Inese X
vai ieteikto sižetiņu noskatījies?

Vispār jau es nesajaucu konvekciju ar kondukciju. Es zinu, ka konvekcija ir iespējama tikai gāzēs un šķidrumos, bet es arī zinu, ka putuplasts pārsvarā sastāv no gaisa burbulīšiem, tātad gāzes. Protams tie ir maziņi, līdz ar to konvekcija ir ierobežota un tā tas putuplasts iegūst savas siltumizolācijas īpašības, tomēr konvekcija joprojām notiek. Pēc definīcijas konvekcija notiek jebkurā gāzē vai šķidrumā, kur ir vismaz pāris molekulas. Arī wikipedia raksta:
"Convection may happen in fluids at all scales larger than a few atoms". Putuplasta bumbuņās ir DAUDZ molekulu un tās visas kustās.

Tātad apakšējā plāksne vadīs siltumu sliktāk :)


P.S. Neesmu fiziķis tāpēc nepretendēju uz vienīgo pareizo viedokli, bet bez pārliecinošiem argumentiem arī negribu piekrist pretējam viedoklim t.i. ka nav starpības kur siltumizolāciju liek - augšā vai apakšā.

"Convection may happen in fluids at all scales larger than a few atoms". Putuplasta bumbuņās ir DAUDZ molekulu un tās visas kustās."
kustās gan, bet tā siltumapmaiņa ir niecīga. pretējā gadījumā nebūtu vērts to gaisu slēgt iekšā mazās šūniņās vai starp šķiedrām, kā tas ir vatēs, un taisīt siltumizolāciju.
turklāt runa ir par iespējamo (may happen) iekšēju konvekciju. a akmens un divu plākšņu gadījumā būs kondukcija.
par to varētu pārliecināties starp divām plaukstām turot sakarsētu dzelzs gabalu. ja apakšējā roka būs mazāk apcepusi, tad piekritīšu viedoklim, ka arī tieša kontakta gadījumā siltums izplatās tikai uz augšu un te kondukcijas naf.

Es neteicu, ka "tikai uz augšu", bet ka uz augšu ies labāk nekā uz leju :)
Un es piekrītu, ka putuplastā notiek arī kondukcija. Manuprāt tur notiek visu 3 veidu siltumapmaiņas procesi: konvekcija, kondukcija un starojums. Cik daudz no katra nemāku teikt. It īpaši interesanti būtu zināt cik iet ar starojumu, nu tā procentuāli, lai var novērtēt.

Vispār te runa iet par siltumsūkņiem, nevis fizikas lekcijas, tāpēc es labāk beigšu šo /offtopic.

Jautājums tiem kam radiatoru/grīdu apkure ar zemes ss - vai jums ir akumulācijas tvertnes? ABC izlasīju, ka ja ir grīdu apkure,tad tomēr vajagot arī to akumulāciju.
[www.abc.lv]

Vai var iztikt bez tās, ja siltajā laikā ( +2..+8) izmanto gaisa ss? Sistēma būs ar 100% radiatoriem, kas ir aprēķināti pēc turp 50, atpakaļ 40 un 60w/m2, bez siltā ūdens.
Noskatītajam zemes ss var uzstādīt deltu temperatūras nobīdei uz ieslēgšanos - šim var definēt par cik grādiem var atdzist atpakaļgaita un var noteikt minimālo pauzi starp kompresora ieslēgšanās laikiem.
Nav jau nekāds malkas katls kuram vajag dot pilnu čadu lai neaizkrautu skursteni ar krezotu. Vai zemes ss strādā 1 režīmā? ir redzēti 0/35 un 0/50 - tādejādi sanāk, ka pie 50 turpgaitas būs cits patēriņš?
Kāds būs ieguvums ja tomēr izvēlēšos to akumulācijas tvertni?
Vai šādai sistēmai ir jēga likt kombinēto boileri (80..100 L) virknē kopā ar radiatoriem? Vai nenotiks tā ka pie 0, kad turpgaita ir aprēķināta maza, bet boilerim jābut siltākam, boilera tens silda radiatorus?

Bija domāts šis links:

[www.abc.lv]

Sācies marts. Kādas tempratūras ir zemē, brine in ?

0,-3

Man viss kārtībā, brine-in uzkāpis atpakaļ līdz +2, sūknis strādā čotka, COP = 4.35 un Februārī jau par siltumu aizripojuši vien kādi 79 latiņi (+17 mājelē un garažas durvis joprojām laiž cauri). Sūknis pareti ieslēdzas.

Uz doto brīdi esmu apmierināts arī stress par kontūru pazudis. Neko sliktu nevaru pateikt, jo viss darbojas pēc aprēķiniem un specifikācijas.

Februārī siltumsūknis patērēja 666 kWh. Mājā 21C