tyvek air guard sd5, sd25, smart guard un citas"aktīvās"tvaika barjeras kuras tiek reklamētas kā lietojamas ar akmensvati, bet visas tantes pieturā sāk brēkt nelabā balsī jau dzirdot pirmās domas par kaut ko tādu, kādam ir komantāri ?

Pareiza karkasnieces pīrāga sastāvā tvaika izolācija ir obligāta. Ja kāds saka, ka tā nav, tad pēc 5 gadi lai atplēš savu garadarbu un pārbauda cik liels ir ūdens daudzums vatē un kādā stāvoklī ir karkass. Youtubā ir pilns ar video, no varoņu "profesionalitātes", kad karkass melns un sapelējis un vate mitra. Un pat tādiem, kas uzlikuši tvaika barjeru, bet nav savienojuši to kopā. Pārlaiduši tikai pāri 5cm vienu klājienu pāri otram.

nu tikko runāju ar meistaru pazīstamu, viņš tikko bija taisījis caurumus sienā koka karkasa mājā celtā pirms 10 gadiem, aiz izlietnes skapīša, vate bija sausa un karkass kā jauns... tas tā pārdomām
bet jautājums ir ganpar aktīvajām tvaika barjerām
[www.eltete.lv] piemēram šo

Reizēm figeju. Nu un ko tas pierāda?
Var celt bez tvaika izolācijas, bet ir 80% risks, ka kaut kur krāsies kondensāts un visdrīzāk vatē. Tas, ka vienā vietā ir sauss, nenozīmē, ka visā mājā.
Padomā loģiski. Rasas punkts atrodas kaut kur vatē pa vidu. Ir atļauts gaisam apmainīties. Tātad kur atduras tvaiks? Tieši tā, rasas punktā kondensējas. Ja māja ir tik caura, ka dabūj vate izvēdināties, tad vate var teikt ir sausa. Ja iekštelpā ir uztaisīta tik laba ventilācija, ka gaiss ir vairāk sauss, kā mitrs, tad šķitai iekļuva 20%, kuriem paveicās, bet par apkuri viņš maksā līdz 50% vairāk, kā būtu pareizā pīrāgā. Koka karkasnieces LV netaisa ar kalibrētiem materiāliem, tātad vismaz viens gaisa tilts būs un ja visur vate ir sausa, tad būs viens stūris, kur māja bojāsies.

Nezināju, ka ir arī neaktīvās. Tobiš pēc tava siltumnīcas plēvi kāds klāj? Tvaika izolācija ir ļoti minimāli elpojoša un ar pūku no vienas puses, kuru nedrīkst nekur piespiest, jo pūkā aizķeras tvaiks un izvēdinās.

Apskaties šo video, lai saprastu, ar kādu risku var saskarties un tad padomā vai ir vērts riskēt - [www.youtube.com]

Nevajag bāzt visu vienā katlā! Standarta tvaika izolācija ir tieši plēve - 200 mikroni, stabilizēta PE plēve. Nekas īpašāks. Tā "pūka" ir pretkondesāta plēvei, ko liek zem metāla jumta seguma! Tā nav nekāda tvaika izolācija! Lai karkass justos labi, ir jāskata visa siena, viena pati plēve nav nekāds arguments.

par to murgu ar plēvi un grīdu, tik adekvāts piemērs:))) kurai ārsienai aukstajā pusē ir plēve ??
vot kā tu zini ka rasas punkts būs vatē pa vidu ? ķipa ekstrasenss ?
ja nav iekšā nekāda tvaicene un plēve ārā, tad loģiski, bet man negribas pat turpināt, jo kāds sakars kaut kam tādam
neiet runa par karkasu bez tvaicenes
ja ir grūti ar saprašanu un spēju salīdzināt 2 lietas, tad ielikšu linkus lai nav jāsasprindzinās
[www.eltete.lv]
sd62 standarta plēve
[www.eltete.lv]
sd23

Lasām uzmanīgi Te: [www.eltete.lv]
13, 14lpp. Pilnīga tvaika izolācija der visos gadījumos, kad vajag apturēt tvaiku. Mīnuss: ja mitrums iekšā, tad ārā netiek un....sapūst. No kā iekšā? No nekvalitatīvas montāžas ( rozetes, caurumi, logu montāžas nolaidība..., caurs jumts, kaut vai neilgu laiku un t.t.t. Plūdi, kad siena apakšā slapja....Puscaurlaidīgās jau ir speciāli noteiktam mērķim, un ļauj arī sienai žūt caur plēvi. Tikai, ja koka siena arī nav ar ideāļu tvaika barjeru...tā paliek mitra un...žūšt. Nevienai mājai no brīvās Latvijas laikiem un vecākām nebija nekādas plēves un, ir ļoti labā stāvoklī un...ir arī sapuvušas! Viss atkarīgs no eksluatācijas apstākļiem. Tā arī ir ar plēves izvēli..... To kopumā pasaka sekojošais citāts: "Ja būvelements sastāv no dažādiem slāņiem, tā siltajā pusē esošo slāņu kopējais ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalents sd ir vismaz piecas
reizes lielāks ( jābūt vismaz 5 reizes lielākam...) par aukstajai pusei piegulošo slāņu kopējo ūdens tvaika pretestības gaisa difūzijas ekvivalentu sd." Kā tas tiek iegūts, jau ir cits jautājums.

jā, tas viss ir zināms, bet kapēc visi turpina likt 200mikronu plēvi? nu ne jau tie papildus pāris eur uz kvadrātu tagad ir pamatojums tam visam

Liek tāpēc, ka der visiem jaunbūvējumiem bez domāšanas, zinībām. Visam var piekļūt, visu var noizolēt, visu var kontrolēt. Ideāli aiztur tvaiku. Bet ēkas-telpu remonta gadījumā, vecās mājās, tā viss nav. Te viena sienas daļā jāatjauno, te otra, te tikai sienas, te....Un tad noteikti labāk likt daļēji elpojošo, kas organiski papildina esošo sienu ar savu līdzīgo tvaika caurlaidību. Tvaiks iekšā un ārā. Bet ar dozētu daudzumu. Viss balansā. Tas būs līdzīgi kā liekot siltinājumu no iekšpuses ar kokšķiedras siltuma izolācijas plāksnēm. Tām neliek (var nelikt...) plēvi, un tās daļēji pretojās mitruma izplatībai, un palielina sienas siltumvadītspēju, nepalielinot rasas punkta rašanās iespēju koncentrētā vietā. Mitrums iet pa visu sienu, jo dziļāķ, jo tā mazāk. Nav ūdens, bet mitrāks. Ziemā uzkrājās, vasarā izžūst. Jā, daudz sliktāks ( apmēram 2 reizes sliktāks..) izolators par vati, putuplastu, bet savietojams ar sienas siltumvadāmību, mitruma vadāmību, siltinot no iekšpuses. Bet tā jau cita tēma...

nu kad es būvinžinierim pateicu, ka gribu kko tādu šis panikā gandrīz matus sāka plēst ārā :)
neesmu būvinžinieris, bet māku apskatīties visu lielāko ražotāju brošūras par to kā jāizmanto konkrēto materiālu un savadīt to visu kopā uwertā...

Esmu par zaļu un veselīgu dzīves vidi,taču man šķiet ,tiek pārvērtēta "elpojoša " mājokļa nozīme šajā visā padarīšanā..
Lai mājoklī būtu svaigs gais,un neveidotos specifiski aromāti,ir vajadzīga normāla gaisa apmaiņa. To nekādā variantā nenodrošina dabiskā ventilācija bez speciāli veidotas gaisa pieplūdes. Cik mājokļos tāda ir? Jautājums arī tiem,kas tik ļoti "stāv" par elpojošu māju. Ko tad dod šī elpojošā vide (mitruma caurlaidīgā)? Normāla ventilācija nodrošina gan mitruma izkļūšanu,gan svaiga gaisa esamību telpās,taču tvaika barjeras neesamība,pilnīgi noteikti nodrošina mitruma uzkrāšanos un siltuma pretestības koeficienta pasliktināšanos norobežojošajā konstrukcijā!!! Lai no cik dabiskiem un elpojošiem materiāliem tā tiktu būvēta -tāda ir fizika- siltumā materiāls mitrumu vada labāk,kā aukstumā. Pie normālas ventilācijas konstrukcijas elpošana ir mazsvarīga.

Minerālvatēs tvaiks viedo pilienus rasas punkta zonā, kuri virzās lejup. Šamais Duponts būtu labs priekš visādām ekovatēm, kokšķiedras un taml. Esmu pabijis kolosālās ''plēvju siltumnīcās'', kur pilnīgi svaigs gaiss, kas kontrolēti mainās caur ventilāciju. Nevar vienā maisā bāzt higroskopiskās un hidrofobās izolācijas. Akmensvate kārtīgi jāvēdina no aukstās puses, lai tajā varētu laist nedaudz mitruma - kam tas vajadzīgs? Gļuks ar PEplēvi sanāk vasaras karstumā, kad siltā puse ir ārā, bet vēsā - iekša. Tas gan nav uz ilgu laiku un temp starpība arī nav tik liela. Kalifornijā tā noteikti būtu problēma... Īsāk sakot, es neliktu šo dārgāko produktu, bet piedomātu pie ventilācijas un gaisa pieplūdes ziemā...

piespiedu ventilācija būs bez variantiem, "elpojoša" māja ir caura māja, tas ir muļķu razvods. nu tad sanāk, ka piemēram tie paši du pont, wurth utt ir uzpirkuši visu veco eiropu un ar savām sūdainajām plēvēm grib nopūdēt šiem mājas ? :) nerunājot, ka uzpirkuši viņu likumdevējus un nodrošinājuši visus atbilstības papīrus šiem materiāliem ? man sāk vairāk izskatīties, ka mēs te esam atpalikuši un lētā un ierastā plēve ir vienkārši "vieglāk" un savādāk nevar iedomāties
ps pie lielāka siltumizolācijas slāņa nekāda rasas punkta nav, tas tak jau tika reiz atrunāts?!

khe minētā mitruma problēma pie siltas ārpuses un aukstas telpas nav nemaz jāmeklē Kalifornijā- apsekojot objektu- dzīvojamo ēku pie jūras, augusta mēnesī telpās mitrums ir pat 86%! Lieki piebilst, ka ventilācija šajā ēkā kā tāda praktiski nav. Problēma tika atrisināta, iekurinot māju, un ik pa brīdim izveidojot caurvēju- rezultātā 55% mitrums.
daudzjautajumi- par biezu siltumizolācijas slānim ir liels mīnuss- uzņemtais mitrums nespēj izžūt dēļ pārāk bieza siltumizlācijas slāņa(40cm un vairāk), mitrums uzkrājas, kā rezultātā samazina siltumpretestību.

redz kā, viņai ir mainīga tvaika caurlaidība atkarībā no mitruma telpā, attiecīgi, ja tev ir ventilācija viņa darbojas kā parasta plēve ar sd 30+, bet ja ir lielāks mitrums, tad sd samazinās līdz 0.XX, attiecīgi, principā ar funcionējošu ventilāciju nekas nemainās
[www.isover.lv]
[www.dupont.co.uk]

jā, mitrajās telpās viņu nevajag lietot.

Sveiki.
Gribētu pavaicāt vīriem, kāds risinājums, vai varbūt nekas nav vajadzīgs.
7g. Atpakaļ veica stāvbūves remontu, iekšdarbos izlīmeņoja sienas un griestus ar profiliem, brīvajā vietā sanāca ielikt minerālvati 50mm un regipsi pa virsu.

3.5 g atpakaļ veica ārdarbus, dubultais latojums, akmens vate 125mm kopā, isoplaat 25mm(laikam), pretvēja plēve, ventilācijas sprauga 25mm, vagonka.

Cerams ka sapratāt, nu tāds ir tas pīrāgs sanācis.

Otrajā stāvā izveidots karkass mansarda izbūvei, pārsegums nav siltināts no augšas, tikai tie 50 mm no siltās puses.

Jautājums ko darīt vai nedarīt. Šo gadu laikā esmu viskautkur saskatijies lasijis par to, ka nedrīkst bez tvaika izolācijas, bet nu, kā sanāca, tā sanāca izdarīt, esmu vienā vietā pat atplēsis sienu lai paskatītos vai nav nekir mitrs vai jau sapuvis, bet nav.
Vienkārši gribētu, varbūt kāds var pateikt, kāds būtu ekanomiski vieglākais variants to izlabot- domāju tvaika barjeras neesamību,.
Pa lielam 7 gadus jau arī dzīvojam iekšā 3 cilvēki.

Un tad ko ar to otro stāvu, obligāti likt to tvaika izolāciju, ja ir doma siltināt ar akmens vati?

Nu jautājumu daudz, bet paldies jau iepriekš

[penosil.com]

Šis varētu būt vienkāršākais variants