Lūk vēl. Ja ir siltās grīdas un grib taupīt uz dienas un nakts režīmiem, tad automātikai ir jābūt mazliet gudrākai. Lai uz nakti telpā nomestu temperatūru, tad siltumnesēja t ir jāsamazina jau vairākas stundas pirms nakts iestājusies, tas pats ar rītu, sildīt jāsāk jau naktī. Kā aktuālais datčiks spēs dot komandu siltumnesēja kustībām, kuras ir pirms vai pēc datčika notikuma?
Datčiks - radiatori, to es saprotu.

Pievienojos Vilnim jautājumā par nevajadzīgu automatizāciju. un dabīgu procesu aizstāšanu ar mākslīgiem, jo īpaši mazās sistēmās un vajadzībās kādas tās ir vidusmēra privātmājā !

Sabalansētā sistēma un ūdens sildīšana. Tur nekas nav jāizdomā, tas ir jebkura normāla katla apsaistes shēmā, kura nāk no rūpnīcas (tās visas pamatā ir identiskas). Boilerim savs zars, akumulācijai un vai radiatoriem/grīdai savs. Neredzu problēmu. Augstāk runāju par grīdas zaru. Tāds pieslēgums kāds ir man (kolektors, sūknis, termogalva), to rekomendē uponor kā klasisku grīdas slēgumu un tur nav gadžeti.

Vilni, kā tad istabās ar silto grīdu tiek regulēta temperatūra? Es saprotu, ka var iebalancēt plūsmu 10l/min un istabā būs 22'C, bet ja ārā paliek aukstāks, vai siltāks, arī istabai pievadāmā siltuma daudzumam jāmainās... kā to panākt:
1. Istabā T devējs, attiecīgā apkures cilpa tiek vērta ciet vaļā.
2. 3 ceļu vārsts uz grīdas atzare regulē atkarībā no ārgaisa T.

Iedomājamies situāciju. Māja ir auksta, nekurināta. Piemēram, vienlaicīgi palaižu silto grīdu sūkni un palaižu otrā stāva radiatoru loka sūkni. Kamēr māja iesilst, tikmēr taču pastāv tāda varbūtība, ka kādam no patērētājiem ir niknāks sūknis vai kā citādi pievāc siltā ūdens plūsmu.

Man nav plānā likt lielu ūdens rezervuāru, kurā uzkrāt ūdeni, tāpēc vismaz pirmajā momentā nepieciešams siltu ūdeni sadalīt brālīgi starp visiem patērētājiem, lai viens nesavāc visu uz sevi un pārējie sāk silt tikai tad, kad viss apkurē esošais ūdens ir uzsilis.

Jeb varbūt tur ilgs laiks nav nepieciešams, lai uzsiltu visa ūdens sistēma? Māja 160m2, reāli katrā stāvā pa 70m2 apsildāmā platība.

Nu, lai uzsiltu viss ūdens, kas ir 160m2 mājai, radiatoros, katlā un čūskā būs vajadzīgs apmēram 1 stunda, varbūt pat 2 stundas. Tas ir atkarīgs no katla jaudas un tā cik stipri nodzesēta sistēma. Loģiski, ka grīda siltumu atdos pēc ilgāka laika, bet to nevar īpaši ietekmēt, nelaidīs tak aukstā starta gadījumā speciāli trakoti karstu temperatūru tur iekšā. Sistēmu balansē faktiski vienu reizi un to loģiski būtu darīt attiecībā pret normālu režīmu nevis auksto startu un to dara ar plūsmu (resp. atpakaļgaitas gan grīdu cilpām, gan katram radiatoram, arī vecajiem sūkņu ātrumiem). Standarta slēgumos siltā grīda un radiatori ir paralēli slēgumi, nevis virknes, tāpēc nevajadzētu būt tā ka viens atņem un otram nav.
Tas ir no tās pašas tēmas, kā kad raksta problēmu - ir 10 radiatori un 10tais un 6 nesilda, kamēr citi silda jau labu laiku. Tā visa saucas plūsmas balansēšana un to dara vienu reizi, bet pareizi. :)

MW:
3 veids. ir mehāniskā termogalva, kura regulē turpgaitas temperatūru visām cilpām, kura nav saistīta ne ar istabu un ne āra temperatūru. Siltumnesēja svārstība ir neliela - 28-32-35? grādi. Uz lielo grīdu un zemo temperatūru, istabās faktiskā svārstība nenotiek!!!! Atkārtoju, praktiski nenotiek. Tad kad ārā ir -20 cauru diennakti, tad ar roku bišķi uzgriež. Pēc mēneša vidējā temperatūra ir zemāka, nogriež zemāk. Nav tur jākruķī katru dienu, vai katru trešo dienu, varbūt nedēļā. Viss. Visās istabās temperatūras režīmi saglabājas kādi tie isetatīti, tad kad sistēma uzlikta.
Man ir švaki siltināta māja, bet to galvu esmu griezis šajā sezonā max 20 reizes. Visticamāk ka mazāk. Automātika esmu 100% pārliecināts tur neko neuzlabotu. Būtu sitltināta, tad vispār tur vēl retāk kaut kas jādara. Arī par tiem logiem un sauli ir teorija, jo apkures sezonā privātmājā ar to logiem nekāda saules karstuma nav. Saule un logi parādās tad kad apkure beidzas un tad jau automātika jāmeklē kondicionierim nevs apkurei. ;)

To ka svārstības telpās ar silto grīdu nenotiek es izskaidroju ar to, ka ja grīda ar savu lielo masu ir tie 26-27 grādi uz virsmas, tad telpā ir vienāds komforta līmenis vai tas ir rudens, pavasaris vai ziema. Iztrūkstošo siltumu kas ir aukstās dienās vajadzīgs grīdas vienkārši atņem katlam/akumulācijai, lai uzmiksētu turpgaitu (aukstāka atpakaļgaita aukstajā laikā). Radiatori ir cits stāsts - tajos uz virsmas ir līdz pat 70 grādiem un tādi protams izraisa milzu svārstības. Tāpēc jau tās grīdas ir tik labas. :)

Vilni, es tev verētu iebilst:
1. To termogalvu būtu pareizi nosaukt par tiešās darbības temperatūras regulatoru, tas uztur konstantu ūdens temperatūru.
2. Regulējot ar roku, istabā temperatūra lēkā (pieļauju) 19-26'C, man ar automātiku 19-21'C.
3. Šogad Martā Saule ļoti,ļoti palīdzēja, man rēķins par SS bija mazāks nekā Februārī.
4. Radiatori vismaz 70'C - tas gan ir no senas vēstures, pieskarieties 70'C metālam, tad gan Jūs sapratīsiet par ko rakstat.

Lai katrs, kas būvē savu sistēmu izdara spriedumus, lai katrs kas lieto izska savus komentārus, bet ja plānojat jaunu jums notieki būtu jāaprunājas ar siltumthenikas speciālistu, tas nav dārgi un bieži vien ir par velti.

Nepareizs pieļāvums, tik lielas svārstības pat nav kad aizbraucu un atstāju nekurinātu māju, resp. akumulācija tukša uz 1 dienu. Svārstības 2 grādu robežās. Tāpat kā jums ar automātiku.
Nu ok, kā cilvēki grib tā laiž radiatoros, viens 40 cits 70. Tas uz mani neattiecas, es radiatorus nelietoju, lai gan tie man ir. Tikai varbūt veļas dienā ieslēdzu. Bet būtība paliek tā pati - augsta temperatūra, niecīga inerce.
Jaunu sistēmu man noteikti nevajag, man jau ir labākā. ;) Esmu arī ar siltumtehniķiem runājis un strādājis (resp. bija likt man sistēmu) un lielās firmas visas kā viena spiež likt to elektronisko automatizāciju. Un godīgi sakot viņiem nav taisnība. Man tomēr nopirkās automātika uz motorizēto gaitas vārstu radiatoru zarā, bet es to tā arī neesmu pieslēdzis jo man to nevajag. Tagad stāv uz plaukt kā termometrs.