Pašā pimajā komentā ir minēts 20Kw katls, kādā sakarā 18kw???!!!
18KW x 750 ir par mazu. Māja nav siltināta un jārēķina iekšā + boileris. Aķa uzlādēšanas laiks varētu būt diezgan ilgs.

Ja jau tad jau. Svaigi uzliku 18kw katlam 1000 akumulatoru. Uzpumpēju 4h līdz 80 grādiem no augšas līdz apakšai. Šajās dienās kad ārā 0-4 grādi, nākamā kurināšanas reize - pēc 21.5h, kad akumulatorā ir palikuši 33 grādi. Māja veca guļbūve bez mūsdienu siltinājuma. Es tā pavirši rēķināju un sanāca, ka māja patērē ap 2,1 kw/h kas man šķita stipri maz. Vai es kļūdos vai kā? Cik ir patēriņš uz m2 stundā labi siltinātai un cik slikti šādos laikapstākļos?

Mājas apsildāmā kvadratūra 150m2 un istabās t ir no 21 - 23 grādiem. Radiatori ar automātiku saņem 40 grādus.

By soseds2!Ja godīgi es te netieku gudrs cik tam katlam īsti tie kw ir!nevaru atrast katla dokumentus atceros ka pirkām katlu,tad ņēmām ar jaudas rezervi priekš šīs mājas! katrā ziņā katlam ir 5 ribas,ciktad viņam varētu būt kw!Katla nosaukums Demrad!Nekur tā īsti info par šiem katliem nevaru atrast!

Jankouzs Wrote:
-------------------------------------------------------
> ziņā katlam ir 5 ribas,ciktad viņam varētu
> būt kw!Katla nosaukums Demrad!Nekur tā īsti
> info par šiem katliem nevaru atrast!

Google cilvēka labākais draugs:
[price.ua]

Tur visi šie katli aprakstīti, iekš описание doti to izmēri, salīdzini ar savējo un paskaties, kuru tad esi nopircis.

to Gints! Mans pēc izskata nedaudz atšķirās kā tie tur un ir dzeltenā krāsā katrā ziņā manējam mazāk par 17,5kw točna tad nevar būt!Bet ja kas paldies par info!

To: Vilnis_Radio: Laiku jāsāk skaitīt no tā laika, kad krāsns "beigusi degt", jeb kad tās radītā enerģija ir vērā neņemama. Tad uzņem laiku, cik ilgi sistēma vilks līdz temperatūras krišanai istabās. Tas arī būs laiks, ko var pagarināt, lietojot akumulatoru. Un: katrs grāds uz augšu, istabās, palielina zudumus par 5% ( kaut-kur bija tādi empīrsiki dati). Tātad, ietaupot, jeb samazinot naktī 2 grādus, ietaupījums būs 10% no tā patēriņa, kas būtu, nepazeminot temperatūru. Reāli Jums iznāk izmantot 50 grādus : 80 mīnus 30 ir 50. !000l akumulatorā tas būtu: ir izmantojami 50kw enerģijas. Nu tad uzņemiet laiku, un 50kw daliet ar stundām. Rezultāts būs mājas zudumi. ( Jūsu aprēķini jau kautkādi- tuvi ir, tikai izdariet kā saku, tad būs tuvāk. Protams, krītot āra temperatūrai šie zudumi būs lielāki. Nez kā ar to precīzo matemātiski, bet Jūs jau pēc laika to pats izrēķināsiet. Pierakstiet vidējo āra temperatūru, izturiet laiku, lai mājas sienas arī atdziest...tas ir, lai iestājās ziema. Un tad jau redzēsit, kā tas viss mainās. Ņemot iepriekš teikto vērā, arī katra grāda izmantošana no akumulatora, ir papildus enerģijas izmantošana no uzkrātās enerģijas. Liekot lielākus radiatorus ( siltās grīdas!) var pie zemākas temperatūras no akumulatorā vēl panāk temperatūras stabilitāti istabās. Jeb, ja jūsu galējā temperatūra radiatoros būtu 28 grādi, tad vēl iegūtu klāt 10% no laika, enerģijas. Bet ja iznāk, ka Jūsu gadījumā cikls ir 21 stunda tagad, tad jau var dzīvot: katru dienu noteiktā laikā iekurina...izkurina un tad pēc diennakts atkal.

Vismaz viadrus katliem viena sekcija ir 5kw.

Rx:
Paldies! Es tā arī visu rēķināju, resp. laiku, kad viss barojas tikai uz akumulatoru. 4 dienu mērījumi man rāda diezgan stabilu ciparu - ap tiem manis teiktajiem 2.1 kw stundā uz 150m2. Jautājums tikai vai tas ir adekvāti, jo visu laiku esmu pārliecināts, ka mana māja, kurai ir tāds siltinājums kādu lika pirms 100 gadiem (nu ar astītēm grīda un logi, kas ir jauni).
Tas ko man izdevās uzlabot ir katla jaudu izmantot labāk, resp., ja pirmajās dienās kurināju pa 4 un 5h, tad tagad tādu pat temperatūras starpību man izdodas akumulatorā iedabūt 2.5h ieskaitot katla iekurināšanu un izdegšanu, kas reāli jau atbilst tam jaudas ciparam ko norāda katla pasē. Pie vainas bija par rupju skaldīta malka, plus es tagad nākamās dienas devu sakrauju virs katla dūmvada lai apkalst. Patēriņš malkai arī jūtami krities. Esmu apmierināts, patiesībā. :) Es vēl te rēķinu cik tur īsti kg malkas būtu jāiztērējas, tur no teorijas vēl atpalieku laikam par kādiem 50%. Siltās grīdas es pieslēgšu nākamnedēļ, kas arī vieš optimismu.

Vilnim: Īstie dati būs janvārī! Kad sienas būs atdzisušas no ziemas temperatūras. Sevišķi pārspīlēt ar intensīvo degšanu gan nevajag. Mēģiniet atrast optimumu, lai krāsns nedeg kā "autogēns" bet arī nemocās ar skābekļa trūkumu. Pie ļoti intensīvas skābekļa padošanas, skurstenī dūmgāzes temperatūrā palielinās līdz ļoti lielam lielumam... Vai tas ir vajadzīgs? Lai malka atdotu siltumu, arī šis saražotais siltums ir "jānotur" kādu laiku krāsnī, lai notiek enerģijas apmaiņa ar krāsns sieniņām. Tāpat pie jaunas sistēmas lietderības koeficients vienmēr ir augsts...jo sieniņas ir tīras. Pēc kāda laika, sieniņas pārklāsies ar sausu izdedžu kārtiņu, kas ir labs izolators. Un atjaunot sieniņu tīrību līdz sākuma stāvoklim praktiski neiespējami. Un, jo krāsns konstrukcija sarežģītāka, jo grūtāk. ...vajag daudz berzt, kasīt, skrāpēt....Bet to dara retais....