Pa tiešo uz motora protams sanāk kompaktāka kombinācija, taču nedaudz bīstamāka darbībā. Konstrukcijā ar ripzāģi motors novietots nostāk, un uz darba asi ir siksnas pārvads. Tas rada pārslodzes gadījumā motoram arī izslīdēt pie nekustīgas darba ass. Lai apstātos pats motors, ir nepieciešama lielāka pretestība. Plika aizsardzība ar pusautomātu izslēgšanos ir nedaudz bīstama. Pie sienas pakārt bise teijāterī ar mēdzot reizēm izšaut ;) Te atkal savādāks verķis. Vairāk jau peļņai, jo cena jau nu zema nevarētu būt.
[www.malkdaris.lv]

Kāds, varbūt, pats ir sameistarojis malkas skaldītāju.
Uz malkas zāģa uzkonstruēt ir ērta lieta bet, cik esmu runājis ar pieredzējušākiem vīriem, tad neiet kopā apgriezieni. Ripzāģim parasti tie ir gana lieli, bet "burkānam" nedrīkst būt vairāk par 1500 apgriezieniem.
Man pašam ir doma sameistarot uz hidroliku, izmantojot traktora eļļas sūkni un dalītāju. Ieekonomētu uz elektrības rēķina, jo nevajag lielu motoru.
Varbūt kādam ir pieredze un var ieteikt kādu variantu.

Ripzāģim ne vienmēr ir lieli apgriezieni, tie atkarīgi no zāģa ripas izmēra. Jo lielāks izmērs, jo lēnāk griežas. Protams, vispārinātā skatījumā, zāģa ripa griežas vairākus tūkstošus minūtē. Bet tas tiek panākts ar siksnas palīdzību, liekot uz motora vārpstas lielāku skriemeli kā uz zāģa ass. Liekot uz konusa ass lielāku diametru, var iegūt daudz zemākus apgriezienus kā motoram, un arī tā palielinot griezes momentu, kas šajā ( rotējošā skrūvkonusa) "skaldīšanā" ir būtiski. Tā arī dara daudzie video Yotubē. Pa tiešo uz motora liek tie, kam jauda motoram ir ap 4-5kW. Mīnuss šai skaldīšanai ir saskadītās malkas "nedizainiskums", jeb pārdodot kamīniem, visi grib skaistas pagales, skaldītas tradicionālām metodēm (pēc izskata). Ar hidrauliku liek spiedējzvaigzni, tā iegūstot vienā piegājienā 4-5 saskaldītas pagales.

Kurš tad no veidiem būtu ērtāks un ātrāk veiktos darbi? Ziema tuvojās beigām un drīz būs jāsāk zāģēt un skal'dīt malku.. Gadās arī pamatīgi zaraini bluķi, nedod dievs, vēl kāda ieva vai šķetra.

Man ir t.s. burkāns. Varu pateikt sekojošo, ka kopumā visātrāk ir ar cirvi un dažos gadījumos vislabāk. Skaldāmie cirvji ir dažādi (mazāki un veseri) un katrai situācijai savs cirvis. Kad skaldu, tad man ir 2. Ir koki, kurus jāskalda pa perimetru un ir koki, kuri jāskalda pa centru, bluķi ir dažāda izmēra, ir vēl arī zari un bikses un mezgli. Cirvja priekšrocība ir tāda, ka bluķi nav augstu jāceļ, dažreiz lielākus vienkārši skalda uz zemes. Ar cirvi var sist pa pareizo vietu, ko bieži nevar panākt ar skrūvi vai hidrauliku.
Ja kāds domā, ka ar skrūvi vai hidrauliku varēs attīstīt lielāku spēku kā ar cirvi, tad tie ir maldi. Ja ir bluķis kuru nevar dabūt pušu ar veseri, tad var aizmirst par skrūvi un hidrauliku. Skrūve un hidraulika ir domāti samērā standarta izmēra un struktūras klučiem, tad tiem ir priekšrocība uz spēka taupīšanu. Skrūve ir ātrāka un ērtāka par vienasmens hidrauliku, hidro zvaigzne savukārt ātrāka par skrūvi, bet specializēta viegli skaldāmiem un standarta izmēra bluķīšiem.
Guchii - malku jāgādā ir ziemā nevis drīz, kad pavasaris. :) Ziemā vairāku iemeslu pēc - mazāk sula kokā, vieglāk skaldās, koki nesasmērējas ar dubļiem, neizdangā ceļu vedot, velkot un tas vispār ir foršāk. :)

Nu malkas ciršanas laiks jau vēl nav nokavēts. Februāris kāreiz īstais mēnesis. Guchii taisnība, tagad vajag skaldītaju taisī, jo pavasarī nebūs laika. Man arī visi materiāli un burkāns savākti, būs laikam beidzot japieķeras. Uz zāģa ass nav labākais variants, jo tā tomēr pārāk ātri griežas. Labāk lai burkāns griežas lēnāk, bet ar lielāku spēku. Par skaldīšanu Vilnis Radio pilnīgi piekrītu, ar cirvi iet visātrāk, bet spēka arī vajag vairāk. Par cik nav vairs jauna puikas vingrums kaulos, vieglāk tomēr ar prātu un pīpēšanu izmanto skaldāmo agregātu.

Kaut kur seno senču kalendāros lasīju, ka ideālais laiks ir pirmais vecais mēnesis pēc Ziemassvētkiem malkai. Pie tā arī pieturos. Esmu gādājis arī citos mēnešos un subjektīvi dodu priekšroku senču padomam. Pavasarī gādāt ir acīmredzama kļūda, ļoti vāji žūst un var gadīties ļoti nopietnas problēmas ar iekalšanu uz skaldīšanu.
Es tagad varu kļūdīties, bet optimāli skrūvei skaitās ap 600-900 rpm, lielākus ļoti nerekomendē. Pārāk zemi atkal stingri bremzē darbu un nav plēsiena momenta. Skrūvei apakšā obligāti jāliek ķīlis, lai tur neievilktos pagale, skaida utml, saliec asi, saliec galdu utt. Ārzemēs ir dabūjami pieskrūvējami cietkausējuma skrūves gali, jo mūsu virpotāju izpildījumos tie parasti noēdas un apgrūtina uzsākšanu plēst. Skrūvei jābūt ap 5 cm no galda virsmas, jeb pagales apakšas, resp. cik zemu atļauj konuss. Motors 4kw minimums. Pagales piespiedējsvira vajadzīga, jo kā minēju konuss ar laiku apdilst, kā arī vienkārši ērtāk strādāt. Esmu redzējis ka pārdod sliktas, ačgārnas konstrukcijas, tāpēc arī protams pārdod.

"Skrūves" ar gan jau, ka dažādas mēdz būt. Ir sanācis ar "skrūvi" plēst tādus mezglus, kurus ar cirvi nekad un nemūžam, a ar skrūvi, iestellē tik vismezglainākajā vietā un stumj virsū. Un par ātrdarbību arī negribas piekrist, ka ar civīti ātrāk. Motors gan 4,5 kW un skrūve tāda strupāka, ne tik slaida, kā ss'ā redzētas.

Malka man ir savesta mējās jau rudenī, pagaidām tā ir 3m, rudenī visu kravu nosedzu, jo pavasarī līdz maijam apakšējie koki ir piesaluši pie zemes.

Man virpotājs teica, ka viss labākais "burkāna" materiāls ir Belaruss pusas, bet tās kuras ir ražotas vēl padomju laikos, pamatīgi rūdītas un vītne tik ātri nenodilstot.
Par ķīli zem ass var izmantot traktora arkla kaltus, pats domāju izmantot Kwernwland, tie ir gana cieti un kvlitatīvi, no tiem var arī taisīt krustiņu, ja skaldītāju gatavo izmantojot hidrauliku.

Par "burkānu", tā kā būtu skaidrs bet vai kāds ir gatavojis izmantojot hidrauliku, varbūt var ielikt kādu bildi lai var pašpikot.

Vēl jau ir visādi aparāti no kategorijas widowmaker :)

[www.youtube.com]