Labdien!

Nevajag klausīties Vienstāvī - viņš maldās. Jo. Signāla kabeļiem šķērsgriezums nav īpaši svarīgs (strāvas un spriegumi nav lieli) - jo tie kā likums ir īsi - 0,6m - 2m. Svarīgi, lai tie būtu ekranēti (ja runājam par analogo signālu). Ja runa ir par vadu no pastiprinātāja uz hipotētiskajiem skaļruņiem, jo resnāks vads, jo labāk (dēļ pretestības). Kā norādīja aaaa, vairumam dzīves gadījumu 2x1,5 mm2 ir gana. Ekranēšana nav nepieciešama, jo tie ir vadi ar augstu signāla līmeni. Ja rodas šaubas, vēršamies pie Oma likuma - ja pastiprinātāja izejas jauda 100w, spriegums daži desmiti voltu, tad cik ir strāva? Nebūt ne tik maza (lai gan mēs runājam par komplekso pretestību, tā kā vienkāršais Oma likums nav spēkā, šādi signāla līmeņi ir retums u.t.t - šajā forumā nav vērts apspriest). Viens ieteikums. Kabeļiem jābūt apmēram vienāda garuma, pretējā gadījumā viens no kanāliem (ar garāko kabeli) skanēs klusāk (ja vien zilonis nav uzkāpis uz auss). Mājas kinozālei tātad priekšas skālruņu vadiem vienāds savstarpējais garums, aizmugures skaļruņiem arī vienāds savstarpējais garums. Uz sabvūferi parasti iet signāla kabelis - vēlams to novietot netālu no pastiprinātāja. Basu efektu var pastiprināt to novietojot stūrī (bet jāraugās no telpas individuālajām īpašībām). Ja izvēlas sistēmu ar grīdas skaļruņiem (arī tikai priekšējiem), nelielā telpā var iztikt bez sabvūfera. (Domāts bija par Hi-Fi līmeņa sistēmu)

Es jau neapstīdu, ka ar ķirziniekiem vieglāk skriet kā ar zvejnieku zābakiem, es tikai iesaku skriet ar vieglām kedām. Ienācā prātā jautājums - kur, kas un kā regulē, piemēram, skaļumu, ja jaudas pastiprinātājs un skaļruņi atrodas ne tikai tālu, bet pat dažādās istabās?
Manis minētajiem vītajiem pāriem, ko agrāk izmantoja par pietiekami kvalitatīvu simetrisko audio savienojumu, parasti ne tikai nebija ekrānu, bet, gluži otrādi, visrinķī citi vadi, pa kuriem gāja telefona sarunas, zvanu un citi signāli:
[osobennov.ru]
Varbūt tagad, DSL megahercu laikmetā kvalitatīva pārraide šādā vīto pāru pūlī vairs nav iespējama...

Te viss ir skaidri un gaiši izskaidrots:
[en.wikipedia.org]
Visu nosaka pretestība - ja tā ir virs 5% no slodzes pretestības (tumbām parasti 8 omi), tad ar ausi dzird skaņas pasliktināšanos. Linkā ir informatīvi noderīga tabula ar vadu šķērsgriezumiem/garumiem.

Ja vadu garums būs divdesmit centimetri, resnumam nebūs nozīmes. Garini tādu interfeisu, kas kvalitatīvu pārraidi spēj nodrošināt lēti:

[en.wikipedia.org]

Jā uz 20kHz un pat daudz mazākām frekvencēm sāk izpausties skin efekts.
Bet ar tumbām ir vēl viena lieta. Un tā ir mainīgā to pretestība pie dažādiem signāliem. Ja tā būtu tīri nemainīga, aktīva, vai konstanti kompleksa, tad vēl nekas. Vadu biezums ietekmētu tikai zudumus. Bet tagad sanāk, ka tīri aktīva konstanta pretestība tiek saslēgta virknē ar mainīgu. Līdz ar to uz tumbu spailēm signāls atšķiras no tā, kas pastiprinātāja izejā. To ļoti labi var novērot ar oscilogrāfu ja tumbas ir pieslēgtas ar 1,5mm*2 kabeli , kurš garāks par 5m. Bet, ja kaut ko var novērot ar oscilogrāfu, tad tas jau kā minimums ir 5% kropļojumu. Advancētākās sistēmās tumbas tādēļ vieno ar 3 vadiem. 2 jaudas vadi un viens signāla vads padod atpakaļ reālo signālu uz pastiprnātāja atgriezenisko sait, lai pastiprinātājs varētu nokompensēt visu to figņu.

slēpnis, nu ,nu, es gribu redzēt ar ko Tu nomērīsi skin efektu kaut tam pašam 5m garam vadam :)Teorētiski jau tas ir, bet praksē ne ar ko to nomērīt nevar, jo tas ir daudz mazāks par 1dB. Skaļrunis protams rada problēmas ar savu mainīgo pretestību, bet raesni vadi kompensē visu. Vispār jau mēs sākam braukt iekš HI-END un uz mājas kīnozālēm tas neattiecas. Tur tak ka ti skaņas efekti priekšā, pakaļā un subis krāniņu krata :)

Ja kāds vēlās rēķināt, tad ir dots, ka skinefekta dziļums šādām frekvencēm vara vadā ir: 60Hz-8,57mm, 10khz-0.66mm, 100khz-0,21mm. Izrēķiniet nosacītās strāvas caurulītes šķērsgriezuma laukumu pie interesējošā vada diametra un ņemot reālo vada garumu iegūsiet omisko pretestību vara vadam pie izrēķinātās frekvences. Vienkārši sakot, skinefekts audio signālam jau sāk iespaidot pretestības palielināšanos jau vadiem, kas resnāki par 1mm. Vispārinātā audopieslēgumu vadu izvēle ir te: [en.wikipedia.org] un tabulā redzams, ka ir svarīgi, kādas pretestības akustiskās sistēmas ir pieslēgtas. Skinefektu var kompensēt ar tembra regulatoru. Jaudas zudumu, ar skaļuma regulatoru...Un kā rakstīts , daudz ko nosaka Placebo efekts, ko dod zināšanas , ka tiek lietoti supervara tīrie vadi ar specvijuma patentiem to izgatavošanā.

Jā, ja nemaldos, slavenajā Suhova pastiprinātājā bija atsevišķs vads atgriezeniskajai saitei.
Šodien jau pieejamas ne tikai lētas pastiprinātāju mikrenes, bet arī pietiekami lēti un labi gatavi integrēti izstrādājumi, piemēram:
[www.behringer.com]

Starp citu, ko Didzis vai kāds cits domā par Skuruļa kompensācijas principu? Es, ja godīgi, neticu, konkrēti teikumam, ka mērmikrofona kvalitātei neesot nozīmes... Zinu tikai vienu veidu, ka sistēmu, kas sastāv no 2 skaļruņiem un 1 mikrofona, nevienam no kuriem līknes nav zināmas, var nomērīt ar t.s. apvēršamības principu, kad vienu no skaļruņiem pārslēdz mikrofona režīmā. Tomēr Skuruls, cik zinu, šo principu nepielieto.

Pats visu laiku cielēju uz Jamo tumbām:
[www.jamo.com]
Sākumā bija neliels Dāņu ražotājs, kas visus pārsteidza uzvarot Hi-Fi Magazina tumbu testā un tika atzītas par gada produktu. Diemžēl viņus, kā izskatās, ir pārpircis Klipsch. Varbūt, ka tas nav viņus ietekmējis sliktā nozīmē, jo, galu galā, Klipsch ražo tumbas ar vārdu, kas tiek pieskaitītas pie vienām no pasaules labākajām. Cenu segments ļoti pieņemams un tirgo viņas arī Latvijā.
Būtu nauda, nedomājot izvēlētos no JM Lab, bet tiem cenas pavisam citā līmenī, lai gan...ja pērk nelielus monitortipa pļurņikus, varbūt arī nav nemaz tik traki.
[www.focal.com]

Vienmēr esmu uzskatījis, ka teorija ir jāzin un tas attiecas arī uz skin efektu saudiolietās. Nenoliedzami, skin efekts vados ir un tas izpaužas par uz 50Hz maiņstrāvu. Jautājums tikai cik tad tas iespaido skaņu signālu pie 20Hz un 20khz. Tātad ņemam pašu štruntīgāko vadu, kāds bija komplektā ar AS35 tumbām. Gan jau cilvēki vēl atcerās, cik tas bija tievs. Ņemam skaņu ģenerātoru un B3-38 maiņstrāvas voltmetru. Vadu galā noslogojam ar 5,1 oma bezinduktīvu pretestību un otru galu pievienojam skaņu ģenerātoram. Pamēram skaņas signāla ļīmeņus uz 20Hz, 200Hz, 2kHz, u 20kHz ģenerātora izejā un uz slodzes pretestības. Labratorijas darbs gatavs :) Signāla līmenis uz slodzes pretestības ir par 1dB zemāks kā ģenerātora izejā, bet nu nemaz meatšķiras visā skaņu frekvenču diapazonā. Ja kāds var veikt šādu pašu mērījumu un pierādīt, ka uz 20kHz signāla līmenis ir kaut par 0,5db zemāks kā pie 20Hz, tad lūdzu "mērijumus studijā" Vot jums i viss skin efekts audio vados :) :) :)
Grūti ko teikt par skurulizātoru(tā profesionāļi to nodēvējuši). Priekš cilvēka, kuram lācis uz ausīm uzkāpis, gan jau to vajag. Citādak mūsdienās skaņas vienīgais kvalitātes rādītājs ir basu daudzums :). Tembri tiek bezjēgā sagroziti un vēl visādi efekti resīveros saslēgti. Kā gan cilvēks pie normālas skaņas citādāk tiks. Profesionāļi paspēlējās, bet tā i skurulizātoru tur Bypas režīmā. Par mikrofoniem skurulim var piekrist. Visas mazās elektreto mikrofonu kapsulas ir apbrīnojami lineāras. Visādā ziņā, ja arī kļūda ir kāds 1db , tad tas skaņi telpā ir apsplūts sīkums. Ja kāds ir mēģinājis ar mikrofonu un spekta analizātora programu mērīt savas skaņutehnikas frekvenču raksturļīkni, tad zinās, ka, pakustinot mērmikrofonu kaut par dažiem centimetriem telpā, decibeli staigā daudz vairāk kā 1dB.