Principā tas par ko mēs te ar Rx diskutējam attiecas arī uz Nika automātu, jo tas katls lai arī pilnīgi automātisks, tomēr ir atkarīgs no tā īsā loka mezgla. Bet ir acīmredzami, ka Nikam viss ir štokos un tas ir normāli, ka ir 60 65 vietā. Mandomāt tas ir sūkņa darbs, mazliet par ātru, arī termovārsti nav 100% akurāti, jo īpaši, kad iet pilnā uzlāde. Bet konkrētajā gadījumā tas pilnīgi neko neietekmē. Būtu jāsāk uztraukties, ja tur 65 vietā iet 45-50. Man arī šad tad 60 vietā iekrīt 55.

Vienīgais Nika sistēmā es mazliet pievērstu uzmanību skurstenim, kas tur notiek. Šitam katlam ir pazema dūmgāze, siltinātajam nerūseklim tas būtu bez problēmām, siltinātajai keramikai arī, bet kāds tev bija? No foto nevarēja saprast vai tā ir siltinātā keramika?!

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu Nika katls ir ideāls, tur nav vērts daudz
> diskutēt. Noteikti gribētu apskatīt klātienē.
> :)

Paldies par komplimentiem :)

Kad celtnieki mazliet sakops manu "kačigarku", tad noteikti varēs atrādīt interesentiem :)

Pagaidām reģipsis [lielām] vietām iztrūkst :)

Vilnis_Radio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Principā tas par ko mēs te ar Rx diskutējam
> attiecas arī uz Nika automātu, jo tas katls lai
> arī pilnīgi automātisks, tomēr ir atkarīgs no
> tā īsā loka mezgla. Bet ir acīmredzami, ka
> Nikam viss ir štokos un tas ir normāli, ka ir 60
> 65 vietā. Mandomāt tas ir sūkņa darbs, mazliet
> par ātru, arī termovārsti nav 100% akurāti, jo
> īpaši, kad iet pilnā uzlāde. Bet konkrētajā
> gadījumā tas pilnīgi neko neietekmē. Būtu
> jāsāk uztraukties, ja tur 65 vietā iet 45-50.
> Man arī šad tad 60 vietā iekrīt 55.
>
> Vienīgais Nika sistēmā es mazliet pievērstu
> uzmanību skurstenim, kas tur notiek. Šitam
> katlam ir pazema dūmgāze, siltinātajam
> nerūseklim tas būtu bez problēmām,
> siltinātajai keramikai arī, bet kāds tev bija?
> No foto nevarēja saprast vai tā ir siltinātā
> keramika?!

Skurstens ir Isokerns - [farm9.staticflickr.com]

===========
Raksturojums
Viena kanāla dūmvads ISOKERN no vulkāniskās lavas pumeka ar marķējumu CE. Moduļu dūmvads ISOKERN ir vienota sistēma, kas satur visas kvalitatīva krāsns dūmeņa izbūvei nepieciešamās sastāvdaļas. Dūmvada ISOKERN moduļi ir izgatavoti no vulkāniskas islandiešu pumekas. Visi tā elementi nav smagi, tādēļ moduļu dūmvads ISOKERN būs droša izvēle gadījumā, kad izšķirošais izvēles faktors ir skursteņa kopējā masa un uzstādīšanas ātrums. ISOKERN ir piemērots jebkurai apkures iekārtai, ja kurināmais ir dabīga koksne. Apaļā pumekas dūmeja ātri sasilst. Pateicoties labai siltumvadībai, pumeka nodrošina labu vilkmi dūmvadā. Veiksmīgas moduļu bloka ISOKERN ražošanā izmantojamo materiālu kombinācijas rezultātā nenotiek kvēpu pielipšana pie dūmejas sieniņām un dūmvads neaizsērē.

Raksturīgākās īpašības
Apaļa pumekas dūmeja
Max 60 kW
Attālums no apkures iekārtas līdz ugunsnedrošiem materiāliem nedrīkst būt mazāks kā 20 mm, atstarpei jābūt ventilējamai
Dūmvadu var apmest visā tā garumā
Temperatūras klase T450, pieļaujamā dūmu gāzu temperatūra < 450º C
Spiediena klase N1, retinājums
Sausa darbības vide - kurināmais dabīga koksne
Korozijizturības klase 3
G (20), marķējums G garantē dūmejas ugunsdrošību kvēpu uzliesmošanas gadījumā. (20) nozīmē, ka attālums līdz ugunsnedrošiem materiāliem nedrīkst būt mazāks par 20 mm.
Marķējums CE, pēc atzinīgiem veikto testu rezultātiem atbilstoši Eiropas ražošanas standarta 1858:2003 prasībām
====================

Pēc apraksta tip viss skaisti. Dabā, nez, kaut kā nirvāna nav.

Mani tas katls interesē tamdēļ, ka kaut ko tādu lēnām plānoju. Šajā sugā ir patiesībā kādas 10 alternatīvas, bet nu jāpēta.

Labprāt parādīšu un pastāstīšu ko es esmu sapratis.
Jo es uzskatu, ka katrs par apkures gāzi aizlaistais eiro ir nelietderīgi iztērēts eiro. Un Latvijas tautsaimniecība daudz iegūs, ja cilvēki masveidā pāries uz malkas apkuri. Es nedomāju, ka saasināsies konkurence un būs grūtāk nopirkt malku. Tieši pretēji - pastiprināsies malkas industriāla ražošana, palielinoties apjomiem sāks strādāt jaudīgākas malkas sagatavošanas iekārtas un cenas kritīsies. Laukos parādīsies darba vieta un nauda. Tā pati nauda, kuru mēs šobrīd aizlaižam uz austrumiem...
Tas ir redzams arī "vecajā" Eiropā. Mani austriešu čomi par malku maksā mazāk, nekā, piemēram, ss.lv tirgoņi prasa. Viņiem ir atstrādāta sistēma, kad lieli malkas ražotāji sagrupē pasūtijumus pa ciematiņiem un pilsētelēm. Tad ved ar furgoniem un iekrāvējiem, izkrauj un ieved šķūnī katram viņa pasūtīto daudzumu. Kolektivizācija :)

Un katlu tirgotāji uzlabos servisu un rezerves daļu apgādi, tad kad te būs vairāk to katlu, nevis 3 dažādi eksotiski modeļi.

Teorētiski tā tas viss ir, taču galvenais šķērslis ir investīcijas gan pašvaldību gan privātajā sektorā. Ja piemēram cilvēks dzīvo ciematā un sildās ar gāzi, tad lai viņš pārietu uz malku (granulas vai malka) viņam vajadzēs nu tā rupji rēķinot vismaz savus 10 000 EUR. Tas ir daudz un nevar īsti pārmest cilvēkam. Pašvaldības līmenī tieši tas pats - vajag daudz naudu. Bet nu ir jau pozitīvie piemēri arī, kad pašvaldības mobilizējas un uzliek sev tos šķeldas katlus utml.

Gan jau ka kaut kādā plānošanas līmenī ir parēķināts cik mums tur to gāzes tērētāju un kurās vietās. Man tā šķiet, ka ar gāzi izteikti sildās lielās pilsētās un tur individuāli pāriet uz malku nav reāli gan fiziski gan no vides viedokļa. Rīgā piemēram ir reāli netīrs gaiss un pat ja uzliek ideālo malkas katlu, tur tā putekļu emisija ir summā ir iespaidīga (centrā Rīgā pat jaunu gāzes katlu nedrīkst uzstādīt). Tur ir vajadzīgi citi risinājumi un īsti labas alternatīvas nav. Tur ir tas mega gāzes patēriņš. Ārpus pilsētas jau tāpat daudz uz malkas sēž, vienīgi bieži uz vecām pečkām, čuguniem un bez akumulācijām utt. Bet tā jau ir tāda lokāla problēma un vairāk skar pašu cilvēku - neērti, švaks siltums utt. Uzņēmumi ārpus pilsētas man šķiet ļoti bieži darbinās ar savu lokālo koksnes kurinātavu. Tad ja uz to lietu tā paskatās, tad plus mīnuss tas gāzes patēriņš tāds veidojas un baigi samazināt nemaz nevar. Ja grib samazināt, tad jāatrisina Rīgas, Jelgavas, D-pils centrālapkures jautājums un tie arī būs tie savi 80-90%.

Otrais variants, ja nevar nomainīt enerģijas avotu, tad var siltināt ēkas un samazināt patēriņu. :)

Rx gadījhumā vārsts, kas pats never ciet mazo loku, bet dotais VTC511 ver ciet mazo loku, tātad nevajag nekādu balansēšanas vārstu. Vecajiem Esbes modeļiem, arī Termovar sasniedzot temp. veras vaļā lielais loks, bet neveras ciet mazais, tāpēc vajag to balansēšanas vārstu.

Vajag arī : [ekonomteplo.if.ua]

Mazais loks pilnīgi aizverās tikai tad, kad no akumulatora pienāk karsts........

Рекомендуется монтировать на соединение запорную арматуру (краны) для облегчения обслуживания.
Neredzu vajadzību piegriezt mazo plūsmu, to dara termovārsts.