Abuls, es krāsni kurināt māku jau no mazām dienām:) Un iepriekš kurinot to plīti ar dažnedažādām citām briketēm (pirku pa pāris maisiem tajos veikalos, kas gadījās pa ceļam) minētās problēmas nebija, bet tieši tās no smalkā slīpēšanas putekļa taisītās Trojas briketes bija kara šausmas. Iespējams, viņiem ir arī cita veida briketes, nezinu (briketēju tikai vienu ziemu, tagad baudu gāzes ērtumu:) ).

Es Trojas briketes liku apakšā kantainajam, lai iekurinātu. Vienā kārtiņā saliku, pie stūrīša piededzināju. Aizdegas ļoti labi, veido mazu ugunīgu slāni. Vari palasīt manu pieredzi pie Skladova tehnika krasniņām tepat forumā.

Vai tad granulas ber krāsnī? Es domaju, ka tās ar degli kurinās.

Re: Skladova Tehnika kamīnkrāsnis ar centrālapkuri
Posted by: Sniegavīrs ()
Datums: 07.02.2013 00:59

Nopirku "K-rauta" apaļās [foto1.inbox.lv] un kantainās [foto2.inbox.lv] bērza briketes.
Apaļās uzkrāvu uz oglēm vienā kārtā - ātri ar labu svelmi izdeg pie aizvērtiem gaisiem.[foto1.inbox.lv]
Pēc stundas jau bija vairs tikai maza liesmiņa. [foto1.inbox.lv]

> Novērojumi te neder, tīra matemātika:
> Dati no šejienes:
> [www.finieris.lv]
> Parejo_produktu_bukleti/Brikesu_raksturojumi/Brike
> tes%20_raksturojums_1-398_10_TROJA.pdf
> un šejienes:
> [siltumnieks.lv]
> Tātad: Brikešu siltumspēja: 3680 kWh/800kg,
> malkas vidējā siltumspēja: 2110 kWh/m3
> 800 kg, jeb palete brikešu vidēji maksā 100 Ls
> (finiera briketes, kam dati ņemti lētāk dabūt
> nevar), 1 m3 malkas maksā ne vairāk par 25 Ls.
> Par 100 Ls varam nopirkt 4 m3 malkas, kas siltumā
> ir 8440 kWh.
> Kopsavilkums:
> 100 Ls brikešu mums dod 3680 kWh enerģijas,
> 100 Ls malkas mums dod 8440 kWh enerģijas.
> Malka sanāk tieši 2.29 reizes lētāks
> kurināmais. Vot i vsja maķemaķika!

Sveiki,
Ilgi reekinaaju,ko likt kraasni,secinaajumi ir:
1.Egles Rettenmaier briketes(zinu vinju standartus) W=5%siltum atdeve 19mj/t=5200mwh/t=140 eur/t
2.Malka.Ja njem zalju egli 40m3=1050eur vai 20 m3=700eur+240gatavoshana=1290eur vai 820eur no kuras,ja mitrums ir 12%svars(http://www.malkaplus.lv/index.php/interesanti)445kg/m3=17.8tx0.93(jo mitrumu vajag samazinaat liidz 5%)=16.554t=1290eur vai 8.277t=820eur
3.Gala reekins malkai=1290eur:16.554t=77.93eur/t vai 8.277t= 99.06eur/t(malka),bet siltums videeji ir 3800mwh/t(panjeemu cik var videejo,jo egle parasti ir trupeejusi un ar mizaam)
4.5200:3800=1.37,ko reizinam ar 77.93eur/t malka=106.76eur/t(40m3) 135.71eur/t(20m3)
5.140:106.76=1.311 reizes briketes sanaak daargaak(par 23.75%)
6.140:135.71=1.032 reizes daargaak(par 3.06%)
Secinaajumi :
1.Briketes nav jaapeerk uzreiz 16.554t(40m3) vai 8.277t(20m3) .
2.Kjeepa ar sakraameeshanu un taapat zhaaveet var liidz juunija vidum,veelaak nav jeegas.
3.Viegli satiept un labi saliekas katlu maaja,zem kaapneem utt. :)
4.Ne visur var piebraukt 17m kokvedeejs un veel ar piekabi!

Saleeju uz brikeshu razhotaaju dzirnavaam uudeni,pats lietoshu un lietoju Rettenmeier briketes,jo taas ir domaatas Vaacijas tirgum.
Lai veicas ar apreekiniem un energoefektivitaati 2015. un turpmaak !

Šobrīd slinkums iedziļināties, kur kas ir salaists sviestā, bet pēc pēdējiem aprēķiniem sanāk, ka brikešu ražotāji ņem koku, sapresē, izžāvē, atved līdz veikalam un tas sanāk izdevīgāk kā pirkt baļķus? :))

pam pa ram Wrote:
-------------------------------------------------------
> Šobrīd slinkums iedziļināties, kur kas ir
> salaists sviestā, bet pēc pēdējiem
> aprēķiniem sanāk, ka brikešu ražotāji ņem
> koku, sapresē, izžāvē, atved līdz veikalam un
> tas sanāk izdevīgāk kā pirkt baļķus? :))


vai tik nav tā, ka skaidu briketes ir vairāk "blakusprodukts", ko presē no zāģētavu un galdniecību skaidām un kur daļa ražošanas izmaksu nosacīti jau aizgājušas "pamatproduktā".
Savādāk, mani novērojumi ir līdzīgi perkeles 5.punktam, ka briketes summā sanāk ~20% dārgāk kā malka.

Ir kam blakusprodukts, ir kam pamatprodukts un maļ baļkus. Ja tā rēķina, tad pirmajiem vajadzētu dot par brīvu un vēl piemaksāt, lai savāc to drazu, kā tas notika agrāk :)

Normāli briketes ražo no mēbeļnieku atlikumiem. Pamatā - skaidām, ja iespējams - arī gabalatlikumus sašķeldo, samaļ un tad saspiež. Jāskatās, lai tie seski nesaspiež slīpputekļus, kuros ar lielu varbūtību var būt klāt gruntskrāsas putekļi ...

Bet sāksim ar terminaloģiju. "baļķus" neviens nekad nemaļ. Pārstrādā tikai mazvērtīgo sīkkoksni. Praktiski - malku vai papīrmalku.

Lai kaut ko varētu saspiest (vienalga - briketi vai granulu) tās skaidas ir jāsamaļ diezgan sīkas (šķelda neder, vajag to laist caur āmurdzirnavām) un arī jāizžāvē. Spiežot izdalās daudz siltuma, tas koksnes mitrumu pārvērš tvaikā, kurš savukārt to tikko izcepto briketi vai granulu no iekšas saplēš. Tāpēc, piemēram, Launkalnes granulātoram ir tik milzīgs skurstenis, kurš visu laiku pūš dūmgāzes un tvaiku. Viņi sijā gatavo produkciju, nosijātos putekļus pūš iekšā rotējošā skaidu kaltē, kur tie deg teju kā reaktīvā degviela....

Mazo zāģētavu gabalatlikumus pārsvarā viņi paši uz vietas nokurina vai izpārdod kā "šāļu malku". Nav problēma pašā mizā, jo miza deg +/- ar tādu pat siltuma atdevi kā koksne. Mizā ir mazāk lignīna - brikete vnk sūdīgāk turas kopā. Un mizās ir daudz smiltis. Tās izkarsējot iegūstam stiklu, kas kaksē ciet jūsu brīnisķīgos degļus. Tāpēc jums visiem patīk inčukalna granulas, jo lielie zāģētāji pirms ar baļķi kaut ko darīt, to nomizo. Visi šāļi tāpēc ir tīri un no tiem taisītās granulas attiecīgi - baltas. A mizas viņi nokurina paši pie sevis.


Ja vēl kādi jautājumi - droši rakstiet :)

Ka tik ne tā! Pats esi kurinājis Inčukalna granulas? Es domāju latviešu, ne Granulivest.

Kaimiņš kā dzenis katras brīvdienas kaļ nost to šlaku no degļa!