Vispār jau ūdenim 11 Kw dod. Bet bik saprašanai - 75 % efektivitāte - tas būtu pašvaki? Jā nemaldos, katlam varētu būt pāri 80...bet neesmu pārliecināts.

11kW ūdenim izklausās cerīgāk, būs cita Zuzes modifikācija. 75% efektivitatāte malkas katlam izklausās pat pārāk optimistiski.

Varu padalīties pieredzē, jo nu jau 5 sezonas esmu nodzīvojis ar kamīnu kā vienīgo apkures veidu 180m2 mājai.

Man ir Lechma 24KW kamīns, kas "pēc papīriem" 19KW nodod ūdenim, pārējais gaisam ap kamīnu. Lietderība kaut kur 85% skaitījās.
Papildus garāžā ir 2 tonnas siltuma akumulators (1+1), kur iekšā ir 250 litru tvertne siltajam ūdenim.

Šādam apkures veidam ir vairāki mīnusi:
1) liekais siltums telpā kurināšanas laikā (6KW kurināšanas laikā ir daudz)
- es to atrisināju kamīnu kārtīgi iepakojot vatē ar folliju + apdare ar ugunsdrošo reģipsi, visas trubas nopakotas un pa taisno caur sienu uz akumulatoru. Tagad "pēc sajūtām" caur kamīna stiklu iziet tikai kādi 1-2KW, kas priekš manas 35m2 dzīvojamās istabas ir normāli absorbējams lielums.
2) koka mizas un skaidas ap kamīnu
- es to atrisināju izveidojot no koka apkārt kamīnam nelielu žogu. Pamatā tas domāts, lai mazie bērni neapdedzina rokas pie kamīna stikla, bet līdz ar to neviens neiekāpj gružos. Vizuāli skaidas īpaši pat redzēt nevar, galvenais lai pa tām nestaigā un neiznēsā pa dīvānu utml. Reizi nedēļā tīrot māju ar putekļusūcēju sasūc to, kas sakrājies.
3) bieža un ilga kurināšana
- es to atrisināju paņemot jaudīgu kamīnu ar lielu kurtuvi un siltumu novadot akumulatoros. Vienā piegājienā tajā ielādēju grozu ar malku, tas kādu stundu kurās. Atkarībā no āra temperatūras sanāk kurināt 2-4h. Pie -30 C naktīm sanāk pat 5 h, lai izvilktu diennakti.
4) gadās vakari, kad atgriežoties no darba vai no kāda pasākuma galīgi negribās kurināt (vai jau ir tik vēls, ka jāiet gulēt)
- es to atrisināju uzliekot elektrisko katlu, kas uztura siltumu, ja akumulatori tukši. Tātad varu ziemā arī nekurināt katru vakaru, bet tas maksā.

No plusiem varu teikt, ka mājā vakaros viesistabā ir daudz omulīgāk. Katru vakaru deg kamīns ar dzīvo uguni. Ja būtu cits apkures vieds, tad droši vien kamīnu iekurinātu tikai kādas 3x gadā.

Vai es kādam ieteiktu šo apkures viedu? Tikai tādā gadījumā, ja cilvēks apzinās visus riskus un spēj ar tiem tikt galā. 90% gadījumu labāk būs atsevišķs malkas vai granulu katls, vai arī siltumsūknis.

E, kādas ir vidējās temperatūras svārstības mājā, kurinot pa tām 2-4 stundām dienā (tai skaitā tajās "-30°C naktīs")? Jebšu temperatūra akumulatoru dēļ daudz nestaigā?

Kas ir tie riski, ar kuriem jātiek galā? Neskaitot, protams, standarta "regulāri jākurina", "bērni var apdzedzināties" un "laicīgi malku jāgādā".

Temperatūra staigā tik daudz cik es tai atļauju :)
Respektivi man ir paša uzbūvēts kontrolierītis uz Arduino bāzes, kur es ielādēju paša uzrakstītu programmu. Man tur delta kaut kādi 0.5 grādi bija. Ja novirzās vairāk tad attiecīgi slēdzas iekšā vai ārā cirkulācijas sūknis uz siltajām gridām. Pieņemot, ka siltajām grīdām vēl inerce, tad vēl 0.5 grādu svārstības sanāk. Kopā ap 1 C.
Pie -25 C, es nedaudz pieregulēju jaucējkrānu, lai uz gridām ietu lielāka temperatūra (turpgaitā). Savādāk ar mazo temperatūru grīdas netiek galā (nepieciešamā siltumatdeve paliek par mazu). Aukstākajā laikā palaižu kādus 35 C grīdās. Zinu, ka pareizais variants būtu mērīt atpakaļgaitas temperatūru un elektroniski koriģēt maisītāja līknes, bet slinkums to visu būvēt.

Riski ir tie, kurus es jau aprakstīju un arī tie, kurus tu tikko minēji. Daudzi cilveki tos vienkārši neapzinās. It īpaši tie, kas iepriekš dzīvojuši tikai dzīvokļos.

Atbildot Egilam es varu teikt, ka Vilnim nav tādu izteiktu fobiju vispār. Nu varbūt nepatīk līķi un čuskas. :)
Apkures jautājumā labāk ir visu izpētīt un galvenokārt jau skatīties uz standarta risinājumiem, jo apkure ir savā ziņā mājas sirds. Ja tā ir slikta un rada čakaru visas ziemas garumā, tad diez kas nav.

Kamīns nav tomēr domāts pamatapkurei, lai arī ko kāds teiktu. Tāpēc ir katli, kuriem ir lielas kurtuves un ja normāls katls, tad arī lietderības koeficients, kuru kamīnam nekad nesasniegt. Pamparam par 75% malkas katlam neprecīzi saka. Tērauda katls, LV metināts pēc visa spriežot dod ap tiem 75% pilnā ciklā, mans Atmos gāzģenerācijas katls dod stabili 85%, bet neko arī vairāk. Slieksnis ir kaut kur pie 95% katliem, kuriem ir lambda zondes un servomotors gaisa padevei, bet par tiem nav vērts runāt, jo tādus LV netirgo un tie maksā tiešām lielu naudu.

Atgriežos pie kamīna. Kamīnam manuprāt nekādi nevar būt tie 85% lietderība, jo tur malka sadeg savā garā un bez piespiedu vilkmes un kritiskās masas. Abu pēdējo kombinācija dod to, ka ir koncentrēta liesma, kurā temperatūra ir krietni virs 1000 grādiem, tādā temperatūrā sadeg gandrīz viss ko malka dod un šajā brīdī arī lietderība aiziet virs 80%. Kamīnā tāda temperatūra vienkārši nav un nevar būt, jo tad tas stikls būtu pagalam (bet ne jau stiklā ir problemātika). Kamīns ir domāts, lai būtu smuki, nevis lai tur būtu autogēns. Ja varētu sasniegt to lietderību parastā kuršanās procesā, tad kāda velna pēc tur likt vēl kaut kādus piespiedu vilkmes un gāzģenerācijas procesus - atbilde ir vienkārša: vienkārši nesanāk.

Kamīnam lietderība būs nu velns viņu zina cik, bet nedomāju, ka vairāk par 60-70%. Kā viņi to kamīnu marķē, tas ir labs jautājums, jo ES izcelsmes apkures iekārtām ir jābūt korekti norādītam %, kuram jāatbilst arī praksē. Pieļauju, ka poļu ražotāji rupji melo, tirgojot produkciju mūsu virzienā nevis piemēram Vācijā, kur par tādu maldināšanu būtu pieklājīgas problēmas.

Rezumējot savu monologu es gribētu teikt, ka katram ir sava vieta. C/a kamīns es teiktu iederētos kaut kādās atpūtas ēkās, piemēram paliela pirts, viesu māja, vietā kur jāiekurina neregulāri, kur ir liela centrālā zāle, kur atrodas cilvēki, kuriem patīk vērties liesmas rotaļā un kur lietderībai un funkcionalitātei ir sekundāra nozīme.

Egil, apdomā arī no šīs puses - kāpēc lielākā daļa mūsdienu pamatapkures risinājumi ir katli (ja runā par malku) nevis kamīni. Tas nav tāpat vien. Ja gribas eksperimentu principa pēc, tad ok - tikai principiem nav īsti saistības ar ekonomiju.

Piemirsu pateikt būtisku lietu, ka vienalga vai tas ir ca kamīns vai katls, bet apsaistei ir jābūt pareizai un ar akumulācijas tvertni un malkai jābūt sausai. Nebūs pilnīgi nekāda labuma piemēram uzstādot izcilu katlu ar nepareizu apsaisti. To daudzi neņem vērā.

Savulaik kad uzstādīju savu sistēmu, tad sākumā biju ieciklējies uz to katls ir galvenā izmaksa. Dzīive parādīja pretējo - katls ir ap 1/3 no pasākuma naudas izteiksmē. Laikam kaut kā tā bija.

E, manuprāt Arduino ir neadekvāti. :) Pietiek teiksim ar klasiku - termogalva pie kolektora (tas ir tas ko saki par "pieregulēju jaucējkrānu") un ja bagi baigi grib vēl notūnēt, tad arduino vietā pieliek siemens to lēto on/off nedēļas programmējamo kontrolieri, kurš cik atceros maksāja ap 20Ls. :) Bet nu cepuri nost par arduino programmēšanu, jo tā ir interesanta lieta, kuru gribētu apgūt, bet laika nav un nav nemaz.

Piekrītu Vilnim par to lietderības koeficentu. Tas ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem (malkas sausums, konkrētā brīža gaisa pieplūdes, kurtuves temperatūras, utt.) Kā var ražotājs norādīt mistiskus 85 papagaiļus, nav ne jausmas.
Kaut gan jāatzīst, ka tam manam kamīnam ir iestrādāti vairāki know-how tehnoloģiski risinājumi, kas palielina lietderību. Piemēram, gaisa pieplūde man nāk pa atsevišķu trubu (gaisu ņemu no garāžas) kamīna aizmugurē, un gaisam nonākot kurtuvē, tas sadalās 2 plūsmās. Viena plūsma aiziet uz čuguna redelēm virs kurām deg malka, bet otra atsitās pret stiklu un uzreiz nonāk kamīna augšpusē tieši uz liesmas galiem. Tādā veidā šī otrā plūsma paveic 2 darbus:
1) dzesē stiklu
2) veicina tā saucamo otreizējo degšanu, kad pienakošais skābeklis attiecīgā temperatūrā aizdedzina nesadegušās gāzes. Šitā metode tiek izmantota arī visos mūsdienīgajos apkures katlos, tikai tur ir speciālas gaisa atveres virs liesmas
Attiecīgi kad kurinu, tad noregulēju gaisa padevi tā, lai liesmu gali būtu maksimāli gari pie iespējami mazas gaisa plūsmas, tad var ļoti labi redzēt kā kamīna augšpusē notiek otreizējā degšana.

Kā vēl viens know-how ir kurtuves augšpusē zem siltummaiņa trubām iemetinātas plāksnes tādā leņķī, ka liesmas tiek novirzītas precīzi uz siltummaiņa trubu centru. Katrai trubai ir sava plāksne V-veida leņķī.

Arduino ir lētāks par jebkuru gatavu risinājumu. Ja nemaldos tad es kaudzīti iepirku par 8$ gabalā no ķīnas. Izmantoju dažādiem mērķiem. Ir man arī programmējams kontrolieris, kur var sadefinēt nedēļas dienas, on/off temperatūras, utml., bet tas štrunts veidoja pārāk lielas temperatūras svārstības. 2-3 grādi man likās par daudz, tāpēc uztaisīju algoritmu, kas temperatūru notur precīzāku, jo ņem vērā silto grīdu inerci un temperatūras pieauguma vai samazinājuma ātrumu.

[www.youtube.com]
Ja nu vienīgi tamlīdzīgs kamīns...