Ir jau lieljaudas LEDi, tie, kas jaunajiem Audi ir tuvo gaismu vietā. Tie laikam kaut kādi Cree produkti:
[lv.farnell.com]
Skatos, ka viņiem jaudīgākais ir 480 lumenu diode. Iespaidīgi, atbilst apmēram 40W kvēlspuldzei. Bet nu plika diode bez nekā maksā 20 jevrejus.

Par lediem - jā Creed diodes ir ok, nesen jamie izstrādājuši tādu diodi, kurā 4 kristāli spīd, iespējams tā ir tā pati, kuru Tu domā. Bet cena lopistiska.

Es kaut ko tādu domāju:
[www.diytrade.com]
ok, ķīiniešu sūds, bet cena laba :D - visa lampa kaut kādi 90 - 100 eiriki :D ir arī lētākas ar diviem un vienu bļodu.

---

Par SS, neizpildās Jo teorija. Darbināju normāli, tad 3 min ar vienu loku, tad 10 min normāli tad atkal 3 min ar otru loku. Ar jebkuru vienu loku darbinot brine-in +1.8 un out -3.4, ar abiem lokiem brine-in 1.7 un out -2.4. Abi ventīļi pie aizgriešanas šņāc, tātad plūsma vismaz kaut kāda ir abos. Vienīgā atšķirība aizgriežot vienu no lokiem (jebkuru), ka brine-out nokrīt par grādu pie tāda paša brine-in. Hwz.

Kas ir dīvaini, tad pie izslēgta kompresora brine-in ir par 0.3 grādiem zemāks nekā pie ieslēgta (man cirkulācija pstāvīgi on). Varbūt kaut kas vēl jāregulē. Varbūt kompis gļuko, Nibe teica, ka esot jauna programmas versija jāinstalē (jo man ir arī viens cits gļuks).

Es teiktu vairak ka divaini. Viss tur ir ačgārni.

Bet strādā :D

Jautājums- vai ar SS, kurš darbojas uz siltajām grīdām un radiatoriem, ir jēga no nakts režīma, teiksim pazemināt vēlamo t par dažiem grādiem? Pēc manas izpratnes, par cik inerce ir ļoti liela(pēc pieredzes šajos mīnusos uzdzīt +1 grādu prasa ~4-6 stundas), vai tikai nesanāk, ka tas pats, ja ne vēl neekonomiskāk, kā uzturēt vienmērīgu t visu laiku.

LaurisV,

Nav jēgas, būs neekonomiskāk. Maksimālā efektivitāte ar SS ir, ja neko neregulē un SS strādā vienā ritmā uzturot noteiktu temperatūru pēc curves. Tā man stāstija cilvēki, kas gājuši SS kursos Vācijā.

Ja ir spiedīga vajadzība ietaupīt, tad var uz pāris nedeļām pazemināt karstā ūdens temperatūru, kā arī pavilkt mājas temperatūru par vienu vai diviem grādiem uz leju.

Nebūs jau tādi mīnusi mūžīgi. Jānodzīvo līdz Februāra beigām un tad jau mums šādus ilgstošus salus nepiedzīvot pārsi gadus (ja ticēt statistikai).

aaaa
Man ir LED apgaismojums ārā. Protams, ne prožektori, bet normāls fona celiņu apgaismojums. 6 lampas kopā (katrā 12 led lampiņas) ja nemaldos atbilda 8 W spuldzītei. Celiņš ir gaišs, lampa maksāja ap 6 Ls. Tā kā neredzu ne gaismas, ne cenas problēmas....
Par to mežu Tev taisnība, ja runā par 'dabīgu mežu, kurā neviens neko neiejaucas. Tāda sistēma protams ir līdzsvarā. Bet mēs jau mēs jau te runājām par to, ka cilvēks nocērt mežu un nokurina vai iztērē to kokmateriālu kā savādāk, bet tas koks vairs neaug. Un tie nav atsevišķi koki, kas pamazām noveco un nomirst katrā ekosistēmā, bet tās ir cirsmas daudzos hektāros platību.... Un kā Tu noteikti zini, koka ciršanas vecums nebūt nav tas, kad koks arī dabīgi beigtu savu dzīvi. Tas ir tikai aptuveni pusmūžs (ja tagad nejaucu ciparus, tad priedei ciršanas vecums ir 60 gadi, bet vidējais mūža ilgums 100-120 gadi).
Par biodegvielu - kaut ko speciāli audzējot, lai iegūtu biodegvielu, protams, ka vairāk patērē tās ražošanā, nekā iegūst. bet es runāju par "kūtspakaļas reaktoriem" (mēslu pārstrādi lielfermās) u.c. tehnoloģijām, kad biogāzi iegūst no atkritumiem (ir daudz variāciju - tīrie atkritumi, dažādu ražošanas procesu galaprodukti, piem cukurbiešu- kuru vairs Latvijā nav - u.c., skaidas, salmi uc.c bioloģiski noārdāmas vielas). Lietas, kas jau izaudzētas, patērētas, un vienalga kaut kur jāliek tiek izmantotas biogāzes ražošanā. Un tas jau ir pavisam kas cits manuprāt. nesen Vides faktu sižetiņā rādīja manuprāt Slovākiju (vai Slovēniju?, varu sajaukt), kur vienā ciematā viens uzņēmējs ražo biogāzi no šādiem blakusproduktiem un apkārtnes iedzīvotāju mašīnas pildās viņa uzpildes stacijā. Ar ko slikti?
par to zaļo un nezaļo enerģiju - tāpēc jau ir Eiropā kvotas un vienošanās, cik daudz katrai valstij jāsaražo atjaunojamā enerģija, lai mēs būtu baltāki :) Skaidrs, ka pilnīgi bez CO2 emisijām neiztiek neviens, ja skata visu ciklu, bet tomēr vienam ražošanas veidam viņas ir lielākas, citam - mazākas....

Visticamāk vairāk par mežiem mums būtu jāuztraucas par brūnajiem plankumiem, kas redzami Googles satfoto - noskalpētajiem purviem, par kuriem "cepas" A.Špats. Ironijas pēc, ja ekoloģiju mums it kā uzspiežot ārzemes, šie purvi vairumā gadījumu arī šodien pieder ārzemniekiem, kaut noskalpēta lielākā daļa ir padlaikā.
Priedei vēl nesen ciršanas vecums skaitījās ap 100, no kā manuprāt bija labi ja puse tām špickām, kādas pēdējo 2 gadu laikā cirta gar Siguldas šoseju pirms Garkalnes.
Esmu lasījis, ka šos mežus pēc 2.pasaules kara stādījuši vācu gūstekņi.

Par mašīnām interesanti. Nesen gadījās dzirdēt viena tīra ūdeņraža projekta prezentāciju, kur no biomasas CxHx.. + NaOH + H2O plāno iegūt H2 + Na2CO3. Viens no argumentiem bija, ka plaši ražotā biogāze vispār slikti degot...

Turpinot LaurisV tēmu - bet ja tiek lietoti radiatori tad inerce nav tik liela, un vai šādai sistēmai ir jēga regulēt pa dienu, kad neviena nav vēsāku klimatu, vakarā atkal siltāku, pa nakti vēsāku un no rīta no 7-9 atkal sitlo?
Cik skatījos nibe f1245 manuālī, tad šim ir dienas laika diagramma un var norādīt kādu t uzturēt. Vienīgi, ja būs sistēma ar termogalvām un t telpā kritīs, tad termogalva būs vaļā un turpgaita ar nokritīsies varbūt pat zem set point - vai tas ss nečakarēs smadzeni? Ja radiatori ar vārstiem, tad šie būs konstantā stāvoklī un visur paliks vēss vienmērīgi.

Zemes atmosfēra satur apmēram 700 Gt oglekļa. Dabīgā eko-sistēma gadā uzņem apmēram 100 Gt (fotosintēze un absorbcija okeāna aukstajos ūdeņos) un izdala arī 100 Gt (pūšana un izdalīšana no okeāna siltajiem ūdeņiem). Cilvēks pieliek apmēram 7 Gt gadā - principā viss no fosilo kurināmo sadedzināšanas. Kā jau iepriekš vienojāmies, koku dedzināšanas CO2 bilance ir nulle, jo viss, kas izdalās, kādreiz ir ticis uzņemts, tāpēc to te vispār nav vērts apspriest - pilnīgi vienalga, vai dedzinu mazas 2-gadīgas priedītes, vai 500-gadīgus eikaliptus. Tāpat dedzinot priežu jaunaudzes es ekoloģijai nodaru daudz lielāku labumu, kā kurinot ar siltumsūkni, jo pirmajā gadījumā es māju sildu 100% ar saules enerģiju (ko kociņš uzņēmis), otrajā gadījumā 70%/COP no enerģijas nāk no fosilo kurināmo svilināšanas.
Šobrīd atmosfērā ir apmēram 385 ppm CO2. Pat ja mēs samazinātu cilvēku radītos CO2 izmešus uz pusi, resp. no 7 Gt uz 3 Gt gadā, vajadzētu daudzus desmitus gadu, lai CO2 līmeni nodzītu līdz starptautiski apstiprinātajiem mērķa 350 ppm. Visa pamatā ir izmešu daudzuma samazināšana. Šobrīd gan kustība ir pilnīgi citā virzienā. Kāpēc, piemēram, tik plaši runā par bioetanolu, ja visi zin, ka viņu ražot ir no ekoloģijas viedokļa slikti? Elementāri - visu atkal nosaka nauda. Bioļurkas ražošanu subsidē, līdz ar to finansiāli tas ir daudz izdevīgāk kā parastas kukurūzas audzēšana un kaut kāda CO2 izmešu reāla palielināšanās ši procesa rezultātā jau nevienu absolūti neinteresē. Katrā ziņā mana pārliecība ir, ka tā, kā mēs dzīvojam šobrīd, mēs bez naftas nespētu dzīvot un tāda lieta kā ilgtspējīga pasaules energoapgāde pie esošā iedzīvotāju daudzuma ir vienkārši neiespējama, jeb pasaule bez naftas nevar pabarot, kur nu vēl izklaidēt tādu cilvēku daudzumu.
Paživjom uviģim, ar ko šitais patēriņa kults beigsies...