Didzi, man rādās, ka Tev nav stabila španunga no Latvenergo puses. Tās lampiņas diemžēl ļoti mīl stabilitāti :( Mans ūķis atrodas pilsētas robežās ar normālu špani kabeļos. Pieredze salīdzinoši normāla - 3 nobeigušās lampas 12 gados. Viena no viņām, rūpniecisks brāķis, tika samainīta garantijas ietvaros. Bet man muterīte dzīvo laukos, kur tas spriegumiņš mainīgs. Rezultāts drņķīgs - 6 spuldzes 4 gados.
A stikls sadalās draņķīgi tik un tā :(

Es protams zinu, ka ir spuldzes ar dažādu krāsu temperatūru, bet vienalga arī "siltajai" spuldzei gaisma nav tik patīkama kā kvēlspuldzei. Cilvēka acs ir tā iekārtota, ka gaismu no ekonomiskajām spuldzēm vajag vairāk nekā no kvēlspuldzes(pārbaudīts dzīvē) un iznāk, ka, lai iegūtu tādu pašu gaismu kā no 100W kvēlspuldzes, vajag aptuveni 30W ekanomisko spuldzi. Nu labi sanāk divas trešdaļas elektroenerģijas ekonomija, bet parastā kvēlspuldze maksā ap 20 santīmiem, toties "ekonomiskā spuldze" piecīti. un pa to naudu var nopirkt parastās spuldzes "visam mūžam". Izdeg "ekonomiskās spuldzes" tā pat kā parastās. Kur tad te ekonomija? Neviens jau īpaši nereklamē "ekanomisko spuldžu" ekoloģiskās problēmas(tas atbaidītu pircējus) un parasta mājsaimniece mierīgu sirdi iemet videi kaitīgi spuldzi miskastē. Patiesi ekonomiskas un praktiski mūžīgas ir gaismas diožu spuldzes, bet tās tikai tagad sāk parādīties veikalos un nezinu kāpēc tās netiek reklamētas. Tā pat, par kvēlspuldzēm ekonomiskākas ir halogēnspuldzes un to krāsu spektrs ir pat patīkamāks par kvēlspuldzi, nemaz nerunājot par "ekanomisko spuldžu" spektru. Arī tās nezkādēļ neviens nepiemin. Modē tagad "ekonomisko spuldžu" reklāma un cilvēki kā aitas uz to arī uzķeras.

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> parastā kvēlspuldze. Ekonomiskā spuldze ir tā
> pati vecā dienasgaismas lampa, tikai citādā
> izpildījumā un satur videi kaitīgas vielas.
> Miskastē izmesta, šī lampa videi nodara daudz
> lielāku kaitējumu par parasto kvēlspuldzi, kura
> ir praktiski nekaitīga. Kur tad ir "ekonomisko
> spuldžu" ekonomija un ekoloģija?

Vecajai dienasgaismas spuldzei nebija elktronisks balasta, tāpēc tā mirgoja un bija kaitīga acij. Gaismas spektra temperatūras arī mūsdienās ir pieejamas daudz vairāk kā vecos laikos - var izvēlēties siltāku, aukstāku temperatūru, pēc patikas.
Vienā CFL lampā ir vidēji 5 miligrami dzīvsudraba tvaika un ražotāji cenšas šo daudzumu samazināt. Vienā parastajā dzīvsudraba termometrā ir 100x vairāk dzīvsudraba (~500 mg).
Un runājot par kaitīgumu, jāņem vērā cik enerģijas tiek patērēts ražojot parastās spuldzes, un cik dzīvsudraba izdalās atmosfērā ražošanas procesā:
[howtosaveenergy.blogspot.com]

Tas ir nemaz nerunājot par to, ka tie ir kaitīgie atkritumi un miskastē tos mest nedrīkst. Ja tie tiek pareizi savākti, tad tas dzīvsudrabs atmosfērā nenonāk.

Ir arī citas metodes dabīgās gaismas ievadīšanai un izmantošanai ēkā. Tā pie "Velux" logu ražotājiem ir gaismas tunelis vai caurule. TV raidījumos ir redzēts gaismas ievads no speciālām plastikāta lēcām, kas gaismu ievada caur optiskām šķiedrām. Tie ir pāris variantu, kas nebūt nav nereāli, jo tieši logi pie U~1,18 vēl nav sienas, kur 40cm sienai U~0,1W/m2K. Tātad logu zudumi būs 10x lielāki nekā sienai.

To Didzisp;
Tu apraksti klasisko malkas un koka loga dzīvesstilu.Tas ir kļuvis par luksuslietu.Šogad malka tādai mājai jau izmaksāja 400 Ls uz sezonu + vēl elektrība tikpat paņems, lai uzturētu normālus apstākļus.Malkas cena katru gadu pusotrkāršojas, un domājams pēc gadiem 5 būs izdevīgāk viņu samalt putekļos un MDF veidā pārdot par mēbeļu cenu, nekā dedzināt.Vecās labās krāsnis ir izdegušas, bet tie daži krāšņu meistari , kas palikuši Latvijā tāpat drīz aizbrauks uz turieni.
Ar rekuperatoriem un SS ir tāpat kā ar citām precēm.Nāk iekšā piedāvājuma dārgais gals.Tāds ir pieprasījums pirmkārt, bet otrkārt , lētais gals atnāks tikai tad , kad dārgās preces būs piepildījušas pieprasījuma tirgu.Līdzīgi, kā ar autiņiem.Āzijā brauc ar super lētiem mikoautobusiņiem, kādu gribētu jebkurš latvijas laucinieks, ar ko vest kartupeļkus uz tirgu u.t.t., bet Latvijā tāds ir tikai viens bez TA, jo stūre otrā pusē.Tātad negribam.
Rekuperatoriem un SS arī ir savi rollsroisi un golfi.
Nekontakta rekuperatorā nekādu baktēriju nav, nevajag tikai lietot filtrus, tad veselībai nekas nekaitēs.

Pasīvā māja:

[en.wikipedia.org]

Jānis

Jāni! Vai Tu jokojies, vai kā? Tas , ko Tu rādi jau ir tas sākuma punkts, no kura mēs ""atspērāmies" 1994. gadā.Klasiskā vācu tehnoloģija, kura patērē vairāk naudas nekā ieekonomē.Principiālā shēma, protams, pavirši skatoties, galvenajās līnijās ir pareiza, bet katrs elements atsevišķi - 94. gada domāšanas līmenī.Ja bagātie sāk ekonomēt, tad tas izskatās smieklīgi.Par saules paneļiem viņi maksā vairāk, nekā maksā viņu saražotā enerģija.Mums loģiski ir skatīties, ko priekš sevis taisa krievi, ķīnieši un japāņi.Tur rodas rentablas tehnoloģijas.Ja kāds var samaksāt par šādu vācu pasīvo māju, tad par to naudu var visu mūžu dzīvot kūrortu hoteļos un nestrādāt.

Sveiks Aston!

Redzu tev labi pārzināms savs marketinga lauciņš par rekuperatoriem. Gribētos palasīt īsu populārzinātnisko rakstu, kādi principi ir ievērojami šādas sistēmas izveidei.

Patreiz ceļu koka karkasa divstāvu ēku, kurai vajadzēs savu daļu ventilācijas. Es kā eiroskeptiķis skeptiski skatos uz tiem agregātiem, kas aizņem būvniecības izstādes stendus.

Ir lasīts par ienākošo cauruļu ierakšanu zemē un izejošo izvadi vilkmes tunelī, kas ir melns palielināts skurstenis dienvidu daļā. Viss tas ir jauki, bet tik labi nepārzinu valodu, lai iedziļinātos teorētiskajā pamatojumā, kādus principus jāievēro. Tas nozīmē, ka esmu paspējis apskatīt tendences, bet precīzāk neko.

Ja tev tiešām tas ir marketinga jautājums, tad varam arī sazināties savādāk. Kaujas ieročus nosaki pats!

Baktērijas un cita dzīvība varētu rasties tur, kur kondensējas mitrums, tātad plūsmā, kurā gaisu dzesē. Ziemā dzesēts tiek izplūstošais un par to varētu neraizēties. Toties vasarā - ieplūstošais!

Haraldam;
Jā, rekuperatoriem, siltumsūkņiem un stirlingiem esmu veltījis samērā daudz laika(apmēram kādas 40 000 stundas), un varētu teikt, ka nupat esmu tā labi "iesildījies".Šādas shēmas, kā Tu minēji, cirkulē simtiem, jau desmitiem gadu.Tās ir tikai tādas ātrās idejas.Ja sāksi rēķināt izgatavošanas izdevumus,amortizācijas izmaksas , kontroles vai automatizācijas vajadzību, tad domāsi citādi.Piem; skurstenis mēdz darboties arī pretējā režīmā; augsts melns skurstenis radītu retinājumu telpā, kas izsauktu miegainību un galvassāpes; no pazemes caurulēm nāks pelējuma sporas, kuras ir vēl toksiskākas par visiem mūsdienu piesārņojumiem, u.t.t.. Savukārt, lietojot šīs,un citas, ierīces citā kombinācijā, varētu būt teicams rezultāts.Labi, ka sāki par to domāt būvniecības sākumā, jo visgrūtākais ir piemērot šo specifisko tehniku esošās mājas konstruktīvajām īpatnībām.

Uzraksti uz meilu (augšā).


Vienstāvam;
Nu loģiski, ja vasarā dzesējot gaisa vadus piesārņo ar kondensātu(resp. ar pelējumu un leģionāru baktērijām, tad pa ziemu nevar pa tiem pašiem gaisa vadiem pūst iekšā silto gaisu.