Piekrītu aaaa, šķembas tur ir pilnīgi nevajadzīgas, arī ekstrudētais putuplasts zem grīdas nav vajadzīgs, pietiek ar EPS 100 - nav jēgas izmest naudu uz nevajadzīgām lietām.

Var kādam piekrist vai nepiekrist. Atbild pēc tam lietotājs ar savu naudas maciņu....ja uzskatīs par vajadzīgu. Meistars jau būs tālu. Kāpēc tā saku? Tāpēc, ka 100% šādu pīrāgu izveidošanai Jā-liek plānu kārtu šķembas-smilts maisījumu! Varat paši paskatīties, ievadot Googlē "теплый пол прямо на грунте". Pamatojums: ne jau mitrums, kas kāpj...tas arī dod savu efektu šajā ziņā, bet virsmas laukuma palielināšana uz esošā laukuma vienību. Tā panāk ka spiediena spēks kg/cm2 samazinās, jo mākslīgi palielinam laukumu ar akmeņu palīdzību. Tāpat kā uzberot uz ceļa akmeņus......

Eildens Wrote:
> uz grunts sametam da jebkādas plēves (lai
> šķembas nejaucas ar grunti) tad šķembu kārta
> vismaz 100mm, virs tām tad tvaika izolācijas
> kārta, un viss pārējais...
Gribētos gan paskatītiies kāda izskatīsies tā plēve pēc šķembu blietēšanas....? Ceļu būvē ar šķembu pielietošanu tiek panākta grunts nestspējas palielināšana,jo asfalts kā segums ir mīksts. Ja zem asfalta liktu putuplastu,tad šķembām vairs nebūtu nekādas funkcijas-gluži tāpat kā zem grīdas.
Plēvi klāj uz putuplasta,un manā skatījumā pati galvenā tās funkcija ir saturēt betona mitrumu-tas atvieglo tā izlīdzināšanu un pozitīvi ietekmē cietēšanas procesu.Kapilāro mitrumu putuplasts noteikti aiztur labāk par šķembām.Projektos esmu redzējis variantus ar šķembām,bet,ja šķembas jāpērk par SAVU naudu,tad tā ir nelietderīgi ieguldīta nauda.

Hmmm, ir ko padomāt... padomi iz prakses ir labi, bet pirms kko likšu tāpat 7x pārbaudīšu... bet nu visu pēc kārtas:

šīvakara nodarbe --> putuplasta izvēle:

1) EPS vai XPS?
Izraku no neta Tenapors tehniskos datus. EPS spiedes spriegums pie 2% deformācijas uz 50gadiem = 25kPa=~2,5 tonnas/m2... man tik "daudz" nav plānots, tapēc der. Ja salīdzina XPS spiedes spriegumu = 60kPa=~6 tonnas/m2 - šo laikam liek zem pamatiem :). Tātad EPS punkc un āpen!

2) Cik biezu putuplastu?
Latvijas būvnormatīvs saka, ka grīdai uz grunts dzīvojamām mājām jābūt ar siltuma caurlaidības koeficientu U=0.25W/Km2... Novienkāršojot, pieņemu, ka siltumcaurlaidības nastu grīdai uzņem tikai putuplasts. EPS puķikam siltumvadītspējas koeficients = 0.038 W/Km --> 100mm biezam putuplastam U=0.038/0.1m=0.38W/Km2... bammmmmm... šis rādītājs knapi atbilst pēc būvnormatīva publiskajām ēkām (0.35W/Km2)... Lai iekļautos būvnormatīva prasībām, nepieciešams 15cm EPS putuplasts... tātad 15cm ir minimālais... vēl kkur jāpapēta kādas prasības grīdām ir energoefektīvām mājām, lai pieņemtu galīgo lēmumu --> šobrīd vairāk velk uz 20cm putuplastu...

Par šķembām vēl palasīšu kādu literatūru cik tur tolks... par improvizēto peldošo grīdu ar riģipšiem esmu atmetis domu - tas turpmākam mājasdarbam atlikts --> mērķis ielikt kkādu siltumizolācijas slāni starp betona plāksni un grīdas segumu - kaut nelielu, lai izvairītos no "klona grīdas" efekta (komentāros neradu atbildi vai šādā konstrukcijā bez siltās grīdas caurulēm ir jūtams diskomforts par aukstu grīdu pat, ja tā ir noizolēta zem betona ar putuplastu...)
Paldies!

Tātad kondensāts radīsies puķikā, ja plēvi liks zem puķika? Liekot virs puķika tas nepievilksies ar zemes mitrumu? Es esmu ekstrudēto ņēmis ārā no grīdas(tas bija likts starp betoniem) un bija savādi, jo tas bij kā švamme pievilcies ar ūdeni...

Es ieteiktu likt putķiku nevis 100 mm, bet 2 reiz pa 50 mm, saliekot to pamīšu (kā ķieģeļus), lai lejot betonu spraugās nevarētu izveidotes kāds aukstuma tilts. Un skatīties, lai betons nav pārāk šķidrs! Citādi puķiks var uzpeldēt! No pieredzes saku!

Pārdomājot par Hidroizolāciju/tvaikizolāciju:

Saprotu, ka ir divas patiesības: No zemes nāk kapilārai un no telpas nāk tvaiki. Mani spriedelējumi par risinājumiem (nezinu vai pareizi):

1) Ja apvieno vienā hidroizolācijā tvaika barjeru un kabilārā mitruma barjeru:
- to liekot zem putuplasta sanāk, ka kapilārais mitrums izolēts OK. Tvaika barjera nav OK, jo kondensāts uzkrājās putuplastā, kurš "kautkad" iztvaiko uz augšu vai arī nekad.
- to liekot virs putuplasta (zem betona) sanāk, ka kapilārais mitrums sasūcās sasūcās putuplastā un tālāk neiet (nav īsti OK). Tvaika barjera OK, jo tvaiks netiek siltumizolācijā.

2) Ja hidroizolāciju un tvaika barjeru liek katru savā vietā:
- Hidroizolācija zem putuplasta - kapilārais mitrums noizolēts - OK. Tvaika barjera virs putuplasta (zem betona) - tvaiks netiek putuplastā - OK. Kas mani dara bažīgu - tvaika barjera, pat ja kkāda supertruperpuper, tomēr laiž cauri mitrumu, kurš protams ir mērāms "niekos". Šis "nieks" iekļūst putuplastā un tur arī paliek starp hidroizolāciju no apakšas un tvaika barjeru no augšas...
- Hidrozilalāciju zem putuplasta aiztāj ar 10cm šķembu slāni - kapilārais mitrums OK. Tvaika barjera virs putuplasta (zem betona) - Tvaika barjera OK. Kas mani dara bažīgu - šķembu slānim jāieklāj nedaudz smilts no augšas kautvai tapēc, lai radītu līdzenu virsmu putuplastam - hmmm... vai tad tas 10cm šķembu slānis līdz ar to nezaudē savu funkciju izolēt kapilāro mitrumu?

Vai tik tās smiltis ,kuras uzbērtas kā izlīdzinošā kārta, nesabirs ar laiku starp šķembām? Tad domājams grīda gan varētu nosēsties. Bet skalot uzreiz iekšā starp šķembām, kautkā īsti neizpotu jēgu. Tad jau uzreiz ber iekšā akmeņainu granti, nevis čakarējas ar šķembām un smilti.

Andri , paskati nākošo tabulu būvnormatīvā - max. pieļaujamie ...U=0,35
Par 10 cm vairāk grīdās uz grunts - nav dzirdēts.

Te veči par šķembām tā iekarsa....ka maz neliekās ! Neviens jau nespiež likt - smilts ar vibrosliedēm tiek noblietēta - okki dokki - smiltij nestspēja 12 - 15 t/m2.

Precīzi neatceros, bet kāds celtnieks teica - ka grūtāk putuplastu likt līmenī - ar kājām pa virsu plātnēm jāstaigā - stūri iespiežas smiltī - kaut kā tā...

Interesanti, kāpēc no dažiem "ieteikumiem" it kā smaržo filozofija : saimniek, nu ja gribi, tad tērējies uz to materiālu - tais grāmatās jau daudz ko raksta - tā ir tikai teorija - bet prakse ir prakse - es jau nu zinu - daudziem tā esmu taisījis - neviens nesūdzās - es pat priekš sevis tā darīju - vot man gan magariču nenogriez - es jau tā pa lēto paprasīju !

Tas gan laikam tāds De ža vū - man tikai liekas - un noteikti Nav taisnība !

Kaut ko neizprotu - jo nav ne dzirdēts,ne redzēts - bet varbūt tomēr pārprotu ? Pamāciet lūdzu !

Kas tā par tvaika izolāciju grīdā uz grunts? - vai tā ir ārsiena, kur vienā pusē plusi un otrā mīnusi?

Kādam jābūt gaisa mitrumam apdzīvojamā telpā, lai tas spētu samitrināt betonu grīdā ? - vai grīda ir tas pats, kas griesti ? Ja netrāpa WC - tad jā - bet tas jau tikai slapjums !

Cik % no kopējās ēkas energoefektivitātes dod grīdas uz grunts siltināšana ? Kaut aptuveni.

Un vēl : vai var granti noblietēt pašu par sevi tā, lai pēc tam kāja neiegrimst ?

Caur grīdu iet prom ap kādiem 15% no visa siltuma (dažādos materiālos dažādi, jo tas atkarīgs no mājas kopējās uzbūves)
[www.buvejam.lv]
[www.aeroc.lv]
Kopumā ir jēga iespringt un ja skatās siltinātos pamatus uz grunts, tad tur minimālās vietās ir 10cm, pārējā 20cm, vai pasīvajās 30cm puķiks. Kur 1/3 ir ekstrudētais. Bet tā ir cita tēma un cita vajadzība.
Ja būtu siltā grīda, tad vajadzētu par to īpaši piedomāt, lai nesilda zemi, bet radiatoru gadījumā tas nav tik kritiski.
Manī jau sen rada mulsumu, ka siltina grīdu, bet pamati un kā balstās sienas paliek kā aukstuma tilti no zemes. Tāpēc lai kā nosiltinātu grīdu, viss perimetrs un nesošās sienas apakšā tāpat saņems aukstumu.
Puķiku noteikti iesaku 2 kārtās un pamīšus.

Es jums pateikšu, kā ir, kad grīda nav siltināta. Varbūt arī neaiziet nemaz tik liels procents tur siltuma, bet, tas kas aiziet, ir īpaši nepatīkams. Jo kājām vienmēr ir auksti, neatkarīgi no tā, cik silts telpā. Ja vien gaisu nemaisa ar nez kādu ventilatoru, tad radiatori nespēj tieši to grīdas līmeni uzsildīt pietiekamā daudzumā. Un pamati arī jāsiltina. Ideāli, ja no abām pusēm. Bet, ja siltina, kaut no ārpuses, tomēr vajadzētu būt daudz labāk. Jā, pa perimetru būs aukstuma tilts, bet tas nebūs pa visu grīdas virsmu. Un caur šo aukstuma tiltu aizplūdīs mazāk siltuma, kā būtu caur visu grīdas virsmu.

Lielisks, ar paskaidrojumiem raksts ir te: [www.builderclub.com] un atkrīt daudzi pašspriedelējumi......

Kautkas neiekopējās , meģināšu atkārtot: [www.builderclub.com]

www.builderclub.com]logii-stroitelstva/pol-po-gruntu-ustroystvo-betonnogo-pola-po-gruntu/

Building foruma datorapstrāde sabojā adresi! Ir variants: ielikt googlē " Пол по грунту. Устройство бетонного пола по грунту " un jāiet līdz www builderclub

šitā būs vieglāk:
[ej.uz]

Kā to dabon gatavu ..ej.uz.. ?

vai uz betona grīdas bez ssitlās grīdas caurulēm var likt laminātu uzreiz, vai jāliek kāda siltumizolācija plātne? Zem betona siltinājums no abām pusēm ar plēvi!

Grīdas siltupārejas pretestības lielumu nenosaka tikai siltumizolācijas materiāls, tas jārēķina kopā ar visiem materiāliem līdz gruntij. Gadījumā, ja uz pamatnes - blietētās grunts atrodas plēve, kas izolē kapilāro mitrumu, tad uzberot kaut vai to pašu grunti, kas dabū izžūt.. tad arī ši žuvusī grunts jārēkina kopējā grīdas pīrāgā. Vispār teorijā siltumzudumi caur grunti veido sareežģītu problēmu loku, jo ēkas perimetrs, sevišķi ārējie stūri izsalst intensīvāk nekā vidus. Un rēķinot zudumus manuprāt nav pareizi grunts temperatūru pieņemt vienādu ar ārgaisa temperatūru, jo es savā pagrabā, kuru nekurinu neesmu saskāries ar grunts sasalšanu, bet grunts temperatūra ir tuvu nullei.
Tapēc pieņēmums par 10cm siltumizolāciju ir pamatots un lielāki biezumi lietderīgi tikai ierīkojot apsildāmas grīdas.
Tomēr grīdām ir vēl viens rādītājs, tā ir siltumaizvade no kājas pēdas. Un šajā gadījumā betonēta plāksne vienmēr būs auksta salīdzinot ar koka dēli.