Eh.....der apskatīties Janukoviča rezidenci tvnetā - lūk kā jābūvē !

A Mēs te : mēram cementa gramus. Plēves, putuplasta kārtas un šķembu akmentiņus pārskaitam.
Bet nekas cits jau neatliek - jāskaita vien ir !
Uz špickām neekonomēsi - pie Žiguļa netiksi !

Starp citu - laikam jau visiem zināms, ka 1.st. grīdas siltinājuma kārtai ,kaut daļēji, vēlams būt virs cokola ( virspamata) - ar sānu pieguļot ārsienai - ne betonam ! Cokols =0,00, grīda =+0,15-0,20cm. Tā šķiet ir būtiskākā - bez problēmām izpildāmā darbība - aukstuma tilta mazināšanas sakarā ! Projektos gan reti to ievērtē.

Ja šādi - tad virspamatu siltinājumam mazāka nozīme - putuplastu no ārpuses vai vispār vērts likt - manuprāt mīnusu vairāk nekā plusu - tas lieki satur mitrumu virspamatā ( no mitrās grunts nākušo) - neļauj tam ižžūt un izvējoties ( varbūt ir vērts - bet tikai cieto vati ) . Šīs "nelabās" iedomas radušās diezgan sen - tāpēc pirmām kārtām sludinu grīdas virsmu krietni virs cokola.

Gribēju sameklēt topiku par pamatiem rudenī, bet meklētājs izmeta šo. Mums aktuāls jautājums pamatu pēdas izveidošana zem pamatu blokiem, grunts blīva smilts, pamatu pēdu liekam h 30cm, platumā 60cm, bija jau divi celtnieki un abi ieteica zem pēdas sabērt šķembas 20cm nestspējas uzlabošanai. Bet ja tās šķembas pietiekoši blīvi nesapresē, vai pēc tam zem mājas smaguma pēda nesāks ļodzīties?
Otrs variants pēdas izveidošanai - uz dabīgās, neaiztiktas smilts pamatnes liek finiera veidņus, ieklāj plēvi, armatūru un salej betonu.šo variantu ieteica pārdevējs no Kuršu veikala un līdzīgu domu es atradu arī šai topikā (tikai par grīdām) - citēju "Plēvi klāj uz putuplasta,un manā skatījumā pati galvenā tās funkcija ir saturēt betona mitrumu-tas atvieglo tā izlīdzināšanu un pozitīvi ietekmē cietēšanas procesu..Projektos esmu redzējis variantus ar šķembām,bet,ja šķembas jāpērk par SAVU naudu,tad tā ir nelietderīgi ieguldīta nauda."
Kāds būtu labākais - drošākais risinājums par savu naudu?
Tas ir Ziepniekkalns, gruntsūdens līmenis augsts.

Padoms: šāda rakstura jautājumus, kas saistīti ar nesošo konstrukciju šajā forumā iesaku nerisināt.

Šeit apgrozās daudz labi praktiķi, namdari un attiecīgi var iegūt visādus sīkus knifus, kā vieglāk paveikt vienu vai otru lietu...

Praktiķis/namdaris ir varbūt uzcēlis 10 mājas savos piecos gados un viņam var arī būt tāds viedoklis, ka "šķembas nah*** vajag", tapēc, ka tajos piecos gados problēmas ar uzceltajām mājām nav bijušas.. bet jāņem vērā arī tas, ka naud daudz praktiķi/namdari, kuri prot tās konstrukcijas aprēķināt... tā, ka kas būs pēc 20gadiem ;)

P.S. Vai tas tā var būt, ka Tev nav BK projekts, kurā šadas lietas jau ir norādītas? (Ja ir, tad saprotu interesi kautko ietaupīt, jo būvkonstruktors atbild ar savu pēcpusi un bieži vien konstrukcijas aprēķina ar gana lielu rezervi - piemēram betona B20 vietā tikpat būtu gājis cauri B10... uzticēties namdaru/praktiķu viedoklim vari, bet viņi par saviem ieteikumiem tiešā vārda nozīmē neatbild!)

Ko nozīmē nesapresē - jēgas, protams, no tām šķembām nav pilnīgi nekādas, bet klasiski, ja tās ber, tad ber pavisam plānā slānī un obligāti iesit smiltīs ar vibroblieti - tad tur vairs nav kam sēsties un ļodzīties. Pēdā obligāti liek armatūru - apakšējā daļā. Tagad ārā mitrums ir liels, viss ir slapjš, nekāda plēve ūdens saturēšanai nav nepieciešama - tādu brīnumu dzirdu pirmo reizi, ka pēdu lietu plēves vannā. Un ja pa nakti uznāk lietusgāzes - tad tieši sliktāk - ūdenim nebūs kur drenēties un betons sanāks švaks. 20x60 cm pilnīgi pietiek, 30cm nav vajadzīgs.

Pamatu pēdas konstruktīvais risinājums ir tik klasisks,ka nav nekādas vajadzības kaut-ko izgudrot un mainīt.Visos privātmāju projektos tas ir pilnīgi vienāds atšķirībā no iepriekš minētajiem grīdu risinājumiem,to nianses noteikti nebūtu pielīdzināmas pamatu betonēšanā. aaaa -nevar rēķināties ar to,ka pamatu pēdas apakšējā daļa strādās tikai uz stiepi,stūros,piem. uz stiepi var strādāt arī pamatu pēdas augša,tāpēc pareizāk būtu stiegrojumu izvietot divās rindās. Ja liek vienā rindā-tad stūros jāpiepaceļ vai jāliek vidusdaļā.

Nav ko klausīt Kuršu čaļus - lētos variantu grib iestāstīt - plēvi nopārdot - nav ko čikāties - zem tās pamatu pēdas vajag ņeržaveikas U veida kesona sili palikt - būs krutāk kā Gerkenam ! TAS IR JOKS ! (tagad visi sulīgi pasmejamies...ha..ha...ha..)

aaaa precīzi aprakstīja....ko un kā...( kļička viņam gan tāda grūti iz- ru- nā -jama)

Ja tā padomā - priekšstats par nepieciešamību plānas šķembu ( vai oļu 3 - 5cm) kārtas ieblietēšanai smiltī - nāk no "veciem" laikiem, kad blietējām smilti ar rokas stampām - jo šai procedūrai - viena jēga - Palīdzēt Sablīvēt Smilts Virskārtu . Par vibroblieti bija tikai sapņi !
Nav to šķembu - tad arī nevajag - PH !

Smilts grunts reālā nestspēja ap 12 - 15 t/m2 (1,2 - 1,5 kg/cm2)
Un uz Tekošo Pamatu Sienas Metru - 2 st. mājām - nav vairāk par 3-3,5 t slodzes ( ar koka pārsegumiem) un 5,5-6,5 t slodzes ( ar dz/bet. pārsegumiem ). Rēķiniet paši - kādu slodzi grunts iznes no 0,6 m platas pamatu pēdas. Viss vairāk kā čikeniekā!

Andrim...doma pareiza....tam visam jābūt prodžektā - konstrukciju šķēlumos - vismaz apraksta formā - to prasa normatīvi. Ja tur stāv rakstīts: šķembu pabērums zem pamatu pēdas - vai trekno gadu pseidoceltnieku "mācekļi" saka ko līdzīgu ( objektā papildnaudiņu gribās - vai ar "gudru" domu gribās paspīdēt ) - par tādu dezinformation - bikses nost un pa........

Ja kāds grib oponēt vai precizēt - iepriekš pateicos - es jau ar kaut kādu institūtu esmu nomocījis - 30 gadu atpakaļ - neesmu vairs jauns un dumjš - mazliet arh-būvinž-celtn. - zinu to ko zinu un vairāk nezinu - un zinu arī to, ka visu zināt nevar - un arī nevajag gribēt - mūžu dzīvo, mūžu mācies !
Jo kā gudrie teikuši: nav jākaunas par nezināšanu , bet par nevēlēšanos zināt !

Paldies par uzmanību!

Praktiķi...viss oki doki....divu kārtu armatūra - apakšā (pēda) un augšā (izlīdzin. kārta) - tas jau pareizais - vidus ar blokiem vai monolītais - tā jau gribēji teikt laikam .
Augšas armatūra - ne tikai stūriem - piem. garāžas vārtu aile - kur nav slodze no sienas utt. - lai neizcilā no apakšas utt. utm.

Viena rinda armatūras pamatu pēdā-tikai pie monolītajiem pamatiem. Montējot pamatus no pamatu blokiem vai mūrējot no fibo,vajadzētu divas rindas. Ir redzēts,ka parādas plaisas starp pamatu blokiem,jo parasti, divas rindas pamatu bloku nenodrošina tādu sasaisti lai izlīdzinošā josta un pamatu pēda darbotos sasaistīti-bloku šuvēs veidojas nobīde. Projektos visur, neatkarīgi no pamatu veida, pamatu pēdā izvietotas divas rindas stiegrojuma-augšējā daļā un apakšējā.

Viedokļa dažādībai es tomēr palieku pie sava, ka šis jautājums jārisina pie būvkonstruktora...

ar pieejamo informāciju tikpat varu apgalvot, ka tas pēdas platums būtu arī pietiekams, ja to liktu pamatu bloka platumā... (~30cm). Tas, kas notiek standartā - tā arī būvkonstruktors dara - norēķina bīstamāko vietu - paskatās vai atbilst standarta risinājumam un saiģot zem visiem pamatiem, neskatoties uz to cik liela rezerve ir vietās, kur to nemaz nevaiga....

Šķembas likt/nelikt:

1) Savai mājai likšu 15-20cm, jo grunts ir mālaina - ja bedrē ielīs ūdens, tad būs pļura...
2) Tur kur ir smiltis/grants - ja būtu manai mājai tad vienalga liktu, bet krietni plānākā slānī, lai veidotos stabila pamatne betona liešanai - tā kā jau aaaa ieteica. (var protams arī nelikt un noblīvēt esošo grunti kāda ir, bet, ja man būtu paraksta tiesības un būtu jāparakstās par tādu risinājumu, tad mans paraksts tur nebūtu...).

Andris_ Wrote:
-------------------------------------------------------
> 2) Tur kur ir smiltis/grants - ja būtu manai
> mājai tad vienalga liktu, bet krietni plānākā
> slānī, lai veidotos stabila pamatne betona
> liešanai - tā kā jau aaaa ieteica. (var protams
> arī nelikt un noblīvēt esošo grunti kāda ir,
> bet, ja man būtu paraksta tiesības un būtu
> jāparakstās par tādu risinājumu, tad mans
> paraksts tur nebūtu...).
Pilnīgi piekrītu,arī es neparakstītos zem risinājuma kuram būtu kaut pus procents teorētiska riska.Tas nekas,ka īpašniekam,lai izvairītos no ,pieņemsim, tikai teorētiskā riska jāiegulda lieki (arī pieņemsim) 5 tūkstoši.Projektētājam par to galva nesāp...... Šī iemesla dēļ arī ir jēga diskutēt,jo kā pats minēji-vairums konstruktīvo mezglu veidoti ar nepamatoti lielu rezervi,kas prasa arī liekus ieguldījumus. Protams,ka konsultācijai forumā ir liels riska faktors, galvenokārt tāpēc,ka trūkst plāšākas informācijas par situāciju kopumā,bet tas ir tikai mans subjektīvais viedoklis.

Es savai mājai pamata pēdu taisīju pēc projekta. Tas bija 50cm plats un 20cm augsts. Taisīts uz blietētas šķembu kārtas. Armatūra vienā kārtā 4 rindas pa 10mm.

Paldies par viedokļiem, viens jautājums tika atrisināts. Projektā bija paredzēta pamatu pēda 1,2*1,2, tad divas kārtas bloki 2,4*0,6*0,4un tad armējošā josla 20cm, tad logi un bloki un vēl viena armējošā josla. Pagrabā vienā sienā atradīsies arī divas platas garāžas durvis un tad tā armējošā josla tiek saraustīta. Mūrnieks, kuru aizrunājām darbam, izteica domu, ka labāk to armējošo joslu nolikt kā pēdu un tad tā būtu nepārtraukta (māja kvadrāts) un vienmērīgi uzņemtu slodzi. Pēc projekta armējošā joslā jābūt armatūrai d8AIII 150/150,divās kārtās, joslas h=200, B35. Palieku pie šķembu pamatnes, armatūru kā sasiet divās kārtās - teorētiski jau izdomāju.

Visi jau to zina, bet laikam piemirst pieminēt, ka jaunveidotam Smilšu Spilvenam mitrā gruntī ir arī otra - Amortizatora Funkcija - Kompensēt pret Pamatu Pēdu vērstus Mālu Saturošas Mitras Grunts (nejaukt ar nost jāņemamo dažāda sastāva auglīgās zemes virskārtu ) Kūkumošanās Pretspēkus (rūgšana, briešana) - novēršot izcilāšanas risku - mazāk slogotos vai vispār neslogotos pamatu posmos (tie zem vārtiem utm.)
Un Andra gadījumā tas varētu būt aktuāli - jo šķembu biezo kārtu par amortizatoru īsti uzskatīt taču nevar.
Asd gadījumā - spilvens ir dabīgais - droši vien 1 m dziļi vai vairāk - un nav saistoši kas tur dziļāk. Pēda gan neizprotamu izmēru - un ja zem visām ēkas sienām - dažādi slogotām - nesošajām un pašnesošajām - tā ir vienādā platumā - tas nav labi - rada nevienmērīgas sēšanās palielinātu risku.

Zem pašnesošajām sienām pēdu svētīgi paredzēt šaurāku - pat pamata sienas(40 cm) platumā - 1,5- 2st. mājai - ja tik projektētājs bišķu konstruktoriski domājošs un rēķinošs - lai ar pēdas dažādo platumu daudzmaz Izlīdzsvarotu Sienu dažādo Spiedienu no pamata uz Grunti.

Pamata sienas - it kā liekā - Virskārtas Armēšana ar stiegrām Vienā Kārtā - garenvirzienā (plusā stiegrām Vienā Kārtā Pamata Pēdā ) arī kalpo šim mērķim - un visi pārējie labumi arī ir - tas gribot negribot iznāk visEFEKTĪGĀKAIS divu kārtu Armatūras Izlietojuma Variants - visiem apzinātajiem un arī neparedzamiem - maz ticamiem riskiem - MITRĀS GRUNTĪS ! Pamatu siena Visā Tās Augstumā - līdzinās dz/bet.pārsedzei - un ar tikai divām armatūras kārtām. Kaut strauts pa apakšu sāk tecēt un vēl sasalst....

Armatūras sietu lietošanas lietderību monolīta betona kārtā gribās apšaubīt - ja reāli Strādājošās ir Garenvirziena stiegras - un ar mīkstu stiepli sasiet - tā pietiekoši kalpos par "montāzas"šķērsstiegrojumu. Kopā max.4 + 3gb. d = 12mm stiegras mājai - labi ja 7-10% no pamatu "privātās" tāmes.
Sietu pērkot - man jāmaksā par Nevajadzīgiem - Nestrādājoša Šķērsstiegrojuma Kilogramiem - priekš kam ? - ja man to nevajag - nu nezinu - varbūt cenā nav jūtamas starpības - Der parēķināt. Piem. 12mm stiegras nestspēja divas reizes! lielāka kā 8mm stiegrai, ja kas. Liekam 10mm stiegras 4gb. pa perimetru ar 15 cm starpu - būs 1,5 reizes izturīgāk - un noteikti lētāk kā 8mm siets ar 15x15cm acīm. Starp keramzīta vai caurumoto bloku kārtām šuvītē - vai grīdās utt.

Šis ir Akmens to Projektētāju Dārziņā, kuri veicina "neveselīgas modes"- bet ne pārmetums Foruma Domājošajiem Celtniekiem ar Izglītību - kaut katram objektā tādi trāpītos.
Pateicos par uzmanību!

Paldies, Zodčij par komentāru, apsmadzeņoju vēlreiz itkā jau Tevis nosauktos un ievērtētos faktorus.

1) Par armatūras sietiem pilnīgi piekrītu - jāliek stiegras tikai tajā virzienā, kur tās ir nepieciešamas, lai darbotos. Man domājams, ka to sietu lieto tikai un vienīgi ērtuma dēļ...

2) Negribētos piekrist, ka d12 trīs gab. stiegras var tikpat aizvietot ar d10 četri gab. stiegrām... šeit nesalīdzinu šķērsgriezumu, bet gad stiegras rūsēšanas faktoru - jo resnāka stiegra, jo mazāka ieteikme rūsai uz stiegrojuma šķērsgriezuma laukumu... man domāt, ka pamatos būtu jārēķina stiegrojums uz d12 kā minimālo un tās trīs stiegras garenvirzienā ielikt kautvai konstruktīvi, pat, ja pietiktu ar 1gab. 12 stiegrām...

3) Domājot par kūkumošanos. Šeit es apsvēru divu veidu pamatus: seklos un standarta. Seklajiem pamatiem būtu jāsiltina grunts arī horizontālā virzienā pa perimetru, lai tie mani māli necilā pamatus. Bet tā, kā būvdarbu process man visticamāg ieilgs un ļoti iespējams, ka tas horizontālais siltinājums tiktu uzlikts pēc trešās ziemas, tad no seklajiem pamatiem atteicos. Standartmamati man būs 1.2m zem zemes līmeņa, no kura esošā (mālainā) grunts būs 0.7m. pārējais smilšu uzbērums.

Mana doma ir tāda: Tā kā pamati ir nedaudz zem sasalšanas dziļuma, tad tas māls, kas atrodas zem pēdas to pamatu necilās. un tas māls, kas atrodās pamatu sānā 0.7m augstumā, tiks neitralizēts līdz 0.4m... neitralizēšu aizstājot esošo grunti ap pamatu ar smilšu uzbērumu. Tā kā ietekme no kūkumošanās nav tik liela (pēc manāmdomām) - tikai pamatu sānu virsma 0.4m augstumā, tad nolēmu papildus pasākumus šajā sakarā neveidot. (grunts caur pamatiem nesals, jo plānoju 1m augstumā uzlikt putuplastu jau betona veidnī).

4) Par pamatu pēdas platuma pielīdzināšanu atkarībā no slodzēm. To plānoju darīt, bet baigi smalki pamatu pēdu nedomāju diferencēt kautvai tā iemesla dēļ, ka grunts nestspēja arī var būt mainīgs lielums vienas mājas robežās. Nestspēju var pieņemt garantēto vai nu pašam paskatot kāda tā grunts ir, vai veicot ģeoloģijas izpēti, kas parasti aprobežojas ar 3 urbumiem un negarantē to, ka kādā mājas stūrī ir stiprāka vai švakāka grunts...

Palabošu sevi...neprecizitāti iepriekšējā tekstā... ar - "KŪKUMOŠANOS" saprot mālainas grunts tilpuma izmaiņu sasalstot - atsalstot.
Bet ar "BRIEŠANU utt."- tilpuma izmaiņu vienkārši izmainoties tās mitrumam ! Salu nevajag...

SMILŠU SPILVENA funkcijas.. jāpiemin, ka tas kompensē apakšējā - neviendabīga sastāva grunts - nevienmērīgu sēšanos (sablīvēšanos) pamatu slodzes ietekmē. Ēkai sēžoties - Spilvens it kā izplājās - atkal darbojas kā kompensators. Mālainā gruntī sajaukums mēdz būt neviendabīgs !

Andrim....misļa jau pareiza...d=12mm stiegras - normāls stienis pirksta resnumā - "konstruktīvi pieņemts" - pamatos - sen jau. Pieņemu, ka pietiekoši : 60cm pēdā 4gb. (max.5) - 40cm pēdā vai pam.sienas virskārtā 3gb.(max.4). Skaitu - reti kāds rēķina kaut ko - uz izjūtu pieņem un viss.
Lauku večiem gadās, pilni pakši ar dzelžiem - tad liek to kas ir - tievākas vairāk - resnākas mazāk.

Un neiegrimsti cēķināt galvā - gribi salīdzināt stiegru škērsgriez.laukumus (pretestību) - skati tabulas Novika grāmatās vai citās - vai aprēķini laukumu pats. Piemēram : 2gb. 12mm = 3gb. 10mm = 4,5gb. 8mm .
Iepriekš - devu salīdzinājumu 4gb.d=8 (sietā - 60cm pēdā) ar 4gb. d=10 - jo citi bija
minējuši sieta pielietošanu - kā vielu pārdomām - izsakot minējumu par apm. vienādu cenu pie 1,5 x atšķirīgas stiprības - par sieta neracionalitāti kā tādu. Meklējiet paši cenas un paši salīdziniet precīzāk kas tur sanāk. Man tas nešķiet būtiski - no svara kāda kuram attieksme - maksāt par lieku tēraudu vai nē !
Par pēdām ...mitras smilšu grunts sēšanās zem ēkas slodzes ir neizbēgama un ilgstoša - pamata pēdas platums to ietekmē minimāli - tikai tempu samazina - bet nesošās un nenesošās sienās ir vismaz 1,5 reizu slodzes starpība - tad pēdas attiecīgi - 60 un 40cm - un tas mājai ar koka pārsegumu būs ar vismaz divkāršu rezervi - pret grunts nestspēju ! Un tās fineses grunts neviendabīgumā un pēdas platums kā tāds - ir nesaistītas lietas ! Pamatu armējums ir gan.

Zodčij,
cik Tu ieteiktu smilšu spilvena biezumu zem pamatiem mālainas grunts gadījumā?

Andra Smilšu spilvens: ja arī ir aprēķinu metodika - tāda praktiski atkrīt - nenosakāmo lielumu dēļ.
Uz loģiku, izjūtu un konstrukt. pieņēmumiem vien jāpaļaujas - grunts arī būtu jāredz un jāaptausta....

Pieņemu, ka varētu būt līdzīgi...pagājušo rudeni stāvējām pie katlovāna:
1) pa lielam bija nošķūrēta mālaina melnzeme 60-80cm - kas arī sakrita ar projekt. pam. pēdas līmeni.( plusā proj. zemes virsmas pacelšana)
2) vietumis ( tieši pamata sienas zonā ) rēgojās apjomīgi Blīva Māla Kunkuči - 0,3 - 0,5 m2 un lielāki - bīstami un nelabi
3) ekskavators gāja pāri - ar kausu izplēsdams šos kunkučus - neizrokamiem lielākiem vismaz noņēma ap 50cm slāni un vēl "sapluiņīja" no virsas ( tai brīdī blakus nestāvēju - atstāstīja)
4) tika piebērta - piešķūrēta - izlīdzināta un pieskalota smilts - lai veidotos Daudzmaz Viendabīgs SMILTS SPILVENS no esošās un piebērtās smilts ( rupjāka protams labāka - bet kāda ir tāda ir ) - vismaz 50 cm virs blīvā māla posmiem.

Ja gruntī ir māla smalku daļiņu (frakciju) daudzmaz viendabīgs jaukums ar smilti - vairāk kā mālsmilts (māls 3-10%) - tas nav traģiski (gudrās grāmatās lasāms) - tāda grunts mitrumā kļūst plastiskāka un mazāk nestspējīga protams...būtiski lai nav blīva māla apjomīgi kunkuči - tos vismaz Sairdināt, lai sajaucas ar smilti....
Šādā gruntī blietēts 25-30 cm SMILŠU SPILVENS (lāpstas dziļuma) būtu pietiekošs - pamatu slodzi izkliedēs - samazinās vismaz 1.5 reizes (no pēdas slodze mitrā smiltī - 60 grādu leņķī pret horiz.) - pamatu paplatināta pēda un armējums - viss kopā droši - es gulētu mierīgi.....

Pa taisno aci pret aci - iespējami racionālāko rīcības plānu - varētu apstāstīt nepārprotamāk un pārliecinošāk... bet ar rakstītu vārdu - tā ir kā ir - jo pilnībā nav nosakāma konkrētā situācija - objektīvo un subjektīvo nosacījumu kopums.
Andri Vajag tikai rakt.....un ja nav grūti - ieturi kādu konjaciņa tiesu no sava projektētāja honorāra un atsūti to man - pa faksu....iepriekš paldies....

Paldies vēlreiz Zodčij par info. Tavs stāstāmais man skaidri saprotams.

Man bišku cita situācija projektēšanas sakarā. Savā laikā esmu nolauzis 3g. inženiera-tehniķa amatā, bet nu dzīvē tā ir sanācis, ka jau kādu laiku darbs saistīts citā sfērā. Tā, ka kautko no tās projektēšanas nedaudz saprotu - šodien citi laiki, citi materiāli līdz ar to citas prasības konstrukcijām.. tapēc esmu spiests atkal daudz lasīt un analizēt...

Nelielai atkāpei: Ar arhitektu/būvkonstruktoru man ir vienošanās, ka es pats sazīmēju un noformēju ~50% arhitektūras daļu un 100% būvkonstrukcijas daļu. Parakstu licēji paskatīs vai nav galīgi garām un zīmogs uz projekta būs kā bankā.... pārējais paliek viss manā ziņā... Atlīdzība tipveida projekta apmērā, kas manuprāt ir atbilstoši, jo tas darbs arhitektam/būvkonstruktoram būs tikpat liels cik paņemt tipveida projektu un piesaistīt manam zemesgabalam. Man savukārt ieguvums tāds, ka projekts būs individuāls un tas nemaksās ~5000Ls... Lai gan, ja man rocība atļautu, tad tieši tik tas projekts arī maksātu, jo no tiem 5000Ls tiktu izvilkta darba kvalitāte līdz pēdējam centam (ieskaitot visas n izmaiņas ar kurām es kā klients ierastos birojā ik pēc 3 dienām :)

P.S. Lūdzu neizvēršiet diskusiju par 5000Ls, to es nosaucu tikai kā piemēru...

Kopsavilkums no šīs lapas: vai pareizi būs, ja likšu pēdā apakšejo armatūras kārtu 7cm no šķembu pamatnes (šķembas ieblietētas plānā 10cm? kārtā) d12 pa 4 gab.pa perimetru un otro kārtu arī 4 gab. 15cm no pirmās kārtas, pēdas kopējais augstums 30cm. No sāniem pietiks 5cm atkāpes? Vai apakšējo stiegru atbalstam var izmantot "sēnes?" Armatūru domāju siet tā - iesprauž vertikālos stieņus, piesien ik pēc metra vai 0,5m? šķērsstieņus un tad piesien garenvirzienā stiegras ar atstarpi 13cm pa pēdas perimetru. Kā uztaisīt to režģi tik stabilu, lai uzgāžot betonu, tas nesagāztos? Esot kaut kādas čūskas, ko liek starp kārtām?
Mans urbuma ģeoloģiskais griezums rāda, ka smilts smalkgraudaina, vidēji blīva, no 1,4m dziļuma vāji mitra, no 1,75-ūdens piesātināta. Pamatojoties uz to, projektā pagraba grīda ir 1,3m zem zemes. Bet kaimiņiene paziņoja, ka viņa savā pagrabā neko neturot vai arī tikai uz plauktiem, jo vairākus gadus pavasaros pagrabā esot bijis ūdens līdz potītēm un augstāk, sūknējuši laukā. Viņai pagraba dziļums varētu būt ap 1m. Kā tas varbūt? Atkāpties no projekta un rakt būvbedri tikai līdz 0,8-0,9m zem zemes, tā lai būvbedre ir sausa?
Institūtu (RPI) beidzot, dekāns teica, ka institūts nevar visu iemācīt, bet mums ir jāzina kur ko meklēt. Kādreiz gāju uz tehnisko bibliotēku, tagad forums ir super informācijas avots.
Vakar parakstīju līgumu ar Sadales tiklu par sadales skapja izbūvi, ir cerība tikt pie elektrības varbūt tuvākajā laikā.
Vēl vajag būdu kaut kādu un kādu nivelieri, ar ko koriģēt būvbedres rakšanas līdzenumu, pamatu pēdu.
Apskaužu tos, kuriem tas viss aiz muguras.

Tagad pavasarī, ir pēdējais brīdis pārbaudīt gruntsūdeni - ar makšķernieka ledus urbi izborē caurumu un ieliec puļķi, lai redzētu, kur sākas reāls ūdens. Bet šopavasar ir izcili sauss - tāds pavasaris nav bijis 10 gadus - sniega ta nebija. Parasti ir krietni slapjāks. Ja kaimiņiene tā saka - tātad gruntsūdens. Un kam tev tas pagrabs slapjā vietā vajadzīgs? Ar gruntsūdeni ir tikai 1 cīņas veids - celties augstāk, jo ne nosūknēt, ne nodrenēt to nevar, to pat apspriest nav vērts.
Ja tu šeit uzdod jautājumu par nivelieri un kā tu ar to līdzināsi būvbedri un pēdu, tad labāk pat neķeries lietai klāt - noalgo cilvēkus, kas to prot darīt. Vispār silti iesaku jūķūbu un garu laiku - tur var atrast videopamācības jebkuram mājas būvēšanas posmam vismaz 20 dažādos variantos.