N k-gam un citiem – dāmām un kungiem. Te nedaudz par blakus lietām... katrs no mums ir individualitāte. Varam jau mērīt pēc savas pakaļas, jo cilvēks ir lopiņš, kurš spiests pierast pie aiz loga graboša tramvaja, kaimiņa suņa riešanas, saeimas stulba likuma – taču individuālai apbūvei ir tā priekšrocība, ka vismaz '” manās mājās, manā pilī” varam sev un savajiem tuvajiem mēģināt, tas ir tikai mēģināt nodrošināt to labāko – svaigu gaisu, klusumu u.t.t. – karstu ūdeni trīs reizes dienā, kamēr daudzīvokļu ēkām un arī sabiedriskām viss pakļauts lētumam un komersantu izdevīgumam vai arī arhitekta patmīlības (gaismas pils) celšanai. Un atsevišķi N-kgam – tavās rokās tava veselība. Vismaz ceru, ka mūsu neveiklās piezīmes ļauj tev nodarboties ar pašu grūtāko darbu pasaulē – domāt un pareizi domāt! Spāres var pastiprināt, pārrēķināt – ja ne tu, tad bez ārstiem un policistiem eksistē tāda profesija kā inženieris – varbūt tam pašam Ivaram Sergetam var palūgt - ko šim aiz gara laika darīt cietumā, jo tur prātu nenodzersi, nu un arī jumta licēju amatnieki nav pirmoreiz uz jumta kāpuši – pajautā un tev atbildēs.

Velns...skleroze!? Trīs reize pār plecu... Dakstiņu – tas ir klasisko dakstiņu (māla, betona) nenoliedzama priekšrocība arī tajā, ka nav vajadzīgas nekādas pretkondensāta plēves vai citi skaņas absorbenti. Tie labi caurvēdinās un uzsveru (liels +) tajā, ka karstajās vasarās daudz labāk pasargā zem tiem izbūvētās telpas no temperatūras svārstībām – it sevišķi ja tās guļamistabas. Un ieteicams (jumta segums) vairal Latvijas vidienei – te diennakts svārstības lielākas – kur mana bērnība Latgales laukos? Kā nekā globālā sasilšana – šī siltā ziema to pierāda.