ej.uz, iekopē garo saiti, ieraksti kādu gribi īso saiti un gatavs ;)
nezinu tikai cik ilgi tās saites saglabājas atmiņā

Tai krievu saitā tomēr virs puķika neliek nekādas plēves...

Jā, tajā konstrukcijā neliek plēvi virs siltumizolācijas- puķika, jo zem siltumizolācijas - puķika ir cementa maisījuma sasaistes slānis, pārklāts ar hidroizolācijas slāni un tādā konstrukcijā virs puķika uzlietais betons pa škirbām neko tālāk netiek.Mīnuss, ja ir šķirbas starp puķika gabaliem ( ir taču puķiki ar speciālu sānu profilu sasaistei...) bet liekot EPS būs šķirbas. Protams, var tās aizpūst ar putām. Bet ja runa par aukstuma tiltiem, tad domāju ka pa škirbām procentuāli zudumi ir ļoti mazi, jo šķirbu platums, kuras būs pildītas daļēji!!! ar betonu ir ļoti mazs salīdzinot ar škirbas garumu ( siltumizolācijas biezumu) un tāpēc nekāds būtisks aukstuma tilts neveidojās. Tas jau nav tērauds, kas lieliski vada siltumu.

Tad nebūtu labāk likt 2 kārtas pamīšus pa 50 mm un starpā likt plēvi? Mazākas iespējas vinju traumēt nevis kā apakšā vai augšā viņa būtu.

Veči, jo tālāk, jo trakāk - nu tak 100 gadus visiem ir skaidrs, ka plēvi zem betona liek obligāti - un ne jau tikai šķirbu dēļ, bet galvenokārt kā slīdamības starpslāni (betons tomēr plešas/raujas) - tas gan te, gan visur citur ir spriests 1000 reižu, turklāt tā liek visā pasaulē - nu nafig jācenšas kaut kādu divriteni izgudrot. Nu skaidrs, ka nekas tai grīdai nenotiks, ja viņu vispār bez plēvēm uztaisīs, vispār bez puķika uztaisīs, armatūru neieliks utt - darīt tak var un tas viss strādās - zemē viņa neiekritīs, bet ja taisas sev un pareizi, tad jāseko tehnoloģijai - viss.

Nu kurš tad silto grīdu pa tiešo laiž klāt virspamatam? Tā ir rupja kļūda. Ja taisa normāli tad gar pamatu perimetru nekādi aukstuma tilti neveidojas.
Plēvi var likt, var nelikt, strādā jebkurā gadījumā, jo putuplasts kapilāri mitrumu cauri nelaiž, ir arī EPS ar pusspundi un principā ar to pietiek.

Paldies vēlreiz visiem par praktiskiem ieteikumiem un sniegto info. Iskatīju Jūsu visu viedokļus, bet neapvainojaties, ka savā izvēlē arī ieklāvu lietas, kuras vairums no Jums atzina kā "priekš kaļiem" esam. Jūsu viedoklis + pastudētā info ārpus šī foruma man rezultējusies ar diviem risinājumiem priekš manis:

Izejas dati:
- augsts gruntsūdens līmenis - 0.2m
- grunts mālsmilts/smilšmāls
- grīdas siltumtehniskie rādītāji atbilstoši gaidāmajām normām = 0.15 līdz 0.2W/km2 (šobrīd spēkā esošās = 0.25 līdz 0.35W/km2)

Variants1:
- zemsegums + grīdas segums
- Betons, 70mm + armatūras siets d=4mm, acs 150x150mm
- Hidroizolācija, 0.2mm plēve, 2 slāņi
- Putuplasts EPS 100, 50+100+50mm
- Blietētas šķembas, 100mm, frakcija 30-50mm
- Ģeotekstils
- Grunts uzbērums - lētā smilts >100mm

Variants2:
- zemsegums + grīdas segums
- Grīdas plāksne (OSB piemēram), 22mm ar spundēm (spundes salīmētas)
- Hidroizolācija, 0.2mm plēve, 2 slāņi
- Putuplasts EPS 150, 50+100+50mm
- Blietētas šķembas, 150mm, frakcija 30-50mm
- Ģeotekstils
- Grunts uzbērums - lētā smilts >100mm

[failiem.lv]

Variants 2 mūsu platuma grādos pieņemu, ka nav izplatīts, bet skandināviem tā ir visai ierasta prakse - šim variantam nepieciešama stabila grunts, kuru panāktu ar vismaz 15cm blietētu šķembu slāni, bet tā, kā man nav baigās pārliecības par to cik šķempu slānis būs viendabīgs manā gadījumā, tad no šī varianta atteicos un izvēlējos variantu 1.

Pētot skandināvu risinājumus, uzdūros uz Radona izolāciju grīdās... Latvijas tīklos neko vairāk neatradu, ka tas ir slikti un, ka kautkad vaidzētu pieņemt Radona ierobežojošas normas būvēs... šis bubulis man tagad darba kārtībā...

Paldies!

Var tikai pabrīnīties kā var nesaprast, ka šķembas zem grīdas nav vajadzīgas - tās ne par gramu nepalielina ne grīdas izturību, ne nestspēju! Bet ja spītība neļauj normālu grīdu taisīt, tad uz priekšu, bet tomēr ar piebildi - pa taisno uz šķembām puķiku jau nu pilnīgi noteikti nevar lkt - puķiks ir mīksts, šķembas asas - ir jābūt izlīdzinošam smilts slānim.
Kāds vēl Radons Latvijā? Radons izdalās no granītveidīgiem vulkāniskiem klints iežiem. SWE tā ir nopietna problēma, pie mums - tikai tad, ja tev zem mājas ir pagrabs, kas izcirsts granītā.

1) Par grunts nestspēju nesatraucos.
2) Šķembas lieku, lai novērstu kapilārā mitruma iekļūšanu siltumizolācijā. Lai gan putuplasts arī darbojās kā kapilārā mitruma barjera. Nepatīk, ka putuplasts stāvēs ūdenī... (augsts gruntsūdens līmenis, tapēc liela ticamība, ka tieši tā tur būs...)
3) Par to, ka šķembas asas un spiedīsies putuplastā - par šo es izprātoju tā - tās šķembas kas gribēs tās iespiedīsies un tālāk jau nekur neies. būs bišku pačakarēts pirmais slānis un viss... smiltis negribu likt, jo tās sačakarēs šķembu slāņa drenējošo funkciju...
4) Par Radonu sašutinājos izlasot šo te: [www.urboekologija.lv]
tas ir tik cik par to zinu un šobrīd bez ievērības šo faktu neplānoju atstāt - jāizpēta...

Tu pats esi kaut ko celtniecībā darījis? Nu tak uzklāj plēvi uz savām slapjajām smiltīm un miers. Tu ko, māju bedrē taisīsi - uzber savus 50cm zem grīdas un nebūs tev nekāds kapilārais. Tu pat iedomāties nevari, cik ļoti grūti ir līmenī iestrādāt šķembas - ne viņas ar lāpstu paņemt, ne ar grābekli palīdzināt.

Bet kur garantija ka tās smiltis pēctam nesabirst šķembu starpā, tāpats kā smiltis smilšu pulkstenī? tad gan grīda domāju ka iesēstos .

Kāpēc jāizvairās no betona apakšslāņa? Dārgi? Nevajadzīgi? Es gan tā nedomāju. Kāpēc? Tāpēc, ka ar tā palīdzību notiek blīvēšanas fiksēšana. Tāpēc Iesaka liet pašķidru betona apakšslāni, jo tas automātiski izlīmeņojās ( tā stiprībai jau vairs nav būtiskas nozīmes) Pēc sacietēšanas pa to var būvniecības laikā brīvi darboties, par grīdu nedomājot. Tas ir jau grīdas stiprību veicinošs pasākums. Palielināts laukums slodzes uzņemšanai. Tālākam sendvičam vairs nav nepieciešams tik biezs betona slānis, kas bez betona apakšslāņa būtu vienīgais slodzes uzņēmējs. Kad sienu, mājas melnie darbiir attiecīgā stāvoklī, jau zem jumta, var mierīgi grīdas silto sendviču veidot. Apkures meistari var droši strādāt un veikt to, kas tiem jāmāk.....Domāju, ka betona apakšslāni nelej tie, kas gatavo lētas mājas uz pārdošanu.............

Atbildot aaaa:
Par to, ka grūti kautko izdarīt nav arguments, lai kautko nedarītu... bet arguments, ka ar šķembām nebūs viegli ir vietā - šo apsvēršu, varbūt šķembas aizstāšu ar oļiem vai likšu daļēji - apakšā šķembas un augšpusi ar oļiem lai var līmeni piedzīt.... Par Hidroizolāciju šķembu vietā - šajā ziņā esmu skeptisks (nesaku, ka nepareizi)... Man vienkārši nepatīk, ka siltumizolācija būs no abām pusēm no hidroizolācijas = iekonservēta.... varbūt nepareizs salīdzinājums, bet kas notiktu ārsienā, ja no abām pusēm būtu plēve? Teorētiski taču mitrumam tur nevaidzētu būt, jo mitrums netiek iekšā???

Rx:
paldies par ievietoto saiti - to izstudēju... baigi negribās ķēpāties ar betoniem vairāk kā nepieciešams... domāju, ka ģeotekstils zem šķembām to lietu saturēs gana labi kopā - spriežu pēc tā, ka tepat paralēlā tēmā diskusija par piebraucamo ceļu --> tur pēc pieredzes dažs liek ģeotekstilu + šķembas un brauc pa virsu cepuri kuldams.... cik tad tā slodze man uz grunti grīdai būs - 300kg/m2 un ne vairāk - mašīnas pa istabu jau nebrauks, kas to grunti kustinās...

Ap 2005-2006 gadu kad bija lielais celtniecības bums biju jauns gurķis un izpalīgs celtnieku brigādei (pienest, padot) skolas vasaras brīvlaikā.
Jaunbūves īpašniece - riebīga lecīga dāma, kura gan vairāk pa Ēģipti un Turciju braukāja, ne pieskatīja celtniekus. Tad nu grīdas izbūvei no "meistaru" puses tika pieiets radoši, izbrīvējot lielu daļu materiālu un notirgojot tos ss.lv.

Pīrāgs siltaji(!) grīdai ~240M2 sanāca šāds.

Flīzes
Flīžu līme
Reģipsis, parastais
smiltis, kurām mazliet uzkaisījām cementu un ar grābekli ieberzējam virsmā, pa virsu uzlejot ūdeni...
Smiltīs, ne betonā apkures caurules
telpu galos armatūras režģis, pie kura nofiksēti apkures trubu līkumi
Putuplasts
plēve
blīvētas šķembas

Šogad uzzināju, ka mani radinieki šo māju iegādājušies tiesu izpildītāju izsolē. Ar bažām braucu ciemos, domāju nez kā būs - kā nekā radi zina, ka esmu piedalījies tās mājas celtniecībā.
Tas ko ieraudzīju pārsteidza - grīda stāv ideāli, nekas nav ne nosēdies, ne flīzes nost krīt un plaisā, arī silto grīdu apkure strādā ideāli.

Ja gruntsūdens ir tik tuvu un doma ir nevis ekonomēt,bet sataisīt kārtīgi,tad nav saprotams,kāpēc tiek ekonomēts uz hidroizolāciju. Plēve nav hidroizolācija. Hidroizolāciju taisa uz stabilas noturīgas pamatnes. Tas ko min Rx-apakšējais izlīdzinošais betonējums,uz ko arī taisa hidroizolāciju kausējamā ruberoida izpildījumā. Škembas neaizturēs grunts ūdeni,ja tas ir tik augsts.

Ja virsmas gruntsūdens ir tikai 20cm zem esošā planējuma, tad ēkai būs arī citas problēmas - kanalizācijas izvietošana.
Dotajā gadījumā es projektā ieteiktu atgriezties pie sentēvu metodēm, silta grīda ar auksto pagrīdi vismaz 80 cm augstumā.

Pirmā stāva grīdas līmeni plānoju ~80cm virs esošās grunts. Ap māju uzbērumu plānoju ~50cm, lai nav peļķē jādzīvo. Sanāk, ka pie ieejas jāuztaisa 30cm traps - trepes negribu, jo tas sarežģī iekļūšanu mājā ar bērnu ratiņiem un invalīdu ratiņiem (tpfu, tpfu, tpfu). Pie šāda risinājuma man sanāk, ka gruntsūdens līmenis līdz šķembu apakšai būtu ~65cm

Nekas nav pret auksto pagrīdi - piekrītu, ka tas būtu labs risinājums, bet tādā gadījumā man būtu jāveido pie ieejas trepes, kuras negribu vai paigi garais traps, kuru es arī negribu...

Par kanalizāciju - tā ir nākamā problēma, ko risināt, daudz variantu jau nav... būvvaldē gan teica, ka centrālo kanalizāciju savedīs kārtībā (kam gan es neticu).

Vēl mazliet informācija pādomām;Vadoties pēc teorijas ar šķembu palīdzību cenšamies pasargāt kapilārā mitruma pacelšanos līdz putuplastam. Savukārt klājot plēvi zem putuplasta un lejot virsū betonu mums putuplasts peld ūdenī. Ūdens no betona aizpildīs visas spraugas un starpas,kuras būs ļoti daudz ja putuplastu klāj 3kārtās.Kad tas viss izžūs? Un vai vispār izžūs,ja par pamatu ņemam fiziku,ka mitrums pārvietojas no siltuma uz aukstumu? Varbūt betons ar laiku piesaista un izvelk ārā ūdeni no n-tajām putuplasta kārtām.Šī iemesla dēļ atkārtošos-es domāju,ka plēvi labāk būtu klāt virs putuplasta,un tikai tāpēc lai betonējot betons nezaudētu mitrumu.

Atkal lieki "apsaukājamies" uz šķembām !
Grīdās, līdzīgi kā zem betona bruģa - ja tās lieto - tā ir Blietētu Šķembu Kārta (nosacīti blīvi sagūlušu šķembu slānis) - ar Smilts Izlīdzinošu Virskārtu.
Ap 5 - 6 cm Uzbērta Smilts - kas sablīvējas 60 - 70% apmērā, un saguļot ar šķembu negludo virsmu, virs tām veido planējamu, amortizējošu dažu ! cm biezu kārtiņu - masveidā daudz dziļāk nebirstot - tikai vietumis. Un kapilārā mitruma pārtraucējslāņa funkcija šķembu slānim saglabājas ! Tādam guldam virsū to,ko vajag - puplastu, plēvi, bruģi utm. !

Šķembas nav brīvi uzbērtas - pēc definicijas nedrīkst būt kā vienkāršs šķembu pabērums!!! Tikai tādu var piebārstīt jūtamā dziļumā vai apzināti pieskalot ar smilti .

Nepretendēju uz 100% taisnību, bet tāda mana saprašana. Objektos "blakus stāvēts" ir pietiekoši - ja arī pašam būtu bijis jāšķipelē - ko tas dotu ? Par mikrorūķīšiem pārvērsties un visur ielīst iekšā - neviens jau nevaram ! Gadus pēc tam - uzrokot grīdas pīrāgu - varbūt var ko saskatīt - arī tad secinājumi var nebūt precīzi.
Un par šķembu nestspēju : Būvmehānikā vai materiālu pretestībā taisīt "apvērsumu" jau nevar aizliegt, bet kam to vajag?
Pēdējie Andra pīrāgi ( variants 1) - samērā līdzīgu kaut kad taisīšu arī sev - tik par ģeotekstilu māc šaubas - nez kāpēc liekas, ka šķembu slānim - ja tas tiek likts (ne betona pamatkārta) - vajadzētu blīvi sagult ar smilts apakšslāni - iespējams, ka ķlūdos - jāpārvar aizspriedumi pret modernu materiālu pielietošanu un jāmaina attieksme.

Plānojot ēku nekas neliedz veidot caurvēdināmu pagrīdi ~80cm augstumā, bet pie ēkas ieejas piebērt zemi tā, lai tur varētu ar ratiņkrēslu iebraukt cilvēks, kur grīda tikai ~10..15cm no ieejas planējuma.
Dotajā piebērumā varēsi izvietot kanalizācijas septikas bedri.