Neesmu elektriķis, bet esmu 10 gadus macījies "par tumšām lietām, kas gaiši spīd". Būvējot māju izdarīju tā:

1) no skaitītāja pie staba līdz mājai atvilku nevis 4 (kā bija projektā), bet gan 5 dzīslu kabeli, jo skaitītāja kastē bija zemējums ( iespējams diez ko labs nebija - bet veinalga ) ;
2) pie mājas iedzinu savu ( atkārtoto ) zemējumu (15m stieni) līdz ((-0.5)+(-3)=-3.5m ar aprēķinu , lai stieņa gals vienmēr 100% gadījumos būtu zemgruntsūdeņu līmeņa ;
3) Mājas sadales kastē liekot pārsprieguma aizsardzību - vienā vietā savienoju zemi un nulli.
4) Redzēju, ka arī skaitītāja kastē ( pie staba ) zemējums bija savienots ar nulli

Andris123456 Wrote:
> 1) no skaitītāja pie staba līdz mājai 5 dzīslu kabeli
> 3) Mājas sadales kastē savienoju zemi un nulli.

Kāda šai gadījumā jēga tai 5. dzīslai?

Didzim
Ja liek lielu trosi vai stieni, nulle principā nodegt nevar. Bet kurš būs tik makten izmanīgs, lai tādus apmērus savienotu sadalēs un citur. Velkot atsevišķu zemi, kopumā tāpat materiāli ietaupās. ;)
Vienstāvam
Labāks atkārtotais zemējums LE līnijai :D

Vēl viens jautājums spečukiem.Kur likt zemējuma vadus,ja tiek pārvilkta elektrība dzīvoklim daudzzīvokļa mājā,kur līdz koridora sadalei pienāk 4 vadi,un zemējums kā tāds neeksistē??

EjTakTu Wrote:
> Labāks atkārtotais zemējums LE līnijai

Par to tiesu, cik divu paralēlu dzīslu pretestība mazāka par vienas? Visticamāk jebkura no viņām daudz mazāka par reāla zemējuma pretestību...
Manuprāt jēga 5 dzīslām būtu, ja tālāk neko kopā nevienotu un pirms tā posma liktu, piemēram, noplūdes automātu, ko kāds augstāk pieminēja.

Vienstāvam
Tā nu ir, ka 5 dzīslas jau liek paši ar domu dabūt labu zemi no LE kopnes. LE jau paši zin par sava zemējuma "kvalitāti", tāpēc jau paši velk parasti 4dzīslu keibļus klientam. Varbūt LE laiks padomāt par jaunu pakalpojumu - kvalitatīva zemējuma nomu ;) Savādāk jau nav šiem to taisīt izdevīgi...

nevar salīdzināt līnijas atkārtotā zemējuma normas ar to zemējumu, kāds ir vajadzīgs pie mājas u.c. vietās, kur darbojas kāda jūtīga elektronika. Būtībā jau pie uzskaites sadales to zemējumu liek tik tāpēc, ka sadale ir no metāla un šādas konstrukcijas ir jāzemē by default.
Par to vai likt atsevišķu zemējumu pie mājas ir jālemj tāpat kā
1. vai liet apkures sistēmā tosolveidīgu šķidrumu
2. vai apdrošināt īpašumu
utt.
Vienmēr kādam liksies labāk tos pāris simti latu ieguldīt garāžas durvju automātikā, nevis likt zemējumu. Kādā objektā es liku zemējumu un piedāvāju likt arī zibensaizsardzību, to man atteica, ķipa māja esot apdrošināta. Bet tajā pašā laikā mājas saimnieki domā iepirkt dīzeļģeneratoru mājas rezervers barošanai, jo tajā apvidū gadoties sprieguma zudumi uz ilgāku laiku. Kas kuram prioritārs.

esmu apskatījis/izlasījis/mēģinājis saprast visus šeit pēdējā pusgadā par elektrību rakstītos topikus. "pa lielām šaibām" man ir sajūta, ka zinu pietiekami, lai mācētu saslēgt sev elektrību 22 m2 mazajā dzīvoklītī, taču gribēju gūt apstiprinājumu manām nojautām.

tagad atļaušos citēt kaut ko ļoti sen rakstītu:

Didzisp Wrote:
-------------------------------------------------------
> Nu ta krievu shēma nav korekti un saprotami
> uzzīmeta, bet principa pareiza.Nulle ar zemi
> savienojas nevis majā, bet pie skaitītāja uz
> ielas(skaitītajs gan var gadīties, ka atrodas
> mājā). Tas jau būtu idealais variants, bet kur
> tad tā ir reāli dzīvē? Būtība jau ir pie
> kājas, kur kurš skapis atrodas un kurā skapī
> savieno zemi ar nulli. Noplūdes drošinātaji
> jaliek pēc šī savienošanas punkta un
> atsevišķs zemes vads arī jāvelk no šī
> punkta.

runa bija par šo shēmu:
[www.electric-house.ru]

kāpēc shēmā nav attēloti zemesvadi no PEN uz kontaktligzdām? viņi shēmā nav būtiski/ir pašsaprotami? cits iemesls?

mana situācija: veca māja, centrs (Pērnavas iela), it kā pārvilktas komunikācijas, skaitītājs kāpņutelpā, jauni vadi (uz dzīvokli atnāk 3 x 4mm^2, tālāk instalācijas manas), viena fāze, 16A (nožēlojami :( , bet jādzīvo)

spriegums starp fāzi un zemesvadu (to, kas atnāk no kāpņutelpas) - 0V --> (hipotēze) zemesvads nekur nav pieslēgts
spriegums starp fāzi un sadales skapi kāpnēs - 0V. --> skapis nav iezemēts.

pieslēdzu pie gāzesvada (ar 6mm^2 vadu) savu topošo zemesvadu. vai kādam ir kas iebilstams? pats gāzi nemaz neizmantoju, tā truba ir līdz ar grīdu nogriezta (pēdējais stāvs). veicu mērījumus:

spriegums starp F un nulli - 211V.
spriegums starp fāzi un gāzesvadu/ūdensvadu/centrālapkuri - 214V --> kādu no tiem varētu izmantot par zemējuma kontūru.
spriegums starp gāzesvadu/ūdensvadu/centrālapkuri un LE "nulli" ~3V. ( = 214V - 211V)

jautājumi, kas man radās:
1) kur rodas šie 3V (pamērot dažādos laikos samērīju 1.6 .. 3.8V)? [gari] vadi kā patērētāji? liels patēriņš ēkā? kāda "cūcīga" elektroierīce kaimiņam? vai tā vienkārši jābūt?
2) es plānoju savienot LE "nulli" ar savu "zemi" savā dzīvokļa sadales skapī. tas ir ok? (te daudzkur aprakstīts, ka tas jādara uz ielas vai kāpnēs, taču šķiet, ka "izcilie" meistari to nav uzskatījuši par vajdzīgu izdarīt, tāpēc man nekas cits neatliek kā veikt to savā plastmasas kastē).

paldies par jebkuriem komentāriem! :)

Tas, ka nulli ar zemi nekur nedrīkst savienot ir nekorekti, ievadsadalē tas ir jādara_No latvenergo skapja mājā tev iet 4 dziislu draats, eekai vajag zemeejuma kontuuru, kura izvadu pievieno ēkas ievadsadalē (nevis LU kastē) pie PE kopnes vai pie potenciālu izlīdzinošās kopnes, no kuras savukārt var zemēt visus bīstami metāliskos aparātus_Ieteicams ir zemēt to caurplūdnieku_Ja korpuss nebuus sazemēts, tad korpuss var nonaakt zem sprieguma, automaatsleedzis nereagjees uz to un teoreetiski vari palikt auksts pats savaa vannaa :)_Zemējumam obligāti nav jābūt pie korpusa, jo ir arī plastmasas kastes_

Ja netaisi kontuuru apkaart eekai, tad netaisi vispaar, samierinies ar nulli, nav jeega teereet elektrodus un laiku :)

Pieci vadi LU kastei pienāk tāpēc lai izkāstu klientiem naudu_Zemējums ir 0 vada atkārtotais zemējums, kas elektrolīnijai jātaisa ik pa gabalam, tam nav nekāda sakara ar iekārtu korpusu zemēšanu_