Tā kā man ir iespēja monitorēt savu patēriņu pietiekami detalizēti jau vairāk kā gadu, ir savākti pietiekami dati, lai varētu izdarīt dažādus secinājumus. Varbūt kādam noder.

Diskusijas šajā forumā pārsvarā ir par konkrētiem patēriņiem un kā tos samazināt, es to pagriezu savādāk. Visas elektroierīces sadalīju 3 grupās un attiecīgi pievienoju cik % no kopējā kura grupa tērē:
1. Izklaide 20-30 % - datori, TV, audio
2. Uzturs 10-13 % - ledusskapis, tējkanna, keramiskā virsma
3. Komforts 58-71 % - veļene, boileris, apgaismojums, standby ierīces, lādētāji, u.c. mazie tērētāji.

vēl daži secinājumi, kas nepārsteidza, bet ir pieminēšanas vērti.
Ledusskapja patēriņa vasaras maksimums ir par 28% lielāks par ziemas minimumu. Pamatojams ar istabas temperatūru.
Boilera patēriņš starp minimumu un maksimumu atšķirās vairāk kā 2 reizes.
visstabilākais patēriņš ir uzturam.

Es boileri un veļas mašīnu skaitītu atsevišķi.
Interesē sevišķi, cik tērējas stand-by režīmā, jo gudrā Eiropa par to visu laiku cepās.

Boilera patēriņš tomēr vairāk atkarīgs no tā, cik lieto ūdeni, nevis kādu tagad režīmu es izvēlēšos. Tāpēc nav diez ko korekti salīdzint 2x lielāku patēriņu nepasakot, kā mainās ūdens patēriņš.
Man vasarā elektrības patēriņš, piemēram, nokrīt līdz 30 kwh mēnesī. Tikai un vienīgi tāpēc, ka es tur vasarā nedzīvoju.

par to kas ir korekti, kas nav, katram savs viedoklis, savu esmu pateicis. Take it or leave it.
standby ir 25W
veļene 6,2 kWh mēnesī
3 cilvēku ģimene
Boileri es nerēķinu ar ūdeni, jo ūdens izmaksas ir imho būtiski zemākas par elektroenerģiju, un kamēr es neesmu uzlicis atsevišķu skaitītāju uz siltā ūdens trubu, nav jēgas rēķināt kautkādus ūdens patēriņus, jo tāpat nezinu cik iziet caur boileri. Bet kas ir svarīgi, ka visa enerģija, ko notērē boileris aiziet komfortam, jo ar auksto tak ar var nomazgāties.

elektriķis Māris Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet kas ir svarīgi, ka visa enerģija,
> ko notērē boileris aiziet komfortam, jo ar
> auksto tak ar var nomazgāties.

Nu nezinu gan, vai +5°C aukstā ūdenī var nomazgāties. Pastāvēt 10 sekundes pēc siltas dušas, lai mazliet parūdītos - jā, to var, bet mazgāties tādā ūdenī - ātri vien galu dabūs. Tik pat labi pārtiku var pie komforta pieskaitīt, jo var taču arī ēst 5x mazāk, nelietot ledusskapi, nesildīt pārtiku. Da i vispār viss, kur nepieciešama elektrība, faktiski ir komforts.

Man ir aizdomas, ka nelielā ģimenē boileris var noēst 150-200 kWh - gana daudz, lai "boileris" būtu liekams kā atsevišķa pozīcija, jo šo pozīciju ir salīdzinoši viegli ietekmēt - uz veļas mazgāšanu daudz neietaupīsi (patīkami pārsteidz tas 6.2 kWh/mēn), toties ar dušas paradumu maiņu jau var gūt jūtamu rezultātu.

Savā miteklī neesmu mērījis "pa grupām" - nav tehnikas, ar ko to izdarīt. Bet šādi tādi salīdzinājumi ir… Kad dzīvojām dzīvoklī, tad vidējais ikmēneša patēriņš bija 100-110 kWh (vasarā šad tad drusku zem 100, ziemā - līdz kādiem 120). Pārvācoties uz māju, vidējais gada griezumā ir 375 kWh. Paradumi mainījušies minimāli - vairs nav tvaiku nosūcēja, toties vakaros mazliet paspīd 10W āra prožektors. Lielās izmaiņas - ūdens tagad nāk no spices un tiek sildīts ar elektrisko boileri. Ūdeni vajag gan pašiem, gan dārzam. Tātad pa lielam spices sūknis un boileris noēd ap 270 kWh jeb 72%, gadā sanāk ap €500.

Boileris-komforts,tad jau ledusskapis arī pie komforta jāskaita-nav katru dienu uz veikalu jāiet... Mašīna.... arī komforts??? Siltas vakariņas??? (var tak ēst aukstas) Nav jau vairs viduslaiki.,kaut gan, mazgāties aukstā ūdenī ir veselīgi,daudz staigāt arī,bet cik tālu tiksi,ja esi ierauts globālā paātrinājuma upē... Komforts šodien ir Bentley,bet bez mašīnas tu vienkārši neesi cilvēks.

Pagajušo vasaru paspēlējos ar mērijumiem no citas puses - cik patērē lielie agregāti, sanāca sekojoši:
1. Veļas mašinas cikls, vidēji pielādēta uz 40 grādiem sanāca vidēji 1,05 kw - testēju kādus 3 ciklus, visi ļoti līdzīgi, tā ka elektriķa Māra 6,2 kw pilnīgi normāli 6 cikliem mēnesī ģimenei, ja nedzīvo šmucīgi kā cūkas:), sevišķi jau vasarā, kad drēbes principā vajag izskalot tikai no sviedriem, nevis izmazgāt no dubļiem un eļļām. Ziemā veļasmašina varētu tērēt vairāk, jo ienākošais ūdens ir aukstāks un jāsilda lielāka delta, domāju, ka analoģisks cikls varētu uzkāpt uz 1,3-1,5 kw.
2. Pusliels (1,80m) dalītais ledusskapis ar atsevišķu saldētavu, virināts kādas 10 reizes dienā - mēnesī bija, ja nemaldos 33 kw, tatad dienā 1,1kw. Istabas temperatūra ap 24 grādi.
3. Elektriskā tējkanna - 1 litru uzvārīt 0,06 kw vai ar 1kwh uzvārīt 17 litrus ūdens, bet arī tas lēkā atkarībā no ienākoša udens temperatūras. Varbūt arī te var ko sataupīt, jo ir cilvēku kategorija (sevišķi sievietes), kas mazai kafijas krūzītei vienmēr vāra pilnu čaiņiku ar ūdeni.
Boilera nebija, tatad nebija ko mērīt, bet liekas, ka boilers ir tas ar ko var elektribas izlietojumu krietni ietekmēt. Vasarā jau vajag gandriz tikai noskaloties un patīkamāks pat vēsāks ūdens, toties ziemā reizēm gribas ilgāk patusēt dušā un pasildīties.
Binary pieminētais 10w led prožektoriņš vispār nav vērā ņemams patērētājs, manuprāt.

Riteņbraucējs nav cilvēks :) Kas vienam komforts, tas citam dzīves neoieciešamība, jo viens audzē pats, bet otrs rok kartupeļus veikalā ar kredītkarti, tā teikt, ne savādāk prot, ne citas iespējas. Tas viss ir tikai filozofija par atskaites punktu. Protams, interesanti, cik kas ko patērē, laii zinātu, kas ir kas, bet kopējais patēriņš tomēr vairāk būs atkarīgs vai nu no tās pašas dzīves filozofijas, var teikt arī - dzīvesveida, vai arī no rocības, jo augstāk par pēcpusi uzlēkt būs grūti.

Kaplis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Binary pieminētais 10w led prožektoriņš
> vispār nav vērā ņemams patērētājs,
> manuprāt.

Nu tas pieminēts tīri tā, lai būtu skaidrs, ka kaut kādi elektrības lietošanas paradumi tomēr ir pamainījušies, pārvācoties no dzīvokļa uz māju :D Bet jā, tur labi ja 0.2 kWh mēnesī savācas.


ETT Wrote:
-------------------------------------------------------
> Protams, interesanti, cik kas ko patērē, laii zinātu,
> kas ir kas, bet kopējais patēriņš tomēr
> vairāk būs atkarīgs vai nu no tās pašas
> dzīves filozofijas, var teikt arī -
> dzīvesveida, vai arī no rocības, jo augstāk
> par pēcpusi uzlēkt būs grūti.

No vienas puses - vienkārši "interesanti", no otras - ir tomēr cilvēki, kas meklē veidus, kā samazināt to ikmēneša elektrības patēriņu… Piemēram, tā pati veļas mašīna - nezinot, cik tā patērē, varētu gribēties meklēt modeli, kam var padot gan auksto, gan karsto ūdeni, pieņemot, ka cilvēkam ir pieejams lēts veids, kā uzsildīt ūdeni. Savukārt redzot, ka "parastas" veļasmašīnas elektrības patēriņš ir 70kWh jeb €10 gadā, kļūst skaidrs, ka nav vērts pārmaksāt par "gudrāku" veļasmašīnu.

man seklā(40cm) veļene tērē no 0,34 kW ciklā(30 grādi), speciāli neesmu mērījis smagākiem cikliem.
lskapis vidēji ņammā 19kWh(140cm, divkameru)
boileris 100l - vidēji 131 kWh

par to čaiņika kwh uz litru jau biju piemirsis

Keramiskā virsma tērē vidēji 10 kWh, atceros, kad tādu pirkām, bija daudz stereotipu no līdzcilvēkiem par patēriņu utt. Nedaudz žēl, ka nav datu no gadiem, kad sāku lietot šo virsmu, jo ar laiku mainās paradumi, izmantojot siltuma inerci.

Visi te piesējās, kurā kategorijā ko norakstīt. Kāda tam nozīme?

Varu padalīties ar saviem "pētījumiem". 3 istabu dzīvoklī, 5 cilvēku ģimenē ar mazu bērnu ir bijis šāds patēriņš (KWh/mēnesī):

Dators 1 29
Dators 2 64
Dators 3 53
Klēpjdators 5
TV 28
Tējkanna 15
Ledusskapis 21
Gāzes apkures katls 18
Veļas mašīna 19
Trauku mašīna 32
Mikroviļņu krāsns 2
Putekļusūcējs - robots 5
Ātrvārāmais katls 3

Kopā ar pāris šeit neminētām ierīcēm tas ir 343 kWh. Kopējais patēriņš tad bija ap 500 kWh. Starpību rada apgaismojums, vannas istabas siltā grīda un vēl šādi tādi sīkumi.

Acīmredzami vislielākie rīmas ir stacionārie datori.
Interesanti, ka gāzes katls, kurš taču it kā vispār netērē elektrību, tomēr patērē gandrīz tikpat cik ledusskapis.