Re kur Rx senāk bija ielicis saiti, lai vaētu paspēlēties ar temperatūrām, izmēriem u.c.
[www.regulus.com.pl]

DsKs: ja tik vien stundas vajag optimālu temp, tad gan radžiki būs labāki(ekonomijas ziņā - regulācija utt.), tik nu kārtīga izmēra...

Bonus no manis khe! Manā , nu jau mazliet vairāk kā 1950 gadā būvēšanas laikā siltinātai ( šovasar uzliku 150-200mm paroc), ja sasilda līdz 20 grādiem visas telpas, tad iestājās radiatoru temperatūra ap 30-35 grādi, ko nosaka trīsvirzienu vārtsta automātika un ar rezervi pēc izmēra uzlikti Regulus ( tie, kas [www.regulus.com.pl] ) un ir siltuma akumulators. Tā es panāku gandrīz visas uzkrātā senerģijas izmantošanu. Nekādi putekļu mākoņi nepaceļas. Jāatzīmē zināma loģika: siltuma atdevi no radiatora nosaka tā laukums, virsmas temperatūra un caurplūstošā gaisa daudzums- radiatora konvekcijas efektīvā darbība ( radiatora kosnstrukcija ...11, vai 21... materiāls, krāsojums, uzstādīšanas pareizums. (Kāds pareizums? jā, 5-10cm virs grīdas, jo augstāk, jo neefektīvāks radiators) Grīdai šis process ir daudzkārt nelietderīgāks, jo gaisa apmaiņas plūsmas nav tik intensīvas- nav skursteņa efekta. Tika ir vienalieta: ja pa istabu nestaigā, jeb "nemaisa" gaisu, siltuma režīms istabās ir nevienmērīgs, kas silto grīdu variantā nav jūtams.

Tā kā tēma par radioatoriem, tad:
Ir trīsceļu ESBE automātiskais vārsts, ko regulē apkures automātika. Ir gāzes katls. Temperatūra 80grādi katlā. Pilnīgi atvērtam esbe vārstam trubās (gan tad kad automātika atver līdz galam vaļā gan kad manuāli ar roku pagriež vaļā), kas iet uz radiatoriem nav vairāk par 65grādiem. Uz tausti jūt, ka truba, kas nāk no katla ir karstāka par trubu, kas iet uz radiotoriem. Esbe vārsts līdz galam neatveras?

Varētu būt nepareizi uzlikta automatika - var uzlikt vismaz 4 pozicijās. Noņemot nost, kāta noškeltais stūris ir noslēgtā puse. Ja ir redzēts neuzlikts vārsts, tad var izsecināt pareizo stāvokli.
Vēl pašā automatikā ir pagrieziena pārtraucēji, kas ari var būt neprecīzi noregulēti.

Interesanti, kādēļ gāzes katlam vispār kaut kāds vārsts?

Trāpīgs jautājums... Arī gribētu zināt.

par radiatoriem un silto grīdu. pēc manas loģikas- siltās grīdas ir visefektīvākās, jo siltais gaiss vienmēr ceļas uz augšu, tātad no grīdas vienmērīgi tas notiek piesildot telpas. radiatoriem tas pats, tikai viņi to dara no logiem gar sienu pret griestiem, tātad veido gaisa apmaiņu cirkulējot( kur arī rodas jautājumi par putekļiem). lai iegūtu opimālu temperatūru dažas stundas diennaktī( tikai) ir vienīgi variants ar radiatoriem, tā vienkāršā iemesla dēl, ka siltajām grīdām ir liela inerce. te viens runāja "kā var būt grīdas efektīvākas par radiatoriem ja tur segums pa virsu (vai kā tā)..."? vai tad tas siltums kur pazūd? viņš tāpat iet uz augšu, vai no dēļiem, vai betona vai jebkā cita. tikai jautājums cik ātri notiek apmaiņa, un šeit atkal atgriežamies pie inerces. tātad- šajā diskusijas gadījumā viennozīmīgi būs efektīvāki radiatori, lai kontrolētu temperatūru noteiktā laika sprīdī.

Silto grīdu efektivitāte pamatojas uz siltuma starojumu, nevis gaisa sasildīšanu kā radiatoros .
Lai to saprastu, pietiek nostāties ziemā pie lielas stikla vitrīnas , kaut arī telpā gaisam būs vairāk kā 22 grādi, vienalga tā ķermeņa puse pret stiklu jutīs vēsumu .

aigarello, vai pats tiešām saproti ko runā, vai Tev tā šķiet?:D

Jā bija, vārsts bija uzlikts nepareizi.
Tas ir tas vārsts, kas jauc turpgaitas un atpakaļgaitas ūdeni kopā.