subaru Wrote:
-------------------------------------------------------
> aigarello, vai pats tiešām saproti ko runā, vai
> Tev tā šķiet?


Tava paša sapratne ir atkarīga no tā kā mācījies fiziku .
Kas tad tavu prāt silda gaisu ja ne starojums !!!

Subaru , kā Tev liekas, vasarā pie mums ir silts gaiss , jo
1. variants - siltais gaiss atplūst pie mums tiešā ceļa no saules, vai
2. variants - pie mums esošo gaisu sasilda saules starojums .
Par tādu lietu kā dažāda garuma viļņi, un to eksistenci un pielietojumu mūsu dzīvē esi dzirdējis ???

Piekrītu aigarello... skolā tā fizika jāmācās pareizi.
Tātad izdarīsim loģisku prāta spēli... iedomāsimies telpu kurā visas virsmas ir uzsildītas līdz 18 grādiem, tad caur kuru virsmu pazūd siltums? Pareizi - siltums pazūd aizvadot silto gaisu ar vēdināšanu un pievadot neuzsildīto auksto. Tādejādi ievadot auksto gaisu, tas atdzesētu virsmas konvekcijas ceļā, kur piemēram grīda censtos atdzist straujāk nekā griesti, jo aukstā gaisa tilpumsvars ir lielāks nekā siltajam gaisam - Arhimeda likums. Taču vienlaicīgi rastos arī radiācijas efekts - infrasarkanais starojums, kur dažādas temperatūras virsmas ietekmē viena otru cenšoties atgriezties līdzsvara stāvoklī.
Siltumaplēsē praksē var neņemt vērā kādu no komponentēm - konvekciju vai starojumu, ja tās lielums pret pamatsiltuma nomaiņas principiem ir mazs un tapēc bieži rodas stīdi. Kā kuriozu varam minēt to, ka ieviešot jaunās siltumizolācijas sistēmas ar vērtībām Un~0,15..0,2W/m2K, kur izolācijas - vates biezums 30..40cm mēs panākam to, ka ēkas siltumzudumos dominējošā komponente kļūst elpojamais un vēdināmais gaiss, kādreiz.. kad benzīns maksāja 7 kapeikas par dzīvojamās ēkas gaisa siltumzudumiem nerunāja vispār.

Nu jau pagājuši paŗis gadu pē šīs diskusijas, varbūt kāds jau var padalīties pieredzē, kā strādā siltāsgrīdas, ik efektīvas tās ir ziemā, vai pietiek tikai ar gridu apkuri. Pašreiz man aktuāls mū;zīgais jautājums - radiatorus vai siltās grīdas.

No manas pieredzes varu teikt, ka siltās grīdas ir noteikti labāka par radiatoriem. Man sākotnēji bija radiatori mājā, tie ir vēl arī tagad, taču tos neslēdzu apkurē kopš ir siltās grīdas. Jauda siltajām grīdām ir ievērojami lielāka kā radiatoriem, taču tā nav nepieciešama, jo vēlamies tācu dzīvot komfortablā temperatūrā nevis taškentā.

Biežāk dzirdētie oponentu viedokļi ir it kā ceļojošie putekļi un āderu efekts. Ne vienu ne otru neesmu novērojis un neesmu arī dzirdējis sakarīgus argumentus izņemot ezotēriska rakstura spriedumus.

Par putekļiem īsti nesaprotu kā tos grīda var pacelt, ja tā strādā ar stipri zemu temperatūru un tāda aktīva gaisa kustība vispār nenotiek, atšķirībā no radiatoriem, kuri dažreiz mēdz pakustināt aizkarus.

Nu āderu efektu vienkārši grūti novērtēt. Varbūt kāds rīkstnieks var komentēt, bet mans kaķis īpaši necenšas gulēt pie kolektora vai kur citur. Viņam vienkārši patīk krēsls un gulta kur nomests kāds mīksts džemperis.

Tas vai pietiek ar siltajām grīdām ir jārēķina.
Piemēram mazu telpu ar lieliem stikliem un durvīm būs grūti apsildīt, jo grīdas laukuma attiecība pret siltuma zudumiem liela.
Bet normāli nosiltinātai mājai pilnībā pietiek.

gv. Nesapratu tavu domu gājienu par laukuma attiecību. Ja ir problēmas mazā telpā ar stiklu un silto grīdu noturēt siltumu, tad es nestādos priekšā kur jābūt novietotam un kādam ir jābūt radiatoram, kurš to varētu izdarīt labāk. Siltā grīda arī ir radiators, tikai pilnā laukumā. Drīzāk tas ir tāds teorētisks apsvērums. Siltās grīdas ir redzētas arī rūpnieciskos objektos Latvijā, kur ir ievērojams griestu augstums un ja nemaldos, tad siltā grīda tur bija izvēlēta ka racionālākais risinājums.

Kad sev taisīju grīdas:
1. Bija zināmi telpu zudumi
2. Uponor ASV lapā toreiz bija pieejams Uponor Advanced Design Suite, kas palīdz aprēķiniem.

Piemēram es zini, ka priekšnamā, ja arī gribētu, nevarētu noturēt tādu pašu temperatūru, kā pārējā mājā, jo grīdas laukums (protams ja nesākam veidot siltos griestus, sienas) ir salīdzinoši neliels. Tomēr siltuma zudumi caur logiem un durvīm ir vērā ņemami.

Kādi ir varianti:
a) Salikt trubiņas biežāk, līdz ar to panākam lielāku sildīšanas jaudu - tika izdarīts, bet šim paņēmiemam ir ierobežojumi, jo fiziski viņas nevar salikt biežāk
b) Palielināt temperatūru konkrētajā lokā (kas nav īpaši prakstiski) - izņemot gadījumi, ja ir atsevišķs regulators konkrētajai telpai un piemēram radiatoru kolektors. Man mājā radiatoru nav nekur, līdz ar to atkrīt šāds variants.
c) Spēlēties ar plūsmas ātrumiem, bet tad jāskatās kā balansējas pārējās caurplūdes.
Man gan šis nav ļoti aktuāli, jo vienīgā šāda telpa ir priekšnams, kur esmu apmierināts arī ar 3 grādu zemāku temperatūru.

Vēl Uponor ir tāds Complete Design Assistance Manual un atceros, ka bija arī Latviski dokuments, kur bija tabulas ar visiem grīdas segumiem, laukumiem, temperatūrām, utt.

Rūpnieciskajos objektos grīdas laukums ir liels, līdz ar to liela izstarojošā virsma un siltās grīdas noteikti varētu būt izdevīgākas.

Kā apsildāmo grīdu lielākās problēmas min tieši cilvēkus ar kāju vēnu problēmām, kur ši slimība apsildāmo grīdu ietekmē progresē. Iznāk, ka cilvēku asinsritē siltums pie kājām paplašina vēnas un tās slimības ietekmē nespēj kvalitatīvi atgriezt asinis uz sirdi.
Tapēc manuprāt dzīvojamās ēkās vismaz pāris istabās vajadzētu grīdas apkuri kombinēt vai nu ar radiatoriem vai krāsns apsildes alternatīvajām iespējām.
Nezinu, taču domāju, ka šāda tipa slimiem cilvēkiem vasarā grīdas kontūrā palaista atdzesēšana nāktu par labu, bet tas Latvijā laikam būs tikai 2...2,5 mēnešus garš gada periods.

Viss tā vēnu padarīšana aktuāla ir tikai tajās ēkās, kurās ir ļoti lieli siltuma zudumi, un, lai uzturētu kautcik normālu gaisa temp, grīdās dzen iekšā verdošu ūdeni.

Turpretī normāla mūsdienās celta māja ar 300-400 mm izolāciju, 3m griestiem un siltām grīdām katrā stāvā normāli uztur gaisa temperatūru ar +3 +5 grādiem grīdās.

Tātad - ja normāli nosiltini māju, būs reāli silti/pat karsti un grīdas būs knapi remdenas