Labvakar,

Ir gaismekļi 4x18W ar elektromagnētisko balastu. Tiem katram ir kondensators, kas kompense induktivitativo raksturu, pareizi? Jaudājums tāds, ja izskrūvēju 2 lampas, tad kondensators nepaliek par reaktivas energijas "celoni"? man te ir objekts, kura cos ir ap 0,5. ir ap 100 4x18W gaismekli, kuriem ir izslegtas 2 spuldzes. nevaru saprast, no kurienes tads kosinuss?! +darba spriegusm ir 200V, jo tiek pielietots aparats, kas samazina spriegumu, kas spuldzes jau ir iedegusas.

Padomāju par atbildi: Jāzin, cik liels nomināls ir kondensatoram, kas ir paralēli 220V. Ja tas ir 0,047 Mkf tad tā nomināls ir tik mazs, ka nekāda reāla kompensācija nenotiek. Piezīmēšu, ka parastie (vecie) skaitītāji reaktīvo jaudu neuzskaita!). Elektroniskie gan (tā runā... un arī raksta). Pārbaudot Jūsu variantu padomju laikā ražotai dienas gaismas lampai, aprēķinātai jaudai bija jābūt 18 plus 18 ir 36 Wati. Bet mērot ar elektronikso watmetru, rāda patēriņu ap 65w!! Ja nav iekša lampa, tad strādās tikai reaktīvā koponente no kondensatora 0.047mkf (kā piemēram). Un šī kapacitāte ir ļoti maza, bet ci tā noēd reaktīvo jaudu ir jāmēra....jo visu nosaka kopējās jaudas reaktīvā komponente kas atkarīga no pielēgtajām slodzes reaktīvajām , īpašībām.( induktīvs vai kapacitatīvs raksturs).

nu konkreti tas ir liels veikals, kura ir 2 stavi un katra virs 100 4x18W gaismeklu armaturas. katra armatura deg tiaki 2 spuldze - 1 paris atslegts, pagriezot spuldzi.
par cik objektsir liels, tad vini norekinas gan par aktivo, gan reaktivo jaudu.
es savulaik prakses laika saskaros, ka vienai spelu zalei, nakti nez no ka uzradas kapacitativa slodze - vecakais elektrikis mekleja, kas par lietu.
tad nu es iedomajos, ja tas kondensators ir paredzets uz pilnu gismeklu jaudu-darbu, tad atsledzot 2 spuldzes tas veido kapacitativa rakstura slodzi. teoretiski tie visi kondiki veido tadu ka capu banku un uz visu to apjomu, iespejams, salasas normala kapacitate.. bus japamegle gramata, isti vairs neatceros. bet doma tada, ja liels objekts, td ,lai ietaupitu, gaismeklis jaatsledz pa visam :)

Piezīme: ar elektronisko droseli dienasgaismas lampa patērē tieši tik, cik pati spuldze: 18 plus 18 ir 36 wati. Nomainiet lampas uz elektroniskajām un būs ekonomija. Droseles uzsilst vairāk kā pati lampa un dienas gaismas lampas ekonomiskums liels ir skatoties uz spuldzes spriegumu un strāvu, bet nav ņemts vērā tās darbības nodrošināšanas shēmas jaudas patēriņš! (tā skolā mūs mānīja ar faktu, ka dienas gaismas lampas ir ļoti efektīvas).

Rx, viniem uzapgaismojumagrupam ir kontrolieris-trafs, kas samazina spriegumu uz 200V. pie si samazinajuma gaismas atdeva mainas lidz 5% bet ekonomija stravas paerina ir uz 25%-30%. sis princips strada tiaki ar elektromagnesiskajiem balastiem. jo elektroniskie ir savadak, tiem vienalga cik ienak, izeju tie nodrosina tik, cik paredzets.
un ka ar to teoriju par kondensatoriem, var but ta, ka atslegto spuldzu del tiem ir kapacitativa rakstura slodze?

Cik liels ir kondensators, mkF? Ar elektronisko balasu ekonomija salīdzinot ar parastajā, vecā tipa ir 50% Bet lai tā būtu absolūta patiesība, vajag nomērīt reāli ko tērē vecā tpa, tieši Jūsu minētās.

zum Wrote:
-------------------------------------------------------
> Labvakar,
>
> Ir gaismekļi 4x18W ar elektromagnētisko balastu.
> Tiem katram ir kondensators, kas kompense
> induktivitativo raksturu, pareizi? Jaudājums
> tāds, ja izskrūvēju 2 lampas, tad kondensators
> nepaliek par reaktivas energijas "celoni"? man te
> ir objekts, kura cos ir ap 0,5. ir ap 100 4x18W
> gaismekli, kuriem ir izslegtas 2 spuldzes. nevaru
> saprast, no kurienes tads kosinuss?! +darba
> spriegusm ir 200V, jo tiek pielietots aparats, kas
> samazina spriegumu, kas spuldzes jau ir iedegusas.

Man ir aizdomas ka tieši šis sprieguma pazeminātājs ir tas kas samazina COS . Kondensatori kas pieslēgti ir maziņi un vairāk domāti kā radiotraucējumu(sprakšķu) neradīšanai .Turklāt lampas ar droselēm un kondensatoriem atrodas aiz šī pazeminošā transformatora, vai ne tā ?
Tāda sajūta ka visi veco laiku profesionālie elektriķi ir izmiruši ,nav kas var pakonsultēt. Padomju laikā rūpnīcās bija nopietna cīņa par COS paaugstināšanu, katram induktīvam patērētajam rakstīja virsū COS vērtību, un rēķināja .Kā stāstīja , viskaitīgākie ir nenoslogoti elektromotori, kam var pielīdzināt arī šādu sprieguma pazeminātāju, pēc būtības autotransformators ja pareizi saprotu .
Tā ka ja vēlas reālu ekonomiju un labu COS, jāliek elektroniskās droseles, tām COS liekas ir ap 0.96-0.99, un varēs turēt normālu apgaismojumu, nevis te slēgt katru otro lampu .

nu pazeminajums toc nevar but pie vians. latvenergo tacu garante +/-10% no 230 tas ir tie pasi ~10%.
par dzinejiem, tas ir skaidrs, to pat gramata raksta. vienkaris sads lampu izslegsanas paveids gan neiek apspriests.. es nezinu vai tiem gaismekliem ir C, no pieredzes, cik esmu licis, visam lampam ir C paraleli pieslegsanas klemmei.

Te ir shēmas: [www.expertunion.ru] visās kondensators ir mazas kapacitātes. Un tas , ka to nosauc par fāzu kompsācijai paredzētu, manuprāt ir nepareizi: Tas kalpo indukcijas EDS un citu sprieguma lēcienu šuntēšanai, lai nerastos radio traucējumi dienas gaismas lampas startēšanas brīdī, kā arī tad, kad lampa ir veca, starteris beigts un šī startēšanās ir bieža, kas izsauc nepārtrauktus radio traucējumus. Un drosele dienas gaismas lampās stipri uzsilst, tātad apēd aktīvo jaudu. ja ir aizdomas par reaktīvo induktīvo slodzi, veiciet mērījumus, lieciet paralēli lampām visām uzreiz piemeklētus pēc vajadzīgā nomināla kondensatorus un būs tikai aktīvā jauda.

nez, es, lidz sim, biju lasiji, ka tas ir kompensejosais kondensators.
wiki ari to pashu raksta;

A disadvantage of the inductor is that current is shifted out of phase with the voltage, producing a poor power factor. In more expensive ballasts, a capacitor is often paired with the inductor to correct the power factor. In ballasts that control two or more lamps, line-frequency ballasts commonly use different phase relationships between the multiple lamps. This not only mitigates the flicker of the individual lamps, it also helps maintain a high power factor. These ballasts are often called lead-lag ballasts because the current in one lamp leads the mains phase and the current in the other lamp lags the mains phase.