskie pētījumi par kondensāciju vatē bez tvaika barjeras. Un secinājums tam, ir tas, ka no siltās puses tvaika pretestībai jābūt vismas 3 reizes lielākai kā no aukstās ( ja atceros pareizu ciparu3, vai 5).
> no iekšpuses neiesaka likt vairāk par 5 cm
> izolācijas, lai ziemā necaursaltu ārsiena.

> no iekšpuses neiesaka likt vairāk par 5 cm
> izolācijas, lai ziemā necaursaltu ārsiena.
Teiktais nav patiess, jo iekrita kā v-t Wrote. Kļūda....

tātad jūs velkat uz to, ka esošā ķieģeļu siena jāpārvērš par ventilējamu fasādi?
lai to pārvērstu par ventilējamu fasādi, tajā jāveido ventilācijas caurumi. un tad siltinājumu var likt cik biezu sirds vēlas. bet es tā nedarītu.
un dies' vien zin kas notiks stūros, ko veidos šī aukstā ventilējamā fasāde un starpsienas.

Jā, ja grib siltu sienu. Vērā ņemams fakts: ventilācijas caurumus vēlams kontrolējamus: Uz ziemu, iestājoties aukstumam, ciet. Iestājoties siltumam- vaļā. Ciet: kondensāts būs, uzkrāsies vatē, tas, kas "caurlīdis" un arī no esošā gaisa kas izolatorā. Siltā laikā sasils, izvēdināsies, izžūs. Tieši tāpat kā veco laiku griestu skaidu izolācija bēniņos: ziemā uzkrāj, vasarā atdod...Galvenais, maksimāli ierobežot siltā, mitrā gaisa ieplūšanu siltuma izolātorā. Ja 100% var izolēt sienu no siltā gaisa iekļūšanas siltuma izolātorā, tad ventilējamu var netaisīt, to arī praktizē, ja cieši pielīmē un lieliski izolē šķirbas, putuplasta plāksnes, kas pašas nelaiž mitrumu...

skaidas un minerālvate ir divas dažādas starpības. minerālvatēs, kuru pamata materiāls ūdeni neuzsūc, tas uzkrājas starp šķiedrām brīvā veidā. pie aizvērtas ventilācijas vate no siltuma izolatora pārvēršas par vadītāju. un ar žūšanu vasarā arī nav tik vienkārši. īpaši, kad āra gaisa temperatūra ir augstāka par vates temperatūru.

Jāsaprot fizika: Ūdens rodās tikai pie nosacījuma, ka gaiss ir piesātināts ar ūdeni, jeb sasniedz mitrumu, kas kondensācijas rezultātā rada ūdeni.... Mitrums no materiāla izdalās divos veidos: Izgarojot un higroskopiskuma dēļ parvietojoties un izgarojot. Strādā princips: Entropija, jeb no sakārtotības uz nesakārtotību. No molekulas uz gāzveida stāvokli šajā gadījumā. Jo lielāka temperatūra, jo straujāk tas notiek. Jo lielāka gaisa plūsma, jo arīi straujāk.

es tieši par to pašu. vatē pie aukstās sienas tvaiks kondensēsies un aukstā zona panāks uz vates vidu, kur kondensēsies vēl u.t.t. ekstremālos apstākļos, piemēram akvaparka jumtā, vate var piekondensēties praktiski pilnā biezumā.

karstā vasaras dienā pagraba sienas kļūst vēl slapjākas, būs apstākļi, kad tas pats notiks arī vates gadījumā un vasaras nepietikt, lai pilnībā izžāvētu vati.