Man ir ap 40 gadu veca al instalācija ar satiitiem vadiem, bez wago un nekas nemirgo_:) Ja maizes cepējs vieno, tad gan var slikti iznākt_

Tava pieredze ir ar alumīnija vai vara vadiem, vai nav nekādas starpības?

Jautājums par citu tēmu - gribu aizvilkt vadu vienai lampai pa fasādi - reālā jauda nekad nepārsniegs 100W. Attālums ap 5m. Kāds būtu minimālais/optimālais vada šķērsgriezums, kādu varētu vilkt? Doma ir vilkt pēc iespējas tievāku vadeli.

Pow, 2cm "skrutka" ir stipri par īsu. Es arī jau gadus četrdesmit tinu vadus un nekas. Nereizi neviens savienojums nav dzirksteļojis. Vienkarši, jājūt, cik stipri tie vadi jāsatin. Es gan satinu daudz garāku gabalu, lai saskares laukums būtu liels. Tās ir muļķibas, ka vara vadi tinas sliktāk par alumīnija vadiem. Man liekas, ka viss slēpjas meisterībā, bet tā jau tagad ir, ka jauns elektriķis nav spejīgs, bez kabeļkanāla, taisni vadu pie sienas nostiprināt un vadus pareizi bez kautkādiem spraužamiem kontaktiem savienot. Nenoliedzu, ka ar spraužamiem savienojimiem varētu būt lielāks darba ražīgums. Kad parādijās te jau pieminētie uzskrūvejamie "kļemņiki"(latviski laikam pieslēgspailes), uz savītā savienojuma uzbāžu vēl šo savienojumu un abas skrūvītes pievelku "ar izjūtu". Ar saspraužajamiem savienojumiem, jau katrs mērkaķis pratīs vadus savienot:).

skrutkaa vadi ar laiku izkalst un nedaudz atslabst.. un tad notiek kontakta silsana, dzirkstelosana. manuprāt, wago nav ne vainas, ka ari skruvejamas klemmes ir ok. raketkas gan man nepatik, sudigi stradat zem spanunga..

+kadaas domās jus par rozetēm, gaismas ķermeņiem, kuros vadus iesprauž, nevis pieskrvē? parasti seminaros parstavji stasta, ka tas ir labaks par oldskula skruvem. nezinu ka tur ir ar kontakta laukumu, bet, manuprat, piespiezamie mehanismi ir efektivaki, neka skruvejamie, jo:
1. nevar parspiest vadu;
2. kontakts, vadam izkalstot(saraujoties) pats "pievelkas"..

Vot, ka vadi kalst, es vēl nebiju dzirdējis:) Nu kā var pārspiest vadu? Tur tak galīgam idiņam jābūt un drīzāk skrūvei vītni noraus. Visi tie kontakti un slēdži ar iespraužamajiem vadiem ir vienkārši ātrāk montejami, bet vai labāki par pieskrūvējamajiem? Es gan domāju, ka elektriķis gana labi nopelna par "točku", lai varētu vadiņus pieskrūvēt.

ar Didzi vairs nestrīdēšos, tāpēc man lūdzu neoponē.

par to izkalšanu pēc manām domām ir tā, ka vads dažādu temp. ietekmē maina tilpumu, no kā arī rodas sekas.

gacho, JUNG un siemens, kas Latvijā ir videusslānim vieni no krutākajiem spailes ir uz atsperi un tikai, nedomāju, ka šie ir dumi un mēslu tirgos.

Vads maina tilpumu no 10mm2 uz 6mm2, ti. transformējas, izkalst - vajag uzliet ūdeni, tad tas paliks mitrāks/


Vai kādam ir padoms kā cīnīties ar vadu izkalšanu? Paldies visaugstākajam, ka mana vecā al instalaacija nekalst tik traki, vismaz 30mit gadu laikā ar bīdmēru atšķirību nevar noteikt, var jau būt, ka bīdmērs arī izkaltis.

Ir tā kā saka gacho. Skaidrs, ka man tā elektrības raustīšanās ar satītajiem vadiem nebija no sākuma. Tas notika pēc 2 gadiem.
Un nav arī tā, ka tā lampa vienkārši mirgo. Varbūt citi nepamana, ka apmēram reizi pusstundā parastā kvēldiega lampa nedaudz nozibsnī. Ja ir ekonomiskās lampas vai iekārtas, kas barojas caur strāvas parveidotāju, skaidrs, ka nepamanīs vispār.
Fakts ir tāds, ka nomainot tos savienojumus uz skrūvējamajiem, viss ir kārtībā. Un satīts bija normāli.

ja man jāsaka,tad izkusušu skrūvējamo klemmi esmu redzējis,bet Wago nekad.un tas,ka no normālas skrutkas(nevis kopā saāķētiem vadiem) sāk lampas mirgot galīgi neticu.