Esmu studējis par pašteces sistēmām : Tehniskā bibliotēka
Iedalās: slēgtās un valējās
Sistēmas ar piespiedu cirkulāciju ir slēgtās un arī vaļējās.
Ir kombinētās sistēmas pašteces un ar piespiedu cirkulāciju.
Cik pats montēju malkas apkures, man vienmēr KATLS-AĶIS ir paštecē. Viss atkarīgs no slīpumiem, katla h attiecībā pret caurulēm. Jo mazāks slīpums jo dabonam lēnāku siltumnesēja plūsmu pa sistēmu.Utt.

Apkure ar ūdeni noris pateicoties Arhimeda likumam, kur sasildīts šķidrums vieglāks nekā auksts - atdzisis. Taču škidrumam sasilstot tas maina tilpumu - izplešās. Ja sistēma būs noslēgta - tad tajā var veidoties bīstamas spiediena vietas - ūdenim nav kur izplesties. Tapēc liek izplešanās tvertni. Ir tvertnes ar iebūvētu gumijas membrānu - tā ir slēgta sistēma, taču tādā gadījumā sistēmas augstākajā punktā jābūt atgaisotājam - pie valējas izplešanās tvertnes gaiss no sistēmas caur to brīvi izplūst. Tātad lietojot slēgto sistēmu ar membrānu klāt jāliek atgaisošanas vārsts un iespējams drošības ventilis vai vārsts pret pārspiediena sekām.
Jā pie mazas sistēmas jārūpējas, lai vads, kurā siltumnrsējs ceļas augšup no katla būtu papildus sistināts, jo šie siltumzudumi nav vēlami - traucē cirkulāciju.
Augšejā izplešanās tvertne nodrošina vienu papildus momentu - forsējot katla kurināšanu tā, ka izplūdē ūdens var sākt vārīties, tad veidojas kavitācijas efekts - gaisa burbulīši, kas izplešoties rada skaņu - ja ir augšējā izplešanās tvertne, tad šie skaņas efekti klusināti vai to nav.

Nesen mana izbūvētā sistēma uz pašteci katls- siltuma akumulators tgaita 6m un atgaita 6m sāk cirkulēt siltumnesējs pat nesasniedzot vārīšanos pat ne tuvu. Piebildīšu, ka šajā gadījumā (slēgtā sistēma ar izplešanās trauku) bija tikai nelielas izmaiņas sistēmas spiedienā. Viss smuki strādā.

Jebkurā gadījumā pie sistēmas pareizas sabalansēšanas - katla apkures jauda pret patērēto siltumu 'soseds2"k-ga minētai sistēmai viss kārtībā. Taču te pie sistēmas sabalansēšanas ir tāda nianse, ka apildei patērētā katla jauda lielākā pie apkures minimuma -20..-25 grādi. Pie sezonas vidējās temperatūras vai nu katls jākurina divreiz mazāk vai arī tas mākslīgi jāsmacē. Pieņemu, ja sistēmu veido pieredzējis santehniķis, kas māk to sabalansēt... taču bieži vien mēs cenšamies izlīdzēties ar to, kas ir pie rokas. Tapēc teorijas grāmatās par pašplūsmas apkures sistēmām minēts tas. ka jārūpējas par sistēmas drošību

Mazliet citas domas no prakses par apkuri, kas darbojas 17 gadus: Pašteces + sūknis vajadzības gadījumā un akumulators. Pašteces galvenā priekšrocība - neatkarība no elektrības. Tātad , ja aizbrauciet no mājas ilgāku laiku, esiet droši,ka māja paliks silta un nebūs sūkņa aizdegšanās (reti, bet teorētiski iespējams). Pie tam naudas ekonomija, kam tās mazāk. Sūkni izmantoju lai ātrāk un vienmērīgāk uzpildītu akumulatoru (tas ir boilera tipa 1,5 t). Par izplešanās trauku: novietoju to lejā pagrabā, līdzās katlam. Māja 2 stāvu + pagrabs. Izplešanās trauka princips "žiguļa" - augšējā punktā, kur uznāk tiešā caurule (karstā) no katla un sadalās uz radiatoriem, apm. 2 litri paresninājums, kurā bez aizejošām caurulēm ievadītas 2gab. 3/4" uz lejas izplēšanās trauku. Viena mazliet augstāk par otru.Līmenis traukā augstāks par cauruļu pievienošanu. Apakšējā, pie izplešanās trauka, pievienots sūknis ūdens uzpildei sistēmā.Palielinoties ūdens tilpumam, liekais ūdens noplūst izplešanās traukā, atdziestot tiek iesūkts atpakaļ . Ilgākā laika posmā iespējama gaisa uzkrāšanās sadales paplašinājumā. Tad atliek uz minūti ieslēgt sūkni, līdz lejas traukā izpūš burbuli. Jāpiebilst, ka caurule no augšas lidz lejai nedrīkst pārsniegt 9 metrus (fiziķi pateiks precīzāk). Tātad augšējais sadales punkts nav vairs bēniņos! Runājot par pašu sistēmu: karstās sadales caurules man 2. stāvā ir novietotas logu palodžu līmenī, nevis pie griestiem!.Tātad ciešami skaisti, arī ekonomiski. Čuguna radiatori , pie katra termoregulators, pēc principa : 1 riba uz kv.m. Čuguna priekšrocība lielā siltuma inerce. Sākot kurināt, tiklīdz katlā ir siltums, ieslēdzu uz neilgu laiku apkures sūkni. Radiatorus izdodas tādejādi uzsildīt pat 15 min. Lai pie pašteces dabūtu labāku cirkulāciju, pretēji būvinženiera Ivara teiktajam, iesaku atplūdes caurules no radiatoriem izmantot resnākas, jo pie pašteces "dzinējspēks" ir aukstais ūdens. Ieplūdē būs lielāks ūdens ātrums. Temperatūras vienmērīgumu nodrošina ''termogalvas''.
Par skursteņa svīšanu: daudzās vecās , labās grāmatās ir ieteikts pamērīt skursteņa galā temperatūru. Optimālākā ap 110 - 120 grādu. Karstāk būs kurināmā zaudējums, aukstāk iespējas tecēt skurstenim. Temperatūru regulēju mehāniski ar aizbīdni (šīberi). Gaisa padeve katlam regulējas no temperatūras automātiski (mehāniski). Katls Atrama 8M. Vēl jāpibilst, ka nedrīkst aizmirst, ka malka vislabāk kurtuvē sadeg 350 grādu temperatūrā. Tātad siltā dienā nevajag pārdozēt kurtuvē ieliktās malkas daudzumu.
Lai apkurinātu māju (130 kv.m.) , man nākas pie krāsns nokāpt 4 reizes. Pēdējā tiek aizbīdnis aizvērts. Radiatori siltumu saņem no akumulatora pašteces ceļā. Nav nekādas automātikas, trīspušu krānu u.c. sarežģijumu. 3 stundu laikā krāsns ir izkurējusies un siltuma pietiek 24 stundām (ja āra temp. nepārsniedz -25 ). Ja temperatūra zemāka, vēlams iekurināt 2x., jo māja ar vecajiem logiem, gāzbetona + ķieģeļu apšuvums.

Apkures priekšrocība - neatkarība no elektrības ir tāds ļoti šaubīgs apgalvojums. Bez elektrības tāpat visa dzīve apstājas, nav ūdens, nav tv nav interneta. Priekš tam der ups, kas jau te ir skatīts. Bez elektrības nekur tālu neaizbrauksi tāpat, tā atdzisīs tās dienas laikā. Ja būs prom ilgāk, tad pie pašteces sistēmas ir liela versija, ka bez cirkulācijas var aizsalt kāda caurule, kura teiksim iet caur starpsienu, kura savienota ar pamatiem vai tamlīdzīgi. Piespiedu cirkulācijas gadījumā šis risks ir mazāks. Ekonomija ir forši, bet tamdēļ jāliek mūsdienu sūkņi - ok, varbūt dārgi, bet cik daudz mēs un uz ko ietaupīsim.
Siltās grīdas gadījumā nekas necirkulēs paštecē un vispār arī apšaubu, ka paštecē normāli var funkcionēt termogalvas, jo tām ir niecīgs ventiļa atvērums. Nu radiatori protams ir forši, bet grīda labāka.
Varbūt, ka optimālā temperatūra skursteņa galā ir ap 110-120 grādu, bet šībera vēršana ciet ir maldīgs priekšstats par efektīvu degšanu. Tikpat labi pie 110 grādiem var ārā iznākt melns nesadedzis dūms ar katla lietderību 40%. Lietderīgākajiem katliem sadegšana ir ļoti laba, dūma nav vizuāli, izplūde pie katla ap 150-200 grādiem, sadegšanas temperatūra virs 1000 grādiem, reuzltējas tiss viss lietderībā no 85-95% atkarībā no katla. Manā izpratnē tas ir galvenais parametrs - efektivitāte, konkrēts skaitlis, konkrēta malkas ekonomija. Tāpat es piekrītu Rx par to, ka cilvēki maldīgi uzskata, ka viņu katls ir sauss un nav tur kondensāta problēmas - tur vienkārši ir tā uzdeguma kārta, cieta un nenoplēšama, kura būtiski samazina siltummaiņa efektivitāti un attiecīgi visu kuršanās efektivitāti.
Nav īsti jēgas diskutēt par šo tēmu, jānomēra reālā katla lietderība un tad varēs arī spriest par sistēmas darbu. Akumulatora gadījumā +-5% to var viegli noteikt.

Ja nav elektrības, tad cilvēkam iestājas citas dzīves vērtibas un var gan bez televizora, gan interneta iztikt. Es pašteces sistēmu lietoju jau piecpadsmit gadus un nav ne vainas. Pilnīga smuļķības, ka katls apdeg vai darva veidojas. Protams, vajag visu sistēmu izbalansēt un santehniķis Vasja, uz pohām, to nekad pareizi neizdarīs. Parcik visu daru pats, tad tā nav problēma. Vienkārši, esmu piedzīvojis tādu situāciju, deviņdesmito gadu jukulaikos, kad nav ne siltuma, ne gāzes, ne elektrības un sieva panikā zvana, ka sīkajam pat putru nevar uzsildīt. Tapēc visu, savā māja, būvēju tā, lai man būtu pilnīgi poh**, ir štroms vai nav. Ir man protams elektrostacija, bet tas arī nav risinājums. Piedzīvoju jau situāciju, kad benža beidzās, aibraucu uz vietējo benzīntanku, a tur ta arī štroma nav un nekas nestrādā.
Vai mūsdienās, pilnīgi no jauna, būvēt pašteci, nezinu, bet ja tā ir mantojumā, tad vajag tikai bišku sajēgu, kā to savest kārtībā un viss darbojas ideāli. Arī par katla lietderību nav taisnība. Jāskatās uz dūmiem, kādi nāk pa skursteni. Pieregulē virsgaisu ta, lai dūmi viegli redzami un tad sadegšana pareiza. Protams, skurstenim sava siltuma deva jādod, bet nu čakarēties ar smacētājkatliem un darvu skursteņos, arī nav nopietni. Es katlam vispār neko netīru. reizi gadā iztīru skursteni un ekonomaizeru aiz katla un viss. Kā mans kaimiņs pi**s, ik pa pāris nedēļām kasa darvu no katla plauktiem, tad nu nafig. Labāk saddzinu lieku steru malkas, bet katlam roka klāt nav jāliek. Katlu jākurina ar švunku, nevis jāpļepina. Vienīgi jāatdzīst, ka man mājā vēl malkas plīts, sēdmūrītis un sildmūris. Tie kalpo kā savdabīgs siltuma akumulators. Pie šadām temperatūrām centrālā apkure nemaz nav jākurina.

Elektrības ekonomija apkurei - ja netaupa, tad nevajag arī LED spuldzes, A+ ledusskapjus utt. Bet kādēļ netaupīt, ja ir iespēja? Kolēģis tiko izmērija, ka viņa granulu automātiskais katls ar 2 padeves dzinējiem, apkures sistēma ar 3 sūkņiem , datora vadība, upša sprieguma nodrošinājums , vēl kādi tur elektromagnetiskie ventīļi mēnesī patērē gandrīz 200 kWh ! Bet bez tā var iztikt pie pašteces. Termoregulatori darbojas (bet tikai 3/4" ) paštecē ideāli. Pa šiem 17 gadiem 3 ir nomainīti - nezinu kādēļ, bet sairst plastmasa, no kā tie izgatavoti. Rudenī ,pagriežot ,vienkārši salūzt.
To Vilnis Radio: dedzinot maku, praktiski neiespējami dabūt kurtuvē 1000 grādu, varbūt ar kokoglēm un papildus skābekļa maisijumu.... Man ir 2 termometri (distances). Viens pie ieejas skurstenī, otrs skursteņa augšas galā. Apakšā tiešām sākumā , lai nesvīst, temperatūra uzkāpj līdz 200 grādiem. Kad uzsilst, temperatūras zudumi skurstenī ir ap 10 - 20 grādi. Par kvēpšanu nav ne runas.Tāpat kā Didzis , tīru skursteni un krāsni 1X gadā. Bet ir īpatnība: ja ieslēdz papildus cirkulācijas sūkni pirms krāsns uzsilusi, loģiski , ka krāsns (bet ne skursteņa, jo tajā iet iekšā 150 - 200 grādi) iekšpuse apraso. Šībera pievēršana pie labas vilkmes vienlīdzīga dūmsūcēja vilkmes regulēšanai! Un Vilnis Radio ar dūmsūcēja vilkmes maiņu var iepazīties daudzu apkures katlu, kam tādi jau iebūvēti , instrukcijās. Bet melns dūms (kā Vilnis saka), nāk laukā tikai tad, ja ir sadegšanas procesā nepietiekoša gaisa (skābekļa) trūkums, kā arī nepietiekoša degšanas temperatūra katram kurināmā veidam. Te atkal vēlams papētīt katlus, kam gaisa padeve ir ar ventilatoru un tiek regulēta elektroniski . Jāpiebilst ka vairumam katlu ir arī papildus gaisa padeve no kurtuves aizejošo gāzu izejā, tādejādi sadedzinot vēl to, kas ''izskrējis'' cauri kurtuvei nesadedzis. To Didzis: pamēģini vecu veco paņēmienu siltumkrāsnīm , labām plītim u.c. = ieliec plītī abās pusēs kurtuvei pa caurulītei (3/4" vismaz!) .Caurules garumam jābūt no durtiņām līdz mazliet garākai par malku. Pa caurulēm papildus gaiss, kas sakarst, nonāk liesmas beigās, kur veicina pilnīgāku sadegšanu. Šādi var ieekonomēt pat 15% - 20%. Diemžēl no parasta dzelzs caurules ātri sadeg.

Par tiem katliem tā īsti nav vērts abstrakti diskutēt par tehnisko izpildījumu utt, vienkārši jāizmēra faktiskā lietderība un no tā arī izdarīt secinājumus - ir labi, nav labi, vai var ko ietaupīt, vai vērts utt. Ja ir akumulācijas tvertne, tad tas ir superelementāri izdarāms.
Es jau te kā veca plate maļu par tiem malkas katliem - gāzģenerācijas malkas katli tehniski ir vispilnīgākie un dod no 85-95% un tālāk jau īsti vairs nav kur iet. Viss pārējais ir klasi zemāks. Gāzģeneratoram sadegšanas kamerā ir virs 1000 grādiem un daļēji tā arī ir tā sāls, ka tādā katlā sadegšana ir tuvu pilnībai. Visi pusdegušie, nedegušie produkti ir spiesti iet caur sprauslu, kur piemaisās vēl sekundārais gaiss, tur arī ir tā augstā temperatūra. Arī pelni ir salīdzinoši maz. Dūms nav redzams vispār.
Tālāk ir skaidrs arī tas, ka bez piespiedu vilkmes (dūmsūkņa) šīs mašīnas nestrādās. Tāpat nav tik vienkārši ar primāro un sekundāro gaisu, jo tas ir dinamisks process. Tiem katliem, kuriem ir tikai vilkmes regulators uz primāro gaisu, tiem parasti lietderība ir ap tiem 85 max 87%. Savukārt tiem, kuriem ir regulatori uz abām padevēm un lambda zonde, jau parādās 90+%.
Es ļoti šaubos, ka šādu katlu pieliekot paštecē viņam būs nominālais lietderības koeficients. Ja būtu kāds reāls eksperiments, būtu interesanti.

Jā un vēl viena nianse, kas iespējams ir ļoti būtiska attiecībā uz gāzģeneratoriem. Tajos liesma iet uz leju un lielākā siltumnoņemšana ir katla apakšdaļā. Ja paštecē tur ies nekontrolēti vēss šķidrums, tad tas gan jau radīs problēmas. Galu galā ir diezgan muļķīgi apšaubīt ražotāja kategorisko uzstādījumu par atpakaļgaitas minimumu - katls ir paredzēts darboties tādā režīmā un tur arī zināma garantija. Viss pārējais ir risks, tāpēc es nevienam neieteiktu par savu naudu veikt šādu eksperimentu.