nu krievu failos noteikti var atrast skanētu literatūru vai : [vodotopim.ru] ; [stroy-aqua.com] ...
Jāmin, ka arī " moderno" sūkņu sistēmu aplēsei ir būtiska nozīme un tai veltīts daudz literatūru avots.
Man personīgi , esmu konservatīva skatījuma piekritējs būvniecībā , liekas, ka šada apsildes sistēma būtu jābūvē tā, lai pie vidējās sezonas apkures temperatūras tā spētu darboties bez sūkņa, taču sūknis varētu nodrošināt komfortu temperatūrai ktītoties zem -5 grādiem. Taču ja mēģinam analizēt apkures sistēmu darbu, tad varbūt labāks - siltumu vai enerģiju taupošāks variants ar "gudru" sistēmu būtu labāks. Apkure tiek ieslēgta un forsēta, izmantojot sūkni, tad kad ēkā ir cilvēki, pārējā laikā sistēma nestrādā. Jā pie tāda varainta laikam nepieciešama siltuma akumulācijas tvertne, vai arī automātiskam apkures katlam jābūt ar 2x lielāku jaudu nekā vajadzīgs. Te, ja dinamiskai apkurei pieņemam temperatūru no 0 līds 25 grādiem sūkņa esamība obligāta. Tomēr vienlaicīgi analizējot izziņas par superbieziem siltinājumiem 40cm ekovate un vairāk ar trīsslāņu stikla pakešu ailēm nonākam pie atziņas, ka tādai ēkai apkurē vajadzīgs tikai uzsildīts un attiecīgi sagatavots āra gaiss. Tātad ēkas apkuri veic gaissa kondicionieris sildītājs un te ūdens sistēmas izmantošana ir lieks pasākums.

Ja kādam pirmais, kas nāk prātā, ir 150 m2 māja ar katlu telpu u.tml ekstrām un viens idiots, kas šādos apstākļos štuko kā šādos ierīkot pašteces apkuri, atslābstiet!
Stāsts ir par ~45 m2 īres dzīvokli, kurā ierobežota budžeta apstākļos nepieciešams ielikt CA kamīnu un divus, maksimums trīs čuguna radiatorus, ja liek arī istabā, kurā atrodas kamīns (ja būtu pārliecība par mājas nesošo konstrukciju izturību, vispār mūrētu krāsni). Pie kam, ja neuzstāda mērķi likt radiatorus zem palodzēm, kas prasītu laist caurules pa visu dzīvokļa perimetru, kamīnu un radiatorus var ierūmēt nepilnos divos kvadrātmetros, izmantojos ~3-4 metru garas caurules. Tāpēc arī ienāca prātā doma par pašteces sistēmu. Tas ļautu atteikties no mazā loka, sūkņa, termovārstiem un UPS, kas naudas izteiksmē ir pāris simti EUR un komforta ziņā nekādus būtiskus ieguvumus neredzu -bez akumulatora tāpat temperatūras svārstības dzīvoklī būs ievērojamas un diez vai cirkulācijas sūknis divus radiatorus nepilna metra attālumā no katla uzsildīs ievērojami ātrāk.
Citā līdzīga izmēra dzīvoklī man ir saglabājusies slēgta pašteces, kas ar nelieliem remontiem (pirms 10 gadiem nomainīju katlu, izplešanās trauku un drošības vārstu) darbojas kopš mājas uzcelšnas 60 gados. Īrnieki kurina 2X diennaktī, par siltumu nesūdzas, mājas skurstenis arī nav aizaudzis ar darvu. Kas attiecas uz darvu -kāda vispār starpība, vai pašteces vai piespiedu cirkulācijas sistēma? Ja cilvēks izdomās kurināt "ekonomiskajā režīmā", tā tur būs, pat akumulators nelīdzēs! Bez tam stāvu augstak, cik zinu, cilvēks tā arī dzīvo -samet vakarā pilnu jotuli, nogriež gaisu uz minimālo un iet gulēt.
Kā saprotu, galvenā bēda, ir atrast kādu meistaru, kas vēl šādas sistēmas ierīko.

Cirkulācijas sistēmā ar akumulatoru nav iespējams kurināt 'jotul ekonomiski", izņemot ja cilvēks nogriež darba temperatūru no 80 uz 65 un/vai primārā gaisa klapei likvidē minimālo atvērumu. Bet nestādos priekšā, ka kāds ko tādu varētu izdomāt. Darvas rašanās iespēja ir tuvu nullei, pretstatā paštecei, kur tas drīzāk tuvojas 90%.

Man pašam pašteces sistēma, neteiktu ka darva ir milzīga problēma. Kārtīgi kurinot katls skaists, tikai sodrēji nekādas darvas. Esmu dzirdējis, ka pašteice darvas nerašanos sekmē tas ka nav piespiedu cirkulācijas, tādejādi aukstais ūdens katlā neieplūst tik strauji, lai radītu milzīgu kondesāta risku kā tas būtu sistēmā ar cirkulācijas sūkni, tad mazais loks ir obligāts. Ārā no katla iet 60-65 grādi nerunājot par atpakaļgaitas temperatūru.

Kondensāts krāsnī var nebūt redzams, vai pat nerasties, ja krāsni nekasa ( netīra līdz metālam..), jo uzaugušais sodrēju slānis ir labs siltuma izolators un veido pārejas slāni- izolatoru uz auksto daļu. Daudziem nav būtisks lietderības koeficients...tikai kurina. Labi sabalansējot krāsns kurināšanas jaudu un patērējamo siltumu, var iegūt normālu darba režīmu.

Ja darva būtu būtiska problēma no skursteņiem pēc 50 gadu ekspluatācijas nekā nebūtu pāri palicis!

Skurstenis ir mazliet cita opera, jo tas kuršanās laikā uzsilst un tik strauji vairs nedzesējas. Protams tur ir n-tie faktori, bet pamatprincips ir cik karstas ir dūmgāzes, no kāda materiāla skurstenis un cik garš.
2 piemēri - divi ķieģeļu skursteņi.
Darva nebūs skurstenī - katls diezgan neefekīvs, daudz nesadegušo daļu, dūms karsts (orientējoši 230-300 grādi), skurstenis iet caur apdzīvojamu otro stāvu. Rezultātā skurstenī būs tikai sausie sodrēji.
Darva būs skurstenī - viss tas pats tikai dūmgāzes zemāku temperatūru un otrais stāvs neapdzīvojams, resp. vairāk par pusi no skursteņa ir aukstajā daļā. Šādā gadījumā skursteņa augšdaļā būs darva un daudz. Tā darva būs visā skurstenī biezumā, pilni ķieģeļi un var pat sanākt, ka tecēs gar ārsienu uz pirmo stāvu. Skurstenis mehāniski var stāvēt 100 gadus, bet darva tur ir atliektiem galiem un to labot var tikai nojaucot visu skursteni.

Varētu rezumēt, ka darva skurstenī nav saistīta ar to vai sistēma pašteces, moderna, katla tips, parastā krāsns utt. To nosaka skursteņa veids, siltinājums, dūma saturs un temperatūra.

45 m2 dzīvoklim pašteces apkures sistēmu var uzzīmēt no rokas. Tātad, ja izmanto tērauda caurules ( jaunās trīsslāņu būtu jāpārrēķina... jo tām cita iekšējā berze- mazāka nekā tēraudam, jo virsma gludāka) no katla izejošā 50mm. kas ieiet atvērtā horizontālā izplešanās traukā zem griestiem. Ja izplešanās trauku iespējams uzstādīt augstāk?... tad izplešanās trauks vienkāršāks. Tālāk atkarībā no plānojuma vai nu turpinam 50mm cauruli vai jau divas 40mm caurules zem griestiem uz stāvvadiem. Uz stāvvadu krītošie 25 tuvākam radiatoram...32mm tālākam. Radiatori maksimāli augsti tuvu logu palodzēm. Caurplūde radiatoros diagonāla rēķinoties ar to ka turpgaita vidējā temperatūra 65 grādi... atpakaļgaita 55 grādi. Radiatora izmērus no galvas neatceros, bet noteikti smagajiem čuguna radiatoriem bija vienkāršota empīrika. Atpakālgaita līdzīga.. no tālākā radiatora 32, bet no tuvākā varētu būt 20mm ar regulējamu caurplūdes ventili. Te tuvākam ventilis vajadzīgs tapēc, lai sabalansētu sistēmas plūsmas, jo savādāk pie īsāka cirkulācijas loka pamatplūsma var būt caur to, kamēr tālākam trūkst. Taču korektai izbūvei būtu jāuzzīmē shēma, mēģinot sabalansēt sistēmas garumus tā, lai nebūtu lielas garuma starpības, ja veidojas 2 vai trīs loki. Katls pēc iespējas zemāks, lai veidotos starpība starp apkures centru katlā un radiatoru vidu.

Paldies, Ivaram. Par izplešanās trauku -kāpēc tam noteikti jābūt atvērtam? Uzliekot slēgtu izplešanās trauku, spiediens sistēmā būs par ~0.5 bariem augstāks. Tas kaut kā ietekmē cirkulāciju vai rada citas sekas?