Liels paldies. Tākā ēka sākotnēji top bez projekta un projektu arhitekts taisīs tikai pēc ēkas uzcelšanas, mēģināšu arhitektam iedot visus pamatu un pārseguma datus lai izrēķina visus parametrus, kas attiecas tieši uz pārsegumu, jo starpsienas uz tā ir paredzētas un grīdai tiks izmantotas gan flīzes, gan koks. Lai nav jānodarbojas ar zīlēšanu, citādi pēc ieliešanas mainīt ko jau būs par vēlu, arhitekts varēs izrēķināt pārsegumu precīzi un ar rezervi. Meklēju distancerus pārsegumam, bet 12mm tā arī neatradu. Atradu tik vadulvaidīgus distancerus sākot ar 15mm ar iestrādātām ligzdiņām priekš stiegrojuma. Vai betonējot pamatus to augšējā daļā vajadzētu iestrādāt kādas armatūras, vai teiksim pagarināt vertikālās, lai pēc pamatu iebetonēšanas gali paliek ārā?

Standarta ēkām Latvijas reģionā sienu iesaiste stingrā dz/betona pārsegumā nav obligāta. Jo Latvijā stipras zemestrīces, virs 5 ballēm, diezin vai mūsu un mūsu bērnu dzīves laikā gaidāmas.
Taču, ja pamatu iestrādes rekomendācijās šāda stiegrošana ir paredzēta, jo pamatu siena ir ļoti slaida, tad to var darīt.

Labs vakariņš visiem. Tad nu esam uzsākuši uzsākuši pirts būvniecību kurai apakšā atreadīsies arī iecerētais pagrabs. Izrakta būvbedre, iebērts un noblietēts 16-25mm šķembu slānis un pa perimetru iebetonēta 500*250mm pamatu pēda, kurai kā armējums trīs cilpas pa perimetru no 20mm armatūras un izvadīti arī vertikālie gali apm. 30cm no 12mm armatūras, kas domāti sasiešanai ar pamatu stiegrojumu. Vertikālie gali likti pamīšus(8cm) ar soli 40cm. Pievilktas jau visas komunikācijas un pirmdien jau tiks lasīta kopā un armēta RIPO paliekošo veidņu konstrukcija, bet vel joprojām nav skaidrības par precīzu pārseguma( atbilstoši visām ēkas slodzēm) stiegrošanu. Biju nedaudz vīlies arhitektē, kura visu pirts pagrabstāvu bij gatava piebāzt ar dubult T švelleri- uz laidumu 360cm(15 cm biezu pamatu iekšējā daļa) 14cm švelleris, pie nosacījuma, ka pa vidu vel tiek likts švellerim atbalsts vai bez atbalsta 22cm švelleris, kam pa virsu no 10mm armatūras abos virzienos tiek liktas stiegrojums ar distanci 10-15cm. Tika izskanējušas arī piebildes, ka lielāks daudzums švelera būtu labāk un pašās beigās paziņoja, ka arhitekts šāda veida aprēķinus neveic un tas esot jāuztic sertificētam būvinženierim. Tad nu man jautājums būvinženierim Brinkmaņa kungam- Vai Jūs zinot visus plānotās būves parametrus un izmantojamos materiālus varētu veikt precīzu(optimālu ar nelielu razervi) aprēķinu veikšanu ēkas pārsegumam, par attiecīgu atlīdzību protams, citādi sēžu neziņā un nevaru saprast, vai tas kas man būs zem pirts būs pagrabs vai bumbu patversme. :)

Arhitekts tiešām šādus aprēķinus neveic un, ja viņam/-ai nav attiecīga būvinženiera sertifikāta, nemaz nedrīkst veikt.

Skatot stiegras d=20 mm pamatu pēdā liekas, ka noteikti sanāks bumbu patvertne ;)

jtdesign _18/10/2009 11:39_aprēķinus var veikt jebkurš, kas saprot matemātiku un algebru. Arhitektūras specialitātē arī māca veikt vienkāršākos būvstatikas aprēķinus. Aplēsi var veikt arī darba vadītājs, kas pabeidzis augstskolu vai speciālo tehnikumu, piemēram Pirmās Latvijas laikā Celtniecības tehnikuma diploms tika pielīdzināts ļoti augstai raudzei. Te runa vairāk iet par to cik tad konstrukcija maksās, jo vienam pārsegumam materiāla pārtēriņs varbūt nav tik svarīgs, kā 10 vai 50 pārsegumiem.
Te jāsaka, ka arhitekti savos mezglu zīmējumos, LAI BŪTU DROŠS, izmanto tipveida mezglus, kas derīgi 5 vai vairākstāvu ēkai.

_ Andrisn _17/10/2009 20:34. Atver jaunu lapu un sīkāk apraksti telpas, kas būs zem un virs tava pārseguma. Es saprotu, ka īsti arhitektam arī nav ko pārmest, jo tas ir ielecis jau braucošā vilcienā "..paldies. Tā kā ēka sākotnēji top bez projekta un projektu arhitekts taisīs tikai pēc ēkas uzcelšanas". Ja runa par vienu pārsegumu, tad tas darbiņš apmēram 15...30min uz sagatavotas datora programmas.

Paldies visiem, kas piedalījās diskusijā, īpašs paldies Brinkmaņa kungam, bet šobrīd pārsedzes betonēšana jau ir zaudējusi savu aktualitāti. 17. oktobrī uzrakstīju savu komentāru par pārsedzi, bet naktī ar ĀMP tiku nogādāts stacionārā, no kura nu esmu atgriezies un pārsedze pirtij ir tapusi bez manas līdzdalības. Ja pareizi sapratu, tad pārsedzē tomēr tika ievietots viens 14cm dubult T švelleris ar atbalstu vidū un armatūra no būvinženiera forumā ieteiktās 10mm tika palielināta līdz 12mm, kas tika salikta ar soli 25cm. Rītdien noskaidrošu visu pārseguma uzbūvi precīzi. Zinu tikai to, ka pārsegums tika radīts pašiem improvizējot, bez papildus speciālista padoma. Un vel mani nepatīkami pārsteidza fakts, ka pārsegums tika ieliets bez putuplasta apakšdaļā.

Nu par putuplastu būtu vismazāk ko kreņķēties - to no apakšas pēctam var pielīmēt īpaši pat nepiepūloties.

Sveiki! Velejos nedaudz atsvaidzinat par savu variantu, ka jau rakstiju paredzets stiprinat starpstavu parsegumu,laukums 5*10m , sobrid parmeritas esosas parsedzes ir 200*100 ar soli 850mm ( garums 5,3m), bija seit ieteikums stiprinat tas paraleli ar trijam dubult T ( ik pec 3m) un pec tam krusteniski klat vel 100*100 parsedzes ar soli 600mm ... butu jautajums, cik vispar nestspeja ir vienai 140 DubultT uz tiem 5,3 metriem?

Paņem esošajām sijām no sāna pielīmē un pieskrūvē saplāksni. Nēesmu nekāds būvinženieris tāpēc ar cipariem nemētāšos, bet saplāksnim ir daudz labāki rādītāji uz lieci nekā kokam. Vienā gabala 5,3m saplāksni nedabūsi, tāpēc katra sāna pīrāgs sastāvēs no 3 gab, respektīvi 3ais iet pa virsu diviem malējiem, kas nodrošina vel labākus rādītājus. Saplākšņa biezums, jau ir variācija par tēmu, bet domāju ar kādu 18, 21 būs žostka, vai kā vel saka nasmerķ :) Manuprāt lētākais, vienkāršākais un efektīvākais variants.

Man pārsegumā 250x100 sijas ar laidumu 5 m, palēkājot pa sijām no malas varēja redzēt, ka nedaudz šūpojas. Pieskrūvējām no malām 21 mm finierus 180 mm augstus (palikušais brīvais augstums pēc melno griestu ielikšanas). Atkārtojot testu uz lēkāšanu - kustību amplitūda bija palikusi iepriekšējā, tikai kustība bija kļuvusi lēnīgāka, tāda kā smagnējāka.