To he: metāla katlam pamēģini pielikt akumulatoru pēc manis izmantotā principa.T.i. akumulatoram tiek izmantots liels boileris , kas novietots nedaudz augstāk par katlu. Sildelements pieslēgts turpat pie uz augšu ejošā stāvvada - katla izejas caurules, bet atpakaļplūsma caur krānu pie katla ''obratkas''. Ar krāna atvērumu pieregulē caurplūdi. Katlu iekurinot pirmais karstais ūdens izskrien ātri caur sildelementu un ir kā mazais loks. Vēlāk aukstais ūdens nāk klāt no mājas apsildes radiatoriem, kad stāvvads viss uzsilst. Kad viss ir sasilis, resp. akumulatorā - boilerī karsts, pēc krāsns aizvēršanas boileris kalpo kā krāsns . No sildelementa siltais ūdens aizplūst stāvvadā uz radiatoriem, atdzisušais neatgriežas katlā, jo tur aukstais ūdens visu nobloķē , bet cirkulē atpakaļ uz sildelementu. Ar ievietoto krānu pieregulē vai krāsns apsilda tikai sildelementu (akumulatoru), jeb pie vajadzības tikai radiatorus. Man izmantotā veidā krāns ir pagriezts uz "45 grādi" apkures sezonā.Vairāk nekas kurinot nav jāgroza.
Pretjautājums par katlu Atmos. Nav laimējies tādu ''aptaustīt" dzīvē, tādēļ nesaprotu, kādā veidā, ar ko regulē katlam pienākošo gaisu. Kā jau teicu , man ir skārda katls Atrama 8M, Tam lielo gaisu pievada pa sānu durvīm ar termoregulatoru un otrs gaiss pienāk pa sānos regulējamu cauruli
tieši liesmas aukšdaļā. Atmosu pētiju internetā, bet nesapratu. Par katlu interesējos tādēļ ,ka nekas nav mūžīgs - nez cik ilgi manējais turēs, bet leišu rūpnīca vairs tādus neražo.

Tas tā daļēji darbojas, ja visu var sakārtot augstāk par katlu - gan to aķi(ar siltummaini), gan pārējas sist radžikus. Tik un tā tos vismaz 55grādus atgaitā kādu laiku nedabūt.
Atmosam abus gaisus regulē ar vienu aizvaru no tāda paša termostata, tik iekšā tie sadalās par pirmo un otro. Pirmo vēl var paregulēt aizmugurē.

Ļoti daudz izsmeļošas informācijas, bet vai kāds pāris vārdos var izskaidrot vai šāda sistēma darbosies? Vecajai pašteces sistēmai (milzīgās caurules, atvērtā tipa izplešanās trauks bēniņos) vēlētos pievienot papildus radiatoru jaunai telpai, lai nebūtu grūti izdarāms, tad jaunajam radiatoram cirkulāciju nodrošinās sūknis. Gribētos lai vajadzības gadījumā jauno radiatoru var atslēgt, bet pārejā sistēma turpina darboties paštecē. Vēl tāda doma, vai tas izplešanās trauks gadījumā nevar kalpot kā siltuma akumulators ja to labi nopakotu?

Izplešanās trauks irt visaugstākajā sistēmas punktā un kā siltuma akumulatots, pašteces variantā, ptincipā nav iespējams. Jā siltais ūdens augšā sakrātos, bet fig tas pats curkulēs pa sistēmu uz leju- fizika.
Jaunos radiatorus ar sūkni , pa vienkāršo, neizdosies iedarbināt. Tad visdrīzāk izbalansēsies paštece. Var jau sūkni visai sitēmai pieslēgt, bet tad zūd netkarība no elektrības. Galīgi aizgrieztus radiatorus arī labāk neturēt. Cik tur vajag, lai ziemā tie aizsaltu. Es labāk štukotu, kā, papildināt esošo pašteces sistēmu. Papildu stelpās jau, ja ir remonts, var visu pa smuko uztaisīt, tā lai truba sneredz.

Biju domājis, ka kaut kāda kombinētā sistēma tomēr ir iespējama :( veco sistēmu nevēlos traumēt, tikai tik cik pieslēgt divas caurules ar r_toru.

Radiatoru ar sūkni paštecei teorētiski būtu iespējams pieslēgt caur siltummaini. Tad radiators sildītu tikai ieslēdzot sūkni. Bet arī te jāizvērtē iespaids uz balansu starp stāvvadiem.

Balansu neiespaidotu pieslēgšanās caur siltummaini tūliņ aiz katla. Kā caurplūdes boileri.
PS Tas tikai piemērs teorētiskai iespējamībai.
Praktiskā viena radiatora sildīšanas lietderība jāvērtē saimniekam pašam, ņemot vērā telpu izvietojumu un sūkņa, izplešanās trauka, siltummaiņa, cauruļu un apsaistes uzstādīšanas darbu izmaksas.

Var pieslēgt ar sūkni noņemot un atdodot ūdeni no turpgaitas caurules apm 5cm attālumā. Principā neko neietekmēs, tikai tas zars aiz pieslēguma vietas būs nedaudz vairāk nodzesēts, kas atkal nedaudz kompensēsies ar nedaudz straujāku pašteci tieši tajā zarā dēļ temp starp.

Pašteces sistēmai jauna zaru ar radiatoru nav problēmu izveidot arī paštecē, ja atļauj būvkonstrukcijas. Papildus radiatoru sistēmai pieslēgt caur sūkni(jāregulē plūsma) var, bet tad tuvāk pie katla. Pretējā gadījumā tiek izjaukta sistēmas pareiza darbība. Caur siltummaini kko slēgt neredzu finansiālu pamatojumu dēļ tā kosmiskās cenas.

Aizrāvos ar domu par siltummaini, sanāk, ka tas ļaus izbūvēt neatkarīgu sistēmu kura sildīsies uz vecās sistēmas rēķina. Palabojiet ja kaut kas nav preczi: 1. tiek iegādāts siltummainis; 2. Vecajā sistēmā tiek izgriezta caurule un iepotēts siltumainis (cauruli griežu tajā telpā kur atrodas mazākais diamters paštecei), siltumainim pieslēdzu klāt jaunās caurules un radiaotru kuru uzpildu ar antifrīzu un ar sūkņa palīdzību tas tiek dzenāts pa sistēmu uzsilsot reizē ar veco pašteces sistēmu. Jautājums vai paštece necietīs no iepotētā siltummaiņas un vai šāds būtu labs? [goo.gl] ja derēs šādā cenā tad ir ok, dārgāku nevēlētos tad labāk ko citu domāt.