Labvakar,
Ceru uz kādu viedokli grīdas izvēlē - apkure = radiatori zem logiem.

Esmu apcerējumos par šādu grīdas pīrāgu uz grunts:
- Lamināts + lamināta paklājs = ~10mm
- Grīdas riģipsis 2 kārtas (vēl nezinu: līmēts vai skrūvēts) =26mm
- Putuplasts EPS100 = 100mm
- Hidroizolācija
- Putuplasts EPS100 = 50mm
- Blietētas šķembas - virsū neliels smilts slānis
- Grunts uzbērums - lētā smilts <100mm
[failiem.lv]

Kādas Jūsu domas - nebūs tā grīda pa mīkstu ar grīdas riģipšiem, varbūt cietāks putuplasts nepieciešams? Varbūt kādam ir pieredze ekspluatācijā ar līdzīgu grīdas pīrāgu?

Kas ir zem smilts? Šķembas tur priekš kam?

1) šķembas manuprāt šajā gadījumā ir liekas.
2) rēķinies, ka tā grīda nedaudz sēdīsies (nu kādu 5 gadu laikā par ~2 cm tomēr nosēdīsies). Līdz ar to būs jāregulē virtuves skapīši un jāpārskrūvē grīdlīste.

Sēšanās būs dēļ putuplasta? Būtu kāda atščirība, ja grīdas riģipšu vietā veidotu betona plātni 7cm?

Pamata grunts ir māls + augsts gruntsūdens līmenis (~-0.2m).

Par šķembu izņemšanu varētu piekrist - biju domājis to likt dēļ gruntsūdeņiem...

Kur tad 2cm lai sēstos. Tad jau nenormālai haltūrai ir jābūt. Ekstrudēto putuplastu gan ieteiktu apakšā likt. XPS. Ir dārgāk, bet ne jau par velti tieši ekstrudēto iesaka likt zem grīdām.

Smiltis vajag noblietēt. Par šķembu nepieciešamību grūti teikt, man nav.
Starp puķikiem plēvei neredzu jēgu, varētu likt vai nu zem vai virs - lai betonu lejot pa kādām spraugām uz leju neizveidojas aukstuma tilts.

Varbūt tāds grīdas pīrāgs ir iespējams - tikai ļoti Sausā Gruntī - pie zema gruntsūdens līmeņa (1,5 m un vairāk). Smalkā Smiltī kapilārais mitrums var pacelties līdz 1,5 m virs gruntsūdeņa līmeņa. Un sēšanās nedrīkst būt vispār - Daudz nevajag, lai hidroizolācija ciestu.

Smiltī ieblietējot plānu 3-5 cm Šķembu kārtu - Sablīvējas Smilts virsslānis - tas kļūst noturīgāks pret iespējamo Nevienmērīgu grīdas slodzi ( smagas mēbeles utt.)

Un tavā gadījumā - pie augsta gruntsūdens ieteicams pat betona (vājbetona) pamatkārtu izbūvēt kā pirmo - zem putuplasta. Kā minimums - riģipša vietā armētā betona 6-7cm kārtu ( kur var iestrādāt arī apsildi ).

Putuplastu ņem - grīdām uz grunts un grīdas slodzēm paredzēto ( zilais laikam un ar spundi) - bet tas ir un paliek Saliekamu Plātņu materiāls.

Paldies vīri par viedokļiem,
nedaudz pamainīju savu skatījumu uz grīdas pīrāgu, pagaidām izskatās, ka pa dārgo... varbūt kādam ir ierosinājums atbilstošākam grīdas risinājumam ievērtējot manas prasības grīdai:

- Lamināts + lamināta paklājs = ~10mm
- Grīdas riģipsis 2 kārtas (vēl nezinu: līmēts vai skrūvēts) =26mm
- Grīdas minerālvate 20mm
- Betons = 70mm
- Hidroizolācija
- Putuplasts (atbilstošs) = 150mm
- Blietētas šķembas - virsū neliels smilts slānis = 100mm
- Grunts uzbērums - lētā smilts >100mm
[failiem.lv]

Prasības grīdai:

1) Apkure=radiatori zem loga (siltās grīdas tikai WC). Uz betona pa taisno grīdas segumu kautkā negribās likt - baidos, ka tā dvesīs aukstumu dēļ siltuma inerces...
2) Lai kautkā pataisītu grīdu tā, lai tā pēc apkures ieslēgšanas aši sasilst, sadomāju, ka varētu sameistarot kautko līdzīgu peldošajai grīdai atvieglotā veidā... + būtu, ka grīda būtu klusāka...
3) Radiatoriem trubas vaidzēs vilkt - domāju, ka pa sienas perimetru būs ņemšanas - tad nu pa vidu tajā 20mm izolācijas slānī (+ nedaudz ieveidņot plānāku betonu trubu vietā)

Baigais pīrāgs, varbūt izmanto šādu, būs ekonomiskāk - [www.varupats.lv] tikai bez caurulēm

Arī domāju ka 170mm grīdai ir pārspīlēti. Manuprāt pilnībā pietiktu ar 100mm

Nu cik var malt vienu un to pašu! - zem grīdas šķembas NELIEK! Tām tur nav pilnīgi nekādas nozīmes - tās nepalielina ne grīdas nestspēju, ne kaut kā ietekmē mitruma kustību. Otrkārt - kādi vēl 2 cm, tas ir dibenroču teksts. Normāli iestrādāta grīda nedrīkst sēsties ne par milimetru, par centimetriem nerunājot. Lai to nodrošinātu - smilti ber pa slāņiem, ne biezākiem par 30 cm un pa slāņiem blietē ar lielu, vismaz 200 kg vibroblieti. Ekstrudētais putuplasts zem grīdas ir pilnīgi lieks, to liek tur, kur ir slapjuma un sala iedarbība (ap pamatiem, perimetra horizontālā izolācija utt.) EPS 100 vai 150 baltais ir pavisam OK. Es tomēr plēvi liktu virs puķika, zem betona. Grīdas reģipsi ne pie kā nav jāskrūvē, bet man principā nav skaidrs, kāpēc uz betona grīdas būtu reģipsis vēl jāliek - tādu brīnumu es dzirdu pirmo reizi - kādas būs grīdas reģipša funkcijas?

Zem grīdas tikai ekstrudēto putuplastu. Tur jau arī ir patstāvīgs mitrums mūžīgi. Noliec plēvi uz zemes un pēc laika redzēsi, ka visa apakša ir slapja ar kondensātu. Un tāds pats arī ir putoplast, visa apakša ūdenī.
Neraksti te citiem muļķības.

Tāpēc es parasti iesaku plēvi klāt zem putuplasta un daudz nežēlojot. Pats klātu dubultā. Par pārējo gan piekrītu aaaa.

Par tām šķembām man arī nav saprašana kapēc viņas vajadzīgas. Kāda jēga ieklāt 10cm, pēc tam ieskalot ar smiltīm un nobietēt. Kas no tā mainās? Tas mitrums caur tām ieskalotajām smiltīm tāpat sūksies uz augšu.

Sev uztaisīju uz smiltīm pirms 10 gadiem. Nekādu defaktu neesmu novērojis. Sēdies nav pat par milimetru. Blietes vietā izmantoju tikai ūdeni. Stundām lēju.

sev ieliku 200 mikronu plēvi gan zem putuplasta, gan virs tā. neredzēju pamatojumu nelikt, cena plēvei nav liela. Putuplastu liku eps100, jo tiešā saskarsmē ar mitrumu tas nav, jo tiek pasargāts ar plēvi no visām pusēm.

Ja neliek pa virsu tad putuplastā tikušais mitrums varbūt tiek laukā caur grīdu.

Plēvi virs puķika (zem betona) liek tāpēc, lai lejot betonu, tas pa kādu šķirbu neietek putuplastā un tad veidojas aukstuma tilts.
Apakšā (zem puķika, uz grunts) liek, ja baidās no mitruma. Jo cietāks puķiks, jo viņam mazāka mitruma uzsūkšanas spēja, ja tas ir ekstrudētais, tad tam vajadzētu izpildīt apakšējās plēves funkciju.
Cik nav pētītas shēmas, ir abi varianti, bet gandrīz nekad nav vienlaicīgi.

Drusku no būvfizikas, siltais gaiss vienmēr iet uz auksto pusi, nekad tas nenotiek otrādi. 2. siltais gaiss vienmēr ir mitrāks par auksto gaisu, satur sevī vairāk ūdens. Visi taču zina , ka tvaika barjeru liek siltajā pusē. Plēve nekad nav bijusi un nekad nebūs celtniecības hidroizolācija.

Vai piemērs- pierādījums, ka no zemes nāk mitrums minot mitrumu zem uzliktas uz zemes plēves ir pareizs, parliecinošs? Nē! Jau daudz ir spriests un izskaidrots par kondensāta rašanās nosacījumiem.... Uzliekot tikai plēvi, kondensācija notiek zem plēves! Viena pusē silts, otrā auksts. Uzliekot putuplastu, kondensācijas noteikumi zemes pusē neizpildās. Bet betona pusē? Tas jau ir jautājums! Ja putuplasts ir plāns, tad var arī izpildīties, un zem betona, uz putuplasta virsmas var būt rasa-kondensāts. No kā kondensats? No mitrā betona. No mitruma telpā, kas lēni iet caur betonu. Lai mitrums no betona, telpas netiktu līdz kondensacijas vietai liek plēvi. Plēvi virs siltumizolatora. Zem siltumizolātora, virs smilts plēvi var likt...bet var arī nelikt. Jāpiemin, ka plēve virs siltumizolatora arī nelaiž mitrumu- ūdeni no betona siltuma izolātorā, un pa šķirbām smiltī, zemē. Un tas ir ļoti labi! Derīgi saglabāt betonā mitrumu, cementa putriņu, lai tā pa šķirbām neaiztek smiltīs.

lai saprastu ko likt ir jāsaprot ko kurš slānis dara. šķembu slānis (vismaz 100 mm) ir vajadzīgs, lai pārtrauktu kapilāro mitrumu un pārvērstu to tvaikā. savukārt tvaiku izolēt ir kudī daudz vienkāršāk nekā ūdeni. pirmais uz grunts sametam da jebkādas plēves (lai šķembas nejaucas ar grunti) tad šķembu kārta vismaz 100mm, virs tām tad tvaika izolācijas kārta, un viss pārējais...