Ņemiet vārā, ka iekšdedzes dzinēja mehāniskā lietderība ir 50%, pārējais ir siltums, kas arī lietderīgi jāizmanto, tikai tad var iet runa par atmaksāšanos 10. gados, bet parsti ir tā, ka vasarā siltumu nav kur likt un brīdī kad vajag elektrību, tas ir jāpūš gaisā. Ar atmaksāšanos ir diezgan slikti, ne par velti, lai veicinātu koģenerāciju ir gan valsts atbalsts (agrāk bija slavenais dubultais tarifs), tagad ir ES finansējums, maksājums par uzstādīto jaudu.
Par biogāzi - no vienas mājsaimniecības nekas nesanāk, no Lielajām pilsētām man šķiet tikai Rīgā biogāzi izmanto koģenerācijā. Zemnieki audzē zaļo masu, ko pūdē rezervuāros un darbina dzinējus ražojot elektrību, visiem šiem projektiem, lai tie būtu ekonomiski izdevīgi tiek nodrošīnāts valsts vai ES atbalsts.

Zinot visu šo pat nevēlos tērēt laiku, lai visas izmaksas liktu uz papīra, 99.9% nekas nesanāks.

Te iet runa tikai un vienīgi par alternatīvu SS kompresora darbināšanai ar iekšdedzes dzinēju, nevis elektrisko motoru . Līdz ar to nav rūpju kur vasarā likt siltumu ražojot elektrību jo tas nav pamatmērķis .Vasarā tiem kas vēlas ir citas iespējas - saules paneļi, vēja ģeneratori.
Biogāzes izmantošana visticamāk lietderīga būtu lielām saimniecībām, ne jau privātmājai .
Jautājums - vai vispār eksistē mazjaudas modernie spirāles kompresori, paredzēti darbināšanai ar ārējo piedziņu ? Ja tādu nav, tad atkrīt visa prātuļošana .

Paturpinot tēmu par monopolista cenām:
Pagājušo nedēļ sanāca viesoties Lietuvā nu tad uzjautāju kā šiem ar elektrības cenām - viņiem pamata tarifs esot 9 sanji/kw. Ja tērē vairāk, tad jāpieslēdz dienas/nakts tarifs un tad esot lētāk.
Tad nu domāju kā šiem var būt lētāk, jo pat monopolists eksportē patstāvīgi šiem:
[www.ast.latvenergo.lv]

Valsts no krīzes jāceļ.......būs desmitos citronu peļņa Latvenergo jeb valstij.
Saprastu ja paši neražotu un iepirktu, bet mums tač tādi hesi un teci.....mljin.