49% lietderība gan izklausās tā švakāk. Kur varētu slēpties problēma? Katls aizaudzis nav, kurās ar pilnu jaudu? Ir normāla sistēma ar mazo loku. Sūknis mazajā lokā ieslēdzas ap 65grādi.

Jums neliekas, ka jaunu tēmu vajadzētu atvērt???

Zinu, ka jebkuras organikas sadalīšanās deggāzēs sākas pie 80 grādiem. Taču vai pirolīzes deggāzu molekulu C;N;H - aktīvā daļa reducējas pilnīgi līdz CO2;NO2;H2O atkarīgs no kurtuves apjoma virsmu temperatūras 110grādi vai 450...700 grādi. Papildus lomu nodrošina gaisa daudzums kurtuvē - ja, tas ir pārāk daudz, tad tas aktīvi dzesē degšanas ķīmiskā reakcijas - tā nenotiek pilnībā.
Vismaz mūra apkures krāšnu teorija prasa diezgan lielu telpu virs kurināmā, lai nodrošinātos deggāzu pilnīgai sadegšanai. Malkas kurtuve māla krāsnī vismaz 60..pat līdz 80cm augstumā, kamēr malku iekrāmē labi ja 25...35 cm augstumā.
Taču metāla apkures katlos šis moments tikpat, kā nav risināts. Un es neesmu arī iedziļinājies šādu katlu ekspluatācijas īpatnībās. Vai maz lietderīgi to piekrāmēt līdz augšai pilnu?- jā tas samazina mūsu uzraudzības patērējamo laiku, bet vai tas nav "lāča" pakalpojums?
___________________________________________________________________
rudzis... iespējams, ka katls ir ekonomiskāks, jo tu teici, ka papildus apsilde bez akumulācijas 2m3 tvertnei notika karstam ūdenim un šādām tādām mājas apsaistes sistēmām. Man paziņam karstā ūdens nodrošinājuma apsaistes cilpa palielina karstā ūdens atdzišanas ātrumu boilerī , jo tā spēj cirkulēt bez sūkņa līdzdalības. Un šie zudumi boilerī jūtami, lai arī karstā ūdens cauruļvadi izolēti ar 1,5cm siltumizolācijas čaulu.

Boileri 80l varētu pieskaitīt klāt, bet pati māja gan atslēgta bija.
Man katls parasti kurās ap 72 grādiem. Ar oglēm kad mēģinju tad gan 80-85 turējās, ar malku grūtāk tik lielus dabūt grādus.
Lietderība jau lielāka ar oglēm, tas arī fakts.

Kādus grādus turēt nav atkarīgs no kurināmā ( jau iepriekš teicu savu sakāmo par lietderības koeficientu pie dažādām krāsns temperatūrām). Ja ar malku nespējat palielinat krāsns temperatūru tad: Par daudz strauji noņemat siltumu no krāsns- jāsamazina mazā loka sūkņa jauda. Tad pieaugs krāsns temperatūra, un varēs pat samazināt milzīgo skābekļa pieplūdi...( ja skābeklis-gaiss par daudz, siltums lielā daudzumā ātri skrien pa skursteni ārā, neveicinot siltumapmaņas procesu, kam arī vajag laiku!)..Jāsaprot, ka degšanai vajag tik, lai degtu labi, bet ne labi kā "autogēns". Pie kam, ar vārdu degšana saprot degšanu ar liesmu, nevis gruzdēšanu un dūmošanu....

Samazināju sūkņa ātrumu un noregulēju vilkmes regulatoru( pirms tam stāvēja visu laiku vaļā)
Nokurināju tos pašus 35kg un 2t akum. uzgāja no 40-70gradiem.
Tā kā nezinu, laikam no tā čuguna labāku neko nevar dabūt ārā.

Rx Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja tas, ka 1 kg alksnim pie 20% mitruma ir 3kW/h
> saražotais siltuma daudzums,( no :
> [kotlobzor.ru] ) un pieņemot
> ka malkas blīvums ir 500kg uz 1m3, tad krāsns
> lietderības koeficients man sanāk 66%. Laikam
> kautkas tuvu 70% ticams.
Krievijas saitos teikts ka čuguna katlam ir teorētiski ( tas ir, praktiski jaunam) lietderības koeficients 80-85%. Reāli 75%. Jāatkārto manis sen jau teiktais, ka ļoti svarīgi ir turēt ļoti tīru krāns iekšējo virsmu, ja grib labu lietderības koeficientu . Pat maza kārtiņa sausas ogles slāņa ir teicams izolātors!
Un čuguna ribas....ir ļoti grūti, pat neiespējami labi notīrīt. Ar to ir jasamierinās.......Tāpec metinato krāšnu tīrīšana ir vieglāka, ātraka un lietderība augstāka.

Ķieģelis kāds? +gaisa sprauga +nesošās siena biezums cik ? no kāda būvmateriāla ? .
Ķīeģelim =siltumvadīspēja
Nekustīgam stāvošam gaisam =siltuma vaditspēja,
Nesošāssiena sbūvmaterialam ar =siltuma vadītspēja

Šeit vairāk noderētu ārejās sienas apmetums (jebkuršs šeit nederēs) pie biezuma 15-20 mm ar labu siltuma vadītspēju - piemēram līdzvērtīgu viena māla ķieģeļa 280 mmm biezumam.
Paralēli noskaidrot vai no iekšpuses būtu lietderīgi siltumizolācijas risinājums ,uzlabojums.