Pasūti no ārzemēm, ja nepatiks vai kas, izmetīsi ārā un nopirksi citu. Tev visu laiku stāsta ka šīm krāsnīm uzrāda divas jaudas vienu uz atstarošanu otru un siltumnesēju. Lai dabūtu 20 kw uz siltumnesēju jābūt 2 m2 laukumam, kas ir saistīta ar liesmu. Tāpēc jau krāsnīs ir visādas caurules u.t.t., lai palielinātu laukumu.

> Nu tad cik aptuvenās izmaksas varētu būt
> priekš visiem 200m2 katls, boilers, radiotora,
> aķis? Kādi ir ieteicamie katli? Nav ne jausmas.
> Ko nozīmē koksnes gāzes ģenerācijas katls
> Viessman (kurināts ar malku)?

Malkas katli pamatā ir divu veidu - tērauda (dārgāki, efektīvāki, bet prasīgāki pret malkas kvalitāti) un čuguna. Tērauda katli var būt parasti vai gazifikāciju (gāzģenerāciju), gāzģenerācijas ir efektīvāki un protams dārgāki, vajag sausu malku. Gazifikācija ir sadegšanas princips, kad ogles karsē malku un sadeg gāzes, kas izdalās no malkas. To visu var bildītēs un video internetā apskatīt.
Katlu daudzveidība ir ļoti plaša, tāpat kā izvēloties auto. Manā izpratnē tehnoloģiski modernākie ir tādi katli kā piemēram Kunzel - tas ir tas pats labākais. Maksā viņi daudz - loģiski. Un tā tie katli tiek tirgoti - jo vienkāršāki jo lētāki. Budžeta kategorija būtu kādi 500-800 par 30kw katlu.
Nu izmaksās ir variācijas daudz, bet ļoti rupji rēķinot - katls 800, radiatori - 600, tvertne - 300, biolers 200, apsaiste ar loriņiem 1000, neparedzētie izdevumi 300. Nu rezultātā - 3100 ls. Es teiktu summa ir taupot. Piesaistot firmu domāju, ka tas viss uz tāmes var izskatīties pēc 5000. Jā, kopā izskatās padaudz, vairāk kā cenas lapiņa pie krāsns veikalā. Bet ir atšķirība vai ir komforts vai viņa nav. Diemžēl nav laba un unikāla risinājuma, lai būtu lēti un labi. :)

Viesmann gāzģenerācijas katls nav budžeta katls, viņš ir labs, kvalitatīvs, bet cena manuprāt ir vismaz uz pusi par lielu katla risinājumam.

Nez vai otrā stāvā patiks stiept malku? Lauku variantā redzēju apkures katlu, kas bija ielikts ''viesistabā''. Siltinājuma bleķi noravēti nost, tā vietā samūrēta gaumīga ķieģeļu apdare ar dzegu. Durtiņas bija kurtuvei sameistarotas ar stiklu - diezgan švakā gan kvalitātē. Šodien droši, ja papūlētos varētu uzmeistarot jeb pasūtīt jau ar virsgaisu, kas uztur tīru stiklu. Šis rakstītais gan vairāk ieskatam:)

Fire 27kW ir tas pats, kas Elroy SM08 (www.cugunakrasnis.lv). Jotul 8 ir mazāka un vieglāka, tāpēc mazāk kW.
Kas attiecās uz centrālapkuri - Olymberil nestāv klāt Elroy krāsnīm ne pēc jaudas, ne kvalitātes. Iesaku painteresēties pie Elroy pārstāvja!

Tavai kvadratūrai būs par mazu, bet kā pamatapkure man strādā labāk par gaiss-gaiss siltumsūkni.
~ 60 m² trīsistabu dzīvoklis ar ~150 m³ tilpumu. Ir apkārt savilkti čuguna radiatori 32 sekcijas, ~ 5,5 kW. Apakšējās sadales viencaurules sistēma no 3/4 dzelzs. Pirmo mēnesi kurinu Thermo Vesta. [www.kaminiplus.lv]
Pirms tam sildījos ar 4 kW gaiss - gaiss Mitsubishi. Decembrī un janvārī tikai s-sūknis notērēja 90 Ls/mēn, + vēl divās istabās un vannas istabā jāpiesilda ar sildītājiem un ūdens ar uz elektrību.
Paļāvos uz ieteikumu:
"Re: Skladova Tehnika kamīnkrāsnis ar centrālapkuri
Posted by: ..... ()
Datums: 16.01.2013 13:51

No pieredzes varu ieteikt Thermo Vesta, laba krāsniņa, ilgi deg, vienīgi vairāk gan domāta briketēm, ja malku, tad jāsazāģē mazākos gabaliņos."

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> > Nu tad cik aptuvenās izmaksas varētu būt
> > priekš visiem 200m2 katls, boilers, radiotora,
> > aķis? Kādi ir ieteicamie katli? Nav ne
> jausmas.
> > Ko nozīmē koksnes gāzes ģenerācijas katls
> > Viessman (kurināts ar malku)?
>
> Malkas katli pamatā ir divu veidu - tērauda
> (dārgāki, efektīvāki, bet prasīgāki pret
> malkas kvalitāti) un čuguna. Tērauda katli var
> būt parasti vai gazifikāciju (gāzģenerāciju),
> gāzģenerācijas ir efektīvāki un protams
> dārgāki, vajag sausu malku. Gazifikācija ir
> sadegšanas princips, kad ogles karsē malku un
> sadeg gāzes, kas izdalās no malkas. To visu var
> bildītēs un video internetā apskatīt.
> Katlu daudzveidība ir ļoti plaša, tāpat kā
> izvēloties auto. Manā izpratnē tehnoloģiski
> modernākie ir tādi katli kā piemēram Kunzel -
> tas ir tas pats labākais. Maksā viņi daudz -
> loģiski. Un tā tie katli tiek tirgoti - jo
> vienkāršāki jo lētāki. Budžeta kategorija
> būtu kādi 500-800 par 30kw katlu.
> Nu izmaksās ir variācijas daudz, bet ļoti rupji
> rēķinot - katls 800, radiatori - 600, tvertne -
> 300, biolers 200, apsaiste ar loriņiem 1000,
> neparedzētie izdevumi 300. Nu rezultātā - 3100
> ls. Es teiktu summa ir taupot. Piesaistot firmu
> domāju, ka tas viss uz tāmes var izskatīties
> pēc 5000. Jā, kopā izskatās padaudz, vairāk
> kā cenas lapiņa pie krāsns veikalā. Bet ir
> atšķirība vai ir komforts vai viņa nav.
> Diemžēl nav laba un unikāla risinājuma, lai
> būtu lēti un labi. :)


Paldies tātad meklēšu vietu katlam. Domāju, ka tas viss ir letāk :( Tad tagad jāsāk domāt par katlu.

Es arī ilgi štukoju ko un kā. Palikām pie čuguna katla ar akumulāc. tvertni. Pagaidām nav automatikas, bet tas šoziem problēmas nesagādāja. Kurinām ar malku, aukstākā laikā+akmeņogļes/akmeņogļu briketes. Izmaksāja viss 2700 Ls (katls 30KW - 600Ls, tvertne 950l apm.250Ls,, boileris200l ap 150Ls, radiatori 5gb (ap 350 Ls), viss nepieciešamais apsasitei , t.sk. "bloks" siltajām grīdām" (ap 700 Ls) + darbs ap 600 ls (divi meistari strādāja 2 dienas), tas aptuvenās cenas, kopumā izmaksas starp 2700-2800 Ls.

P.s. es te lasīju citu postu, kur džeks domā kā atstāt kurošos katlu vienu pašu, bet mums tāda vajadzība nav bijusi - sakurina kad ir mājās un pārējais jau tikai uz sasildīto ūdeni strādā. Nekāda nepieskatīta uguns mājās nepaliek. Un visu ziemu arī aukstajā laikā kurināju tikai 1x dienā. Un tas bija arī galvenais arguments kura dēļ neizvēlējos to ilgdegšanas jeb gāzģenerācijas katlu.

To Gita Gulbe! Varat padalīties pieredzē, es ar šoziem pieslēdzu savai apkurei siltuma akumulātoru 1000litri! Cik Jūs ilgi kurinat katlu,lai tiktu uzsildīts akumulators,cik liela Jums māja,cik labi nosiltināta,cik liela platība siltajām grīdām?Man māja slikti siltināta divstāvu 130m2 no kuriem aptuveni 30m2 siltā grīda ! Bet es gan no rītiem iekurinu katlu,pirms braukšanas uz darbu,man ar vēl nav automātika! Kā Jūs tur to visu regulējat bez automātikas?vai esat noķēruši kādu stāvokli kurā visu laiku stāv trīsgaitnieks?

Jankouzs

Mums šobrīd apkurināmā platība ir apm 85 m2, siltinājums varētu vēlēties labāku, bet būvniecība vēļ nav pabeigta, tāpēc ir kā ir un labi ka tā, ir atklājušās "vājās" vietas.
Apkures sistēma mums tāda, ka sākumā ūdens pa mazo loku uzsilda krāsni un iet uz boileri, kad temp. sistēmā ir ap 70C slēdzu uz lielo loku - tas iet uz mucu un radiatoriem (daļēji - t.i. pa ceļam arī uz boileri). Mums atsevišķi mucu nevar kurināt. Par ko es sākotnēji uztraucos. Bet laiks parādīja, ka nekas - tāpat muca uzsilst. Vairāk par 50 grādiem gan es viņu neesmu karsējusi un tas - vislielākajā aukstumā. Radiatoriem regulatori iestatīti uz apm. 3,5 -3,7 atzīmi. Tādā laikā kā tagad - 2 ielādes (varētu vienā, bet baidos, ka katls var sākt varīties). Deg apm. 6 h. Kopumā sadedzinu 7-8 pagales egles un apm. 9 kg (max) akmeņogļu brikešu. Izmaksas - apm. 1,50 Ls/dienā. Kad boileris līdz 60 grādiem uzsilis - nogriežu boilera ventiļus, lai neņem (nu es tā domāju, ka ņem) siltumu no biolera. Ja ilgi neeju gulēt - pēc pilnīgas izkuršanās trīsgaitnieku lieku uz mazo loku, atslēdzu katla cirkulācijas sūkni, kas dzen pa mazo loku. Aizveru krāsns vilkmes durtiņas - tās apakšējās. Šīberi netaisu. Baidos no tvana.anta - 25 C. Tikai janvāra aukstākajās dienās ap plkst. 16 vakarā varēja just, ka prasās iekurināt ātrāk. (Ja eju gulēt ātrāk - atstāju visu kā ir, no rīta visu aizveru). Nākamā kurināšana - nākamajā vakarā. Temperatūra turās konst Un vēl ilgi eksperimentēju - cik lielu gaisa padeves spraugu turēt. Pagaidām daru tā- kamēr iekurās - turu vaļā durtiņas uz pilnu klapi, bet vēlāk - tādu apm. 1 cm un ne lielāku spraudziņu, ja - labi deg - pat kādus 0,5 cm. Paskatos, ja smuki deg ar liesmu - atstāju, ja redzu, ka bišķi smacē - paveru lielāku.

Autor, atvaino, ka ne īsti pa tavu tēmu:)
bet par tavu tēmu - agrāk īrējām dzīvokli 1890 gadā no koka celtā stradnieku īres namā. Māja bija caura un pilnīgi nenosiltināta. Bet tur bija kārtīgas seno laiku podiņu krāsnis.Lielā - apm. 2m3 tilpuma. Kurināju 1x dienā. Mīnusi tādi - ka krāsns jāizvieto tā, lai tās sildvirsmas būtu izvietotas uz vairākām istabām. Kad jātīra - daud lūciņas. No malkas gruži tiek isabvidū nesti (bet tā nav problēma). Temperatūra nav tik izlīdzināta dažādās telpas daļās - pie krāsns karstāk, bet stūros - aukstāk. (pieļauju, ka kaut cik siltinātai ēkai tas būtu mazāk jūtams). Mani secinājumi - kārtīga podiņu krāsns (ja vien telpu izvietojums ļauj tādu risinājumu) - ir labākais siltuma akumulators par jebkādu citu, otrs pluss - nav atkarības no elektrības. Tad mīnusiņi - kā jau rakstīju - neizlīdzināta temperatūra. WC un dušā jātur vaļā durvis. Ja ilgāk nav kurināts - sāk k-kadu siltumu dot uz āru tikai pēc kādām 6 h kopš iekurināšanas. Lielākais mīnuss - ar viņu nevarēja sildīt ūdeni. Tagad, kad mums ūdeni arī silda kopējā apkures sistēma - elektrības rēķins sarucis par gandrīz 40 latiem mēnesī. Par šo naudu var iepirkt kurināmo veselam gadam.