Pamatus var (turpināt) taisīt augustā, bet no "pagraba", ja nav zemākas vietas, kurp nomeliorēt, es jūsu vietā atteiktos...

šorīt paskatījos, bedres apakša visa pilna ar ūdeni, bet vairāk netek, kaut gan āderītes izvads atrodas augstāk par ūdens līmeni. Vai tas būs prātīgi, ja pa malām un apakšā visu izlikšus ar plēvi, un tad liešu pamatus? Vai gala rezultātā nepanākšu vēl sliktāku efektu - piem, sāks svīst pagraba sienas no iekšpuses??

Ja ceri ūdeni noturēt zemē, pirms sausmu stāstiem palasi šausmu stāstus par ūdens spiediena padarītiem darbiem, piemēram:
"видел однажды как кессон (железная сварная яма) была выдавлена водой наверх. Подняла собой жигуля и смяла ему крышу"
"загнал Жигули в гараж, через пару дней пришел, а они прижаты кессоном к потолку"

Nu traki ar to pagraba padarīšanu. Pavisam no pagraba atteikties negribētu. bet, ja tā ūdens savaldīšana pārāk dārga, atkal.. negribas tik daudz ieguldīt. Kaut kur dzirdēju, ka jāatrod, kur tā ādere aiziet un jāizrok (jāpārrauj pušu). Vai tas varētu ko līdzēt?

Gruntsūdens (ādere) nav nekāds elektrības vads, kuru vienā vietā pārcērtot tā pārstāj plūst.
Ja ir iespēja novadīt ūdeņus uz zemāku vietu, tad jārok apkārt un teritorijā grāvji un/vai jātaisa drenāža, iespējams, ka situācija nedaudz uzlabosies.

Latvijā ir 64 000 km² zemes jeb pāri par 3 ha uz seju. Būvēt māju uz ražojoša avota? Labāk uztaisi biznesa plānu, pārdod ūdeni lielveikalos plastmasas pudelēs, bet mājai zemi nopērc citur!

Nu nav tā ādere tik spēcīga, maza, mazītiņa urdziņa, bet tik un tā nervus bendē. Zeme ar nav slikta, izraktajā bedrē nekur nav nekādu glejošanās (zilganumu) pazīmju. Kad izraka bedri, viss bija sauss, tikai pēc kādas pusstundas parādījās tā mazā straumīte. Bija vēl 2 citas, pavisam tikko samanāmas, tās papilināja pa 5 grami ūdens un apsīka. šorīt skatījāmies, ka šī, par kuru te uzsākta diskusija, arī vairs it kā netek. Varbūt jau savu grēka darbu padarījusi un liksies mierā. Tad varētu izsūknēt ūdeni un darboties tālāk.

Ieteiktu nedaudz ieskatīties nākotnē, kamēr tā vēl ir tikai būvbedre. Zinu pietiekoši daudzus pagrabu īpašniekus, kas pagrabos sabūvējuši visādus postamentus pusmetra augstumā, iekšā iet tikai gumijas zābakos, un lietavu laikā izmisuši divreiz dienā iet skatīties ūdens līmeni, lai ieslēgtu sūkni, citādi kartupeļi var sākt peldēt. Dažreiz pat pažarnieki brauc palīgā. Bieži šos pagrabus pamet tukšus, vai glabā tur tikai bērzu sulas vasarā stikla traukos.
Protams, ar mūsdienu tehnoloģijām var jau pagrabu iebūvēt arī dīķī. Tomēr pirmkārt ir jārēķinās ar dabiskās drenāžas iespējām zem pagraba grīdas līmeņa. Labu pagrabu taču var iebūvēt arī mākslīgā uzbērumā, tādējādi līmeni paceļot pēc vajadzības. Protams žēl naudas, kas samaksāta par dziļās bedres rakšanu, bet tas nedrīkst kļūt par iemeslu, lai katru gadu turpinātu izgrūst naudu nevajadzīgām super hidroizolācijām, regulārai ūdens sūknēšanai vai sapūdētai gada ražai. Protams galavārds ir pašam saimniekam, bet saprātīgi pagraba grīdai būtu jābūt virs drenāžas līmeņa.

Jā un vēl jāņem vērā, ka tāds slapjš pagrabs ir lieliska barotava pēlējuma sēnēm, kas uz atsevišķiem ļaudīm iedarbojas ļoti slikti. Pat, ja esošiem cilvēkiem nekādu šādu problēmu nav, tad par sīkajiem (ja tādi plānoti vai neplānoti uzrodas) nekad iepriekš nevar zināt. Ja pagrabs ir atsevišķi no mājas, tad jūtīgie var tur nelīst iekšā vai vismaz ieiet tikai kaut ko paņemt un tūlīt ārā, ja pagrabs ir ZEM mājas, tad var izrādīties, ka sēņu sporas mājā noizolēt ir tikpat grūti, kā ūdeni pagrabā.

te krievu pieredze par pamatiem uz avotiem ar sarežģītu grunti. [www.forumhouse.ru]
Kā redzams tad primārā lieta - drenāža ūdens novadei