Asd...apskaties projekta ģenplāna lapā - vai nav ap māju paredzēts Pacelt Esošo Zemes Virsmu - un tas 130cm jāatskaita no Projektētās Zemes Virsmas atzīmes....ne no esošās...

Ir vai nav un kā tur ir - liec augstāk un viss. Ja piesiesies par ēkas pacelšanu - sliktākajā gadījumā - projekta korekcijas + pārskaņošana - nezinu cik nopietna un cik maksās. Vispār Uzvaicā projektētājam. Rīgā ļoti smalka birokrātija. Provincē būtu vienkāršāk - varbūt pat iztiktu ar dažiem sarkanas pildspalvas ciparu labojumiem 4-5 proj.lapās būvvaldes eksemplārā ar proj. autora parakstu un zīmogu - vai koriģēta projekta pielikuma iesniegšanu...kaut kā tā, ja ko nejaucu...

Labāk pārciest vienreizējas zobu sāpes, lai kādas tās nebūtu - nekā mocīties visu mūžu....

It kā ģeoloģijā būtu jābūt gruntsūdens līmenim - bet cipari laikam atkarīgi no gadalaika...

Un...Aaaa viedie vārdi jāņem vērā - no a līdz zet...

Neskaidrības ar augstumiem noskaidrošu pie ģeodēzista, projektā minēta Baltijas augstuma sistēma, jāsauc ģeodēzists asu nospraušanai un augstuma atzīmi lai atzīmē uz bērza. Kaimiņam zemes līmenis kādi 30cm augstāks par mūsējo, ja tā, varbūt mums arī būs ļauts pacelt. Par ēkas pacelšanu droši vien ka piesiesies, bet citu variantu nav. Vajadzēja pirms projektēšanas iztaujāt kaimiņus, paši vien vainīgi.
Pateicos par ieteikumiem.

Nevienā pašvaldībā nav aizliegts celt ēku uz augšu - pirmo stāvu kaut 5m augstumā (parasti gan ir ierobežots privātmājas kopīgais augstums - jāskatās, cik tas ir). Ko parasti negrib - tā ir visa gabala grunts pacelšana. Ap pamatiem apbērt ir atļauts - a vairāk neko tev i nevajag.

Tā atgriežoties tēmā pie grīdām uz grunts. Šobrīd ir izbūvēta māja uz lentveida pamatiem un nepieciešams uzsākt grīdas izbūvi un tālāk pārējos darbus.

Situācija:

Zem visas ēkas tika izņemta vājā grunts līdz nesošajam slānim, tālāk ģeotekstils un 100cm vidēji rupja smilts (Gaujas skalotā) blietēta pa 20-25cm kārtām ar 500kg blieti un pa virsu vēl nobraucot ar vibrorulli. rezultātā nospiedums braucot ar traktoru ar pilnu kausu škembu šāds:
[failiem.lv]

Tālāk škembu kārta 30cm ar ģeorežģi pa vidu.
[failiem.lv]

Pamatu aizbēršana veikta ar to pašu Gaujas smilti blietējot pa kārtām, plus vēl pēc tam visu appludinot ar ūdeni - kautkas pie 120m3 ūdens 2 dienu laikā. pēdējā bildē labajā pusē redzams kā pēc ūdens smilts papildus iesēdusies.
[failiem.lv]
[failiem.lv]

Grīdas paredzētas ar 200mm siltinājumu. Istabu starpsienas nenesošās no FIBO5Mpa (950kg/m3).

Grīdas pīrāgs plānots:
grīdas segums
betons 80-100mm ar siltajām grīdām un armatūras režģi d4mm - 150x150
plēve
EPS100 2kārtas pa 100mm
plēve
pamatne


te nu rodas vismaz 3 svarīgi jautājumi:
1. vai grīdas jālej no transportbetona vai der arī Estrich - ņemot vērā, ka uz grīdas pa virsu tiks mūrēta siena, kura spiedīs uz pamatni ar 30kPa. Ja izmanto estrich varbūt pietiek ar padziļinājumu siltumizolācijā tādējādi zem starpsienām estrich būtu nevis 80, bet 180mm biezumā.
2. EPS100 ilgstoša slodzes noturība (1%) deformācija ir 30kPa - pie tā ka starpsiena rada tādu pašu slodzi vai nav nepieciešams zem sienām likt EPS150? vai arī tur caur betona slāni darbojas slodzes izkliede un reālā slodze uz putuplastu ir mazāka?
3. pamatne - cik es biju sapratis, tad šķemba bez tā ka nodala kapilāro mitrumu vēl pie blietēšanas rada ķīlēšanas efektu uz apakšslāni, tādējādi vēl vairāk sablietējot smilti zem tās. Šis varētu būt īpaši noderīgs vietās zem starpsienām, kā arī tehniskajā telpā, kur ir saraktas komunikācijas krustušķērsu, bet nebija iespieja noblietēt ar 300kg blieti, bet pamatā tika izmantota ūdens liešanas un stampāšanas metode un tikai pa virsu tika noiets ar 200kg blieti.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Te kaut kāds panīkums iestājies... un puse sarunu par pamatu pēdu, kaut topiks sākotnēji bijis par grīdu uz grunts!

Lai nu kā, man arī gribētos dzirdēt interneta speciālistu viedoklis - ir lentveida pamati (dobeles panelis), iekšā daļēji jau bija, daļēji tika sabērta tā pati mālainā grunts, kas sākotnēji tika izrakta. Palikušais augstums līdz paredzētajai Estrich virsmai šobrīd ir kādi 25-30cm.

Saprotu, pēc fenšui vajadzētu pirms puķika šķembas un tad skaloto, tikai ne man tas augstums vairs tur baigais, ne arī pārliecība, ka to šķembu vajag. Nesošās sienas uz Estricha nebūs, tik cik dažas reģipša starpsienas.

Vai tiešām nevarētu iztikt ar kādu 10cm skalotas smilts slāni, tad puķiku, armatūras sietu + siltās grīdas, Estrich? It kā jau mājās iekšienē neko potenciālajam salam nākotnē nevajadzētu cilāt manuprāt. Par ko tad vēl vajadzētu uztraukties? Puķiks uz blietētas smilts taču ar ieņems plaknē savu vietu un pat 100ais EPS turēs vairākas tonnas uz kvm spiedē.

Esmu kadus pāris gadus darbojies ar Estrix gridām.Salieti tūkstosiem m2...Ir liets gan uz skembām, gan uz smilts blietejumu,gan uz nedaudz pielīdzinatu grunti,gan uz izdedžiem,ar sietiem un bez sietiem ka nu klients gribēja un vareja atļauties.. Tava gadijumā galvenais ir kārtigi sablietet to slani kas tev tur ir.Nekas tai gridai nenotiksEsam lejusi pat vairakas grīdas siena sķunos, tur vispar uz grants ,bez nekadam blietesanam un sietiem,jo vajadzeja lai lētak.Viens man kaiminos,braucis ari ar tehniku...Grida pēc 12 gadiem joprojam vieta, nekadu plaisu ari nemana.

Agrais variants man patiktu! BŪtu ātrāk, ekonomiskāk un patērējot mazāk enerģijas :)

Pie tam aizdomājos - tagat pat dzīvokļos ir variants (laikam KNAUF sistēma), kad uz esošās grīdas izber kaut kādu granulu sauso maisījumu, izlīdzina pēc līmeņa un pa virsu klāj speciālas plāksnes. Peldošā grīda gatava. Liec virsū skapjus, dīvānus un viss ideāli.

Agrais atbrauksi un ieliesi man 145 kvm? Man te Valmierā sola pa 4 EUR kvm bez materiāla - skatos, kurš būtu gatavs pārsist šo ciparu :D

klauns ja jau negribas neko lieku, tad kapēc sietu likt gribi? skavo pie epsa trubas un estrihs ar stiklašķiedras fibrām
agrais ko saki par armatūras sieta aizstāšanu ar fibrām?
par šķembām ir jāskatās arī pēc gruntsūdeņu līmeņa, jo tās šķembas tur ir lai atdalītu kapilāro

Estrixam nekads siets pec tehnologijas nav poaredzēts...Ir stiklškiedras fibras, un ir ari metala fibrasSietu liek ja ir siltas grīdas, lai trubas ir pie ka pistiprinat.Nu kaut ka ta...

EPS lieliski atdala kapilāro mitrumu, labāk nekā skalotā smilts vai šķembas kopā ņemot. Ja bažas par to, ka 0,5cm-1cm no EPSa apakšā būs mazliet mitrāks, lieciet biezāku EPS slāni. Būs mazāki siltuma zudumi. Papildus šķembas ar piegādi un izlīdzināšanu pareizās vietās gala rezultātā maksās tikpat cik biezāks EPS slānis. EPS sakraut var 3gadīgs bērns, bet šķembām vajag traktoru vai brigādi ar ķerrām un lāpstām.

Fibras jau ir iepirktas, lai tik met klāt Estricham meistari. Siets tomēr kaut kādu saturu tam betonam dod, ne? Kaut gan vienmēr esmu smīnējis par sietu, kas guļ tieši uz puķika - loģiskāk jau būtu pacelt vismaz centimetru/divus virs putuplasta, lai jau tas betons visu to sietu iekļauj.

Gruntsūdeņi tur ir diezgan augsti, tiesa! Ne tā ka pludo, bet slapja tā mālainā grunts arī pēc ilgām karstuma dienām saglabājās. Tas gan arī tāpēc, ka nav jumts vēl - viss, kas līst, tas līst un iekšā paliek.

Tad riskēt... skalota smilts 15-20cm, 200 mikronu plēve, putuplasts (manā gadījumā 100mm EPS100), metāla armatūras siets silto grīdu caurulēm, pa virsu, apmēram, 7cm Estrich ar fibru?

Fibra jau Estrix meistariem parasti pasiem sava un iet iekš cenas.tur ar ir nianses- garakas,īsakas, dazadi razotaji...Un ka tu zini kads daudzums ta fibra vajadziga?

Klauns rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Fibras jau ir iepirktas, lai tik met klāt
> Estricham meistari. Siets tomēr kaut kādu saturu
> tam betonam dod, ne? Kaut gan vienmēr esmu
> smīnējis par sietu, kas guļ tieši uz puķika -
> loģiskāk jau būtu pacelt vismaz centimetru/divus
> virs putuplasta, lai jau tas betons visu to sietu
> iekļauj.
>
> Gruntsūdeņi tur ir diezgan augsti, tiesa! Ne tā ka
> pludo, bet slapja tā mālainā grunts arī pēc ilgām
> karstuma dienām saglabājās. Tas gan arī tāpēc, ka
> nav jumts vēl - viss, kas līst, tas līst un iekšā
> paliek.
>
> Tad riskēt... skalota smilts 15-20cm, 200 mikronu
> plēve, putuplasts (manā gadījumā 100mm EPS100),
> metāla armatūras siets silto grīdu caurulēm, pa
> virsu, apmēram, 7cm Estrich ar fibru?

Lai nav jāsmīn paskaidrošu, ka siets lejot klona grīdu parasti neliek fibru dēļ. Savukārt sietu liek nevis tāpēc, ka to vajag betona stiprībai bet gan vnk ērtāki caurulu stiprināsanai.. nem sienu 200 vai 150 un pie tā ērti siet trubas. Citas funkcijas tam sietam pīrāgā nav. Takā smīnu var likt kabatā, lai citi nesmīn par Tevi ;)

>>Lai nav jāsmīn paskaidrošu, ka siets lejot klona grīdu parasti neliek fibru dēļ. Savukārt sietu liek nevis tāpēc, ka to vajag betona stiprībai bet gan vnk ērtāki caurulu stiprināsanai.. nem sietu 200 vai 150 un pie tā ērti siet trubas. Citas funkcijas tam sietam pīrāgā nav. Takā smīnu var likt kabatā, lai citi nesmīn par Tevi ;)>>

Vēl jau ir iespēja caurules stiprināt ar takerskaavām, bet tad ir jāņem nomā aparāts, jāpērk skavas un vēl jāiemācās to lietot. Mazam apjomam, pašam darot, viennozīmīgi vienkāršāk ir pie visplānākā režģa ar plastmasas savilcējiem vai drātiņu pietīt cauruli. Nepatīk kā sanācis (piemēram uz kolektoru) , piestiprini citur. Kad ir sasiets, paliek apakšā distancrus un paceļ režģi ar caurulēm mazliet uz augšu. Būs papildus stiprībai armējums.
Bet lieliem apjomiem darba ātrums ar takerskavām būs ātrāks, nav pa zemi jārāpo.

>>Tad riskēt... skalota smilts 15-20cm, 200 mikronu
> plēve, putuplasts (manā gadījumā 100mm EPS100),
> metāla armatūras siets silto grīdu caurulēm, pa
> virsu, apmēram, 7cm Estrich ar fibru>>>

Plēve būtu liekama VIRS putuplasta, lai tā šķirbās nesalītu betons. Kapilārais mitrums no apakšas putuplastam netraucēs.
Vai arī likt 2x50mm bieo putuplastu pamīšus,nevis 1x100mm putuplastu vienā kārtā.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> >>Tad riskēt... skalota smilts 15-20cm, 200
> mikronu
> > plēve, putuplasts (manā gadījumā 100mm EPS100),
> > metāla armatūras siets silto grīdu caurulēm, pa
> > virsu, apmēram, 7cm Estrich ar fibru>>>
>
> Plēve būtu liekama VIRS putuplasta, lai tā šķirbās
> nesalītu betons. Kapilārais mitrums no apakšas
> putuplastam netraucēs.
> Vai arī likt 2x50mm bieo putuplastu pamīšus,nevis
> s 1x100mm putuplastu vienā kārtā.

Par šo jau te runas ir bijušas krustu šķērsu. Neesmu diplomēts būvnieks, bet man loģika saka... ja putuplasts likts uz samērā līdzenas grunts, tad tur nav šķirbas, kurās varētu betons satecēt. Otrs, estrich's jau nav nekāds tecētājs. Trešais - un pat ja viņš kaut kur ietecētu, sacietētu,.. mājai būtu kritiski tie daži milimetri šur un tur? Diez vai!

Atkal, tikai sev saprotami loģiski spriežot, ja jau plēve pa taisno uz grunts, tad jau apakšā esošais mitrums tur toč paliek iesprostots un pat līdz puķikam netiek.

Lai nu kā, šī tāda strīdīga tēma, cik novērots.

Par fibru - ir pirkts daudzums pēc kaut kādām vadlīnijām internetā. Par maz nevajadzētu būt. Un uz tā rēķina varbūt var prasīt kādu desmitu EUR nomest no cenas Estrich meistariem, ja jau sava fibra nav jātērē.

Jā, siets primāri tomēr ir paredzēts tieši siltās grīdas cauruļu montāžai. Kā teikt, pārbaudīta metode - ņem tik savilcējus un aiziet!

Bet par šķembām atcerējos vēl vienu viedokli - grauzēji tam netiekot tik viegli cauri, līdz ar to puķiku nesagrauzīs krustu šķērsu, Nezinu, kā to vērtēt... Teorētiski tai pelei ir jāizrokās metrs zem zemes, jāapiet pamati, tad jālien uz augšu metru... Cik reāls tāds scenārijs dzīvē, grūti spriest

Kurš tev te tagad var pateikt ko tie grauzeji dara...Var izteikt tikai savas domas..Diezin vai kāds ir lauzis augšā gridu un skatījies kas notiek.Vispar jau peles un žurkas nerokas zem dziļiem pamatiem, nu tad jau zem grīdas viņām nevajadzetu būt. Kaut kur kadreiz lasīju ka grauzeji dziļāk par 60cm neesot. Bet varbūt kļūdos par dziļumu.Plēvi parasti liek zem puķika...Bet godigi sakot, tāda īsti logiska izskaidrojuma tam īsti nav. nu lai mitrums nesūktos un bla bla bla...Ja tur būs auksti gruntsūdeni, tad nekada plēve nelīdzes...Vēl var saprast ja lej gridu bez pukika, nu tad tāds mierinijājums ka pleve kaut ko tur aizturēs.Bet reali ta pleve vienalga lejot tiek samīcīta, sabradata, gan jau ar uz kadu akmeni un sķembu tiek pārspiesta...Ir lietas daudzas grīdas kur pēc projekta nekādas plēves zem , vai virs, nav bijušas paradzetas.Parasti jau majas saimnieks kaut ko samudrī...Ir bijusi gadijumi kad ir nopirkta pati planaka plēve kas jau ieklajot plīst, kur nu vēl pa vinu pastaigajot un puķiku liekot. Bet toties sirds mierīga- ir plēva ieklata...

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------
>
> Vēl jau ir iespēja caurules stiprināt ar
> takerskaavām, bet tad ir jāņem nomā aparāts,
> jāpērk skavas un vēl jāiemācās to lietot. Mazam
> apjomam, pašam darot, viennozīmīgi vienkāršāk ir
> pie visplānākā režģa ar plastmasas savilcējiem vai
> drātiņu pietīt cauruli. Nepatīk kā sanācis
> (piemēram uz kolektoru) , piestiprini citur. Kad
> ir sasiets, paliek apakšā distancrus un paceļ
> režģi ar caurulēm mazliet uz augšu. Būs papildus
> stiprībai armējums.
> Bet lieliem apjomiem darba ātrums ar takerskavām
> būs ātrāks, nav pa zemi jārāpo.


Takerskavas var skavot ari ar roku. Izmēģināts, strādā. Protams nav tik ērti kā ar taisnu muguru un aparātu, bet noteikti ērtāk un ātrāk kā ar savilcejiem.

Buvējam sev māju:
[ekomaja.wordpress.com]

Par pelēm un žurkām zem putuplasta nav ko baidīties. Ne pele, ne žurka nemāk izgrauzto izstumt no alas tālāk par dažiem centimetriem. Nobirdināt blakus, pastumt uz sāniem- to prot, bet noblietētā gruntī nav kur izrakto likt. Kurmis prot izrakt un izstumt izrakto, bet kurmim tur nav ko darīt- slieku zem mājas nav, grunts noblietētā un nospiesta ar betona plāceni.

daudzjautajumi Wrote:
-------------------------------------------------------
> par šķembām ir jāskatās arī pēc gruntsūdeņu
> līmeņa, jo tās šķembas tur ir lai atdalītu
> kapilāro

Vienu nesaprotu - kā šķembas, starp kurām ir nevis gaiss, bet smiltis, spēj apturēt kapilāro mitrumu?


Klauns Wrote:
-------------------------------------------------------
> Bet par šķembām atcerējos vēl vienu viedokli -
> grauzēji tam netiekot tik viegli cauri, līdz ar to
> puķiku nesagrauzīs krustu šķērsu, Nezinu, kā to
> vērtēt... Teorētiski tai pelei ir jāizrokās metrs
> zem zemes, jāapiet pamati, tad jālien uz augšu
> metru... Cik reāls tāds scenārijs dzīvē, grūti
> spriest

Būtu kurmis - aizraktos arī 1m un pat 2m dziļumā. Vai līstu zem pamatiem - tas jau ir cits jautājums.
latvijasdaba.lv par mājas pelēm raksta, ka tās reti pašas rokot alas (kad rok, tad seklas), biežāk dzīvojot svešās alās.
Par citiem grauzējiem/racējiem nav ne jausmas.
Man pirms pāris gadiem pele ielīda mājā gar ūdens cauruli.


Aldiss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Kurmis prot izrakt un izstumt izrakto, bet kurmim tur nav
> ko darīt- slieku zem mājas nav, grunts noblietētā
> un nospiesta ar betona plāceni.

Par sliekām izklausās ticami, bet par "grunts noblietēta" gan es nebūtu tik pārliecināts… Man ir aizdomas, ka man nesablietēja. Pāris gadus gan nostāvēja bez jumta, pa to laiku kaut kādus centimetrus gan jau nosēdās, bet neticu, ka tās smiltis sablīvējās daudz vairāk nekā brīvā dabā esošā grunts.

Tas, ka betona plācenis grunti nospiež, arī neizklausās ticami. Kāpēc lai nospiestu, ja sver apmēram tik pat, cik 10cm smilšu slānis?