Gāzģenerācijas katlam vajag ļoti sausu malku, kuru sagatavot ir diezgan sarežģīti. Jā, gan jau man nesanāk no malkas izspiest "pēdejo sulu", toties es katla sadedzinu visus sadzīves degošos atkritumus. Man vieglāk nocirst vienu lieku koku, nevis divus gadus žāvēt malku un ņemties ar skursteņa darvu.
Kuriķis, man kā reizi pirts katlā ar divām 3/4" trubām tiek padots virsgais. Darboja sideāli. Parcik trubas nav tiešī ugunī, tad nesadeg. Centrālapkures katla arī to pamēģinaju, bet to brūķi neviena caurule netur. Jāregulē virsgais ar durtiņām.

Nevajag gāzģenerācijas katlam tik ļoti sausu malku, kuru būtu problēmas sagatavot. Caur gadu ir labi, bet ja ir labs šķūnis tad sezonas laikā arī to var panākt bez problēmām. Vēlamais % ir kaut kur tā starp 15-25%. Tas nav nekas īpašs. Un tā ir normāla malka, bez ekstrām. Ja ir slapjāka, tad vienkārši nokrīt lietderība.

Man Atmoss iet dabiskā vilkmē, pie kam vēl griež dūmsūkni:) Dūmsūkni slēdzu tik atverot durvis katlam.

> Vilnis_Radio
Ja Jūs pats to visu esat sapircis, par ko rakstāt, cik Jums vidēji gadā izmaksā apkure? Cik ilgā laikā, katru gadu ietaupot pa pāris sterus malkas, domājat visus ieguldījumus atpelnīt?

Man pašam pirmā doma bija nolikt akumulatoru, kas nosiltināts tikai tik daudz, lai neatdotu visu siltumu uzreiz, nišā starp 2 istabām un pieslegt to katlam pašteces režīmā.

Bern - tā nevajadzētu spriest. Skatam plašāk. Pašteces sistēma nav standarts, standarts ir cirkulācija un akumulācija. Tātad vienīgā atšķirība manai sistēmai no citas standarta sistēmas ir tikai katla modelis un akumulācijas tilpums. Pieņemsim, ka mans katls ir par 1000 EUR dārgāks par čuguna katlu. Manam katlam salīdzinot ar čuguna katlu malkas patēriņš ir par kādiem kā minimums 20% mazāks nu un tālāk jau rēķinam kā katrs mākam.

Es nepirku to katlu rēķinot cik es ietaupīšu, jo malka man ir par brīvu (ja neskaita manu dārgo darbu), es pirku tādēļ, ka tas ir progresīvi un saprātīgi. Ja grib korekti sarēķināt, tad aprēķinā ir jāietaksē sava alga par liekās malkas sagatavošanu, nešanu un kurināšanu - to parasti daudzi piemirst.

Khe - man arī ir atmos un teorētiski viņš iet paša vilkmē arī, bet ne tuvu nesasniedz to lietderību. Ir pārbaudīts. Tur ir savas nianses, bet lielos vilcienos man tā sanāk - man dūmsūknis strādā pilnīgi bez apstājas kuršanās laikā. Izejā ir konstanti 200 grādi un lietderība vismaz 85%.

Varbūt vienīgais izņēmums ir supervilkme, bet diez vai standarta skurstenī tāda varētu būt.

Nu nez, lai gan atceros, ka rakstīji par dūmu bremzēm, bet nomērot temp aiz katla skurstenī - tā vēlās pāri pār 300gr. Tagad, tikai ar skursteņa vilkmi, ir ap 250, ja pilnā cukā. Var jau būt, ka saliekot šķēršļus. tas katls kurētos lietderīgāk, bet jau tikai ar dūmsūkni, jo pašvilkmei nesanāk caur tiem izvilkt. Ja kad sanāks pieriktēt ekonomaizeri, tad pieļauju, ka būs labi, gan ar, gan bez dūmsūkņa. Kā varētu metāla gāzģenerācijas katlam pielikt aķi paštecē, lai katlā neietu zemāka temp par 60gr, gan nezinu, tāpēc domāju, ka mazais loks ir obligāts un pašteces papildiespēja tikai saglabājama, arī neradot sūknim liekuslodzi.

Tā arī bija. Ar paša vilkmi krietni par maz, savukārt ar dūmsūkni nedaudz par daudz. Tagad man ir bremzes apakšējā kamerā, aizmugurē visus eksperimentus noņēmu. Nav diemžēl tas atmoss ideāls un galvenais trūkums ir manā skatījumā aizmugurējais siltummainis. Tur vajadzēja tomēr likt tās caurules ar spirālēm, kuras starp citu ir dažos atmosa modeļos. Tādas ekstras kā dūmsūkna apgriezieni un vārsti uz primāro un sekundāro gaisu jau ir sapnis.
Es godīgi sakot to ekonomaizeri neatbalstu, labāk katlam piedzīt lietderību, ja to var. Kompaktāk sanāk un baigā dzese vienā skursteņa posmā arī nav nekas labs.

Es kā reiz skatos plašāk! Man nav tāda uzstādījuma -katrā objektā par katru cenu ierīkot malkas apkuri ar pašteces sistēmu! Taisni otrādi sitācijas ir dažādas, dažādi attiecīgi ir arī tam piemērotākie risinājumi. Noteicošais ir ekonomiskais pamatojums.
Savukārt lasot, katls par 1000 EUR dārgāks, odertēts dūmvads, sūkņi, baterijas priekšā pakaļā tā vietā, lai pasēdētu nedaudz ilgāk, parēķinātu, un padomātu vai kaut kadas lietas nevar sasniegt citā veidā, mājas platībai ir jābūt vismaz 250-300 m2, lai tas būtu pamatoti! Jo, pirmkārt, tas viss iet iekšā apkures izmaksās, tāpēc jābūt lielam m2 skaitam, lai būtu jēga, ta tērēties otrkārt, no komforta viedokļa šie izdevumi neatceļ vajadzību tāpat piestaigāt pie katla kā tas būtu, piemēram, SS gadījumā.