Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> (..),bet šķēpus laužot esam
> noskaidrojuši-siltumpārneses ātrums atkarīgs
> no materiāla vadītspējas (tātad ēkas
> siltumnoturības,ne temperatūras starpības). Ja
> telpā +20 grādu,tad pie āra temperatūras -20
> māja atdzisīs 2x straujāk kā pie 0 grādiem.

Jo lielāka temperatūru starpība - jo intensīvāka temperatūras izlīdzināšanās. Tā vismaz skolā mācīja. Tas par siltumpārneses ātrumua "neatkarību no temperatūras starpības". Turklāt pats savos tekstos iebrauci pretrunās - vispirms raksti, ka siltumpārneses ātrums nav atkarīgs no temperatūras pārneses, pēc tam - ka ar 40 grādu starpību atdzisīs 2x straujāk nekā ar 20 grādu starpību ;)


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir
> ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā
> gaisam(ja nekļūdos)- (..)

4x, nevis 4000x.
[www.uzdevumi.lv]
ūdens - 4200 J/(kg*K)
gaiss - 990 J/(kg*K)


Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par cik, apkures sistēmā siltumnesējs ir
> ūdens,kura siltumietilpība ir 4000x lielāka kā
> gaisam(ja nekļūdos)-labi nosiltinātā mājā
> tikai nedaudz jāpalielina siltumnesēja
> temperatūra,lai kompensētu šos zudumus.

Es te tagad drusku apjuku, jo te kaut kur bija runas par lineārām funkcijām… Tas "tikai nedaudz" vai tad ir atkarīgs no siltinājuma kvalitātes? Nēnu ja izsaka absolūtos skaitļos (papildus iztērētajos eiro), tad jā. Bet ja izsaka procentos un pieņem, ka labi siltinātajā mājā nav citu "alternatīvo apkures elementu" (cilvēki, dzīvnieki, elektriskā plīts, saule u.c.)? Vai tas, par cik *procentiem* vairāk enerģijas jāpievada siltumnesējam, ir atkarīgs no siltinājuma kvalitātes?

Pēc savas pieredzes varu teikt tā, ja māja labi nosiltināta, tad ļoti laba sajūta ir pie 20,5'C, pagājušajā sezonā drebinājāmies pie 23'C. Tas pats par režīmiem, kad nebija nosiltināta, tā silšana no 21'C uz 23'C bija ļoti nepatīkama. Tā kā siltiniek un blīvējiet māju ar visamaz 15-20cm kārtu un baudiet labāku klimatu. Kopā sienā izolācijai vajadzētu būt 30 cm, tas tiešām palīdz :)

Nosiltinātā mājā temperatūra vienmērīgāk sadalās augšā-apakšā, un tas ir svarīgs nosacījums salšanā un nesalšanā pie 23 grādiem! Pamēriet pie 23 grādiem temperatūru pie grīdas! Un tad būs brīnumi....ir sevišķi nesiltinātā mājā. Vienīgais variants slikti siltinātā mājā būt komforta temperatūrā, ir biežāk staigāt...tas ir, maisīt gaisu!

Binary, nav korekti salīdzināt ūdens un gaisa siltumietilpību kilogramos-jāsalīdzina tilpumietilpībā. Par telpu atdzišanu jāsaprot,ka neatkarīgi no āra un telpas temperatūras starpības,viens grāds zaudēs tik, cik ļaus mājas siltinājums. Attiecīgi,ja temperatūru starpība būs 20 grādi-tad telpa zaudēs tieš x20. Tā izpaužas šī linearitāte. Pēc diskusijas var spriest,ka man pieleca diezgan lēni,bet tagad jūtos jau atkal ko jaunu priekš sevis ieguvis. :):):)

Rx, mums ar 250mm aeroc + 100mm paroc pie grīdas ir zem 20°C, pie griestiem - virs 35°C :) Tas pēc kamīnkrāsns izkurināšanas. Nekādu elektrisko gaisa maisītāju nav. Nesalstam, par kurinātājiem arī nestrādājam - tātad siltinājums ir gana labs, taču dabiskais temperatūras sadalījums augšā-apakšā ir nekam nederīgs :)

Praktiķi, kāpēc jāsalīdzina "tilpumietilpība"? Un kas tas vispār par terminu? ;)
Ja salīdzina to, ko tu dēvē par "tilpumietilpību", tad pasaki, lūdzu, kāds ir tas tilpums, kuram jāsalīdzina. Un kāpēc tieši tāds, nevis citādāks. Neba nu vienā vienādojuma pusē tev ir kubs ūdens, otrā pusē - kubs gaisa.

Tu jau [vismaz] otro reizi centies apgalvot, ka telpas atdzišanas ātrums ir atkarīgs tikai no siltinājuma un nav nekādā veidā atkarīgs no āra un telpas temperatūru starpības. Ja tā būtu, tad:
1) pie atslēgtas apkures 20°C telpa atdzistu vienlīdz ātri pie dažādām āra temperatūrām (0°C vai 20°C);
2) tā kā telpa atdzistu vienādā ātrumā neatkarīgi no āra temperatūras, tad arī sildīšanas intensitāti nebūtu jāpielāgo āra temperatūrai.

Praksē esmu novērojis ko pavisam citu - ja vakarā pēc kurināšanas ir +25°C, tad no rīta rudenī ir viena temperatūra, aukstā ziemas rītā - pavisam cita. Turklāt rudenī var kurināt reizi divās dienās, savukārt ziemā - divas reizes dienā. Domāju, te visi piekritīs, ka, neatkarīgi no siltinājuma, aukstākā laikā ir jākurina intensīvāk nekā siltākā laikā.

Es neapgalvoju, ka siltinājums neietekmē temperatūras apmaiņas ātrumu starp telpu un āru - ietekmē, turklāt visnotaļ būtiski. Taču svarīgi ir, ka arī temperatūru starpība starp telpu un āru to būtiski ietekmē.

Re , te piemērs kas un kā:
Tas ir gadījums, kad sienas siltumcaurlaidība ir 1W/m2K. Strādā tikai temperatūru starpība, kas piemēra gadījumā ir 30 grādi ( iekšā +20, ārā -10). Kopā 30. 30 reiz 1W ir 30W zudumi- aiziet prom, atdziest... Kā varat secināt, ka, jo lielāka temperatūru starpība, jo lielāki zudumi, un, protams ātrāk atdziest telpa, jo ir starpība, vai zaudē 1W, vai 30W siltuma enerģijas....Bet, otrkārt, redzams, ka viss ir lineāri: Temperatūras starpībai samazinoties, zudumi krīt lineāri.

Binary,var salīdzināt visādi,bet tad ir jāslīdzina ūdens un gaisa tilpummasas, ja salīdzina masas siltumietilpību. Cik tas ir-kilograms gaisa (par ūdeni puslīdz saprotams man)? Man vieglāk uztvert to,ka 1litrs ūdens spēj akumulēt tik pat siltumu cik 4m3 gaisa (1/4000) Pēc izjūtām tuvu tam varētu būt.Par siltumzudumiem runa ir tīri teorētiska-vairāk atbilstoša siltuma uzturēšanas režīmam. Pie lielām temperatūras svārstībām šos rādītājus sāk ietekmēt vairums blakusefektu-daudzu telpas elementu siltuminerce+ tas ko minēja Brinkmaņa kungs-ventilācija un ēkas blīvuma defekti,kas gaisa plūsmas ietekmē kropļo lineāro vienādojumu.

Eksperiments ir uzsākts - vienmērīgas temperatūras uzturēšana cauru diennakti.
Pirmajā dienā baigā starpība. Patēriņš pieauga par 1/4. Otrajā un trešajā sāk pamazām izlīdzināties, bet tomēr vēl vairāk kā ar pazemināšanu naktīs. Redzēs kas notiks kad paies mēnesis. Salīdzināsim ar pagājušo gadu un tām pašām āra temperatūrām.

Ja nokersu daudz maz vienadu laiku,ari noteikti izmeginasu un padalisos,jo pagaidam vel ir iespejas no piemeram gradiem 15 celt pa vienam uz augsu un skatities,kas notiek ... vienigais sobrid laika apstakli nevienmerigi ... vakar plusos un sodien jau minus 8 :)