Man īsti nav skaidrs par tiem koka laidumiem 5,5m(sija 100x200,solis 60cm).Viens raksta ,ka šādas sijas ir katastrofa,izlieksies un vēlāk arī pārlūzīs, savukārt Juris Biršs pats iesaka likt sijas 5,5m(80x200)ar soli 60cm skat. [www.padomi.lv]

"Tautas metdode" ir 5cm sijas augstuma uz metru laiduma. Vissaturīgākā attiecība sijas biezumam pret augstumu 3 pret 4. Ņemot atlasītus kokmateriālus gan jau, ka pie laba rezultāta var tikt arī ar mazākām dimensijām.

No kāda viedokļa 3:4 ir saturīgākā?
Visekonomiskākā taču gan tā nebūs!

Kaut kādas muļķības. Skandināvijā ir standarta Eiropas kokmateriālu izmēri un platākā sija ir 45x220 (ēvelēta). Ja grib platāku, tad lieto līmētus materiālus.
Tur gan celtniecībā izmanto tikai un vienīgi pēc stiprības kalibrētus kokmateriālus, kas manuprāt, ir ūbersvarīgi atbildīgās vietās.
Nesaprotu, kāpēc mēs vēl nelietojam normālus jevropas kokmateriālu izmērus un produktus? Piemēram - praktiski ejošākais dēlis jevropā - spundēts zāģēts, neēvelēts. Pie mums tādu vispār nav. Savukārt kā apkšklājs jumtam - nav nekas labāks iedomājams. Vagondēļi ārdarbiem ar tik plāni, kādus tur vispaŗ nelieto.

vakar ka reiz bija konstruktors atbraucis ... esosas sijas 100*200 ar laidumu gaisma 5.3 un soli 800 vins parliecinaja ka pilniba pietiekosu un nekas tur leja nonogazisies ... vienkarsi pedeja laika ieverojama nenormalaka parapdrosinasanas attieciba uz materialiem,tas laikam no krievu laikiem palicis genos

To parks2007 ... esosa gadijuma man ir ka jau rakstiju 100*200 sija ar laidumu 5.3 un soli 800 ... sobrid virs griestiem ir gandriz 200mm slagas pildijums ... parmerot slagas masa un uzmetot laukumu man uz esosiem 53 kvadratiem svars ir ~ 7 tonnam ... jeb pie 130kg uz kvadratu un ilgstosa slodze ... lekajot divata pat uz vienu punktu isti iesupinat to konstrukciju nevar ... tad cik vel man parapdrosinaties un kura momenta tad ir ta katastrofa?

aaaa, no skandināvijas mēs pēdējo reizi izstājāmies, kad Pēteris I ieņēma Rīgu un tas bija jau ~ pirms 300 gadiem. Taču visdrīzāk arī tais laikos skandināvijā eiropas sertifikātus vēl nepazina.
Un ja arī būtu, kāpēc visu vajag darīt kā viņi, ja arī viņu situācijā tas ir pareizāk un efektīvāk? Pie mums pirms gadiem lētāk bija nopirkt liekus nekvalificētus m3 koksnes no vietējā gatera un salikt ar rezervi, nekā baigi iedziļināties, skaitīt, pirkt pa dārgo, vest ellē ratā un likt tikai precīzi to, kas nepieciešams. Da i pārējie elementi, piem. atbilstošie stiprinājumi, pie mums nav tādā izvēlē un cenā, lai konkrētie risinājumi būtu konkurētspējīgi.
Un, kā izrādās, iespaidu uz koka māju popularitāti Somijā ir atstājis arī tāds faktors, ka pie viņiem kaļķakmens nav tādā apjomā un kvalitātē, lai būtu par plaša pielietojuma produktu (no Brocēniem šobrīd visamz 1/3 iet uz Somiju).

Par 3:4 lasīju vienā vecā mācību grāmatā par kokiem. Tā doma bija, ka 3:4 koks būs saturīgāks nekā tāda paša augstuma koks, bet piem. 2:4, turpretī 4:4 jau vairs nekādu lielu būtisku uzlabojumu nedos. Vecos laikos, gan sijas parasti biežāk par 1m nelika. Pārrēķinot uz mūsdienu 60cm (vates ruļļa platumu) iespējams, ka m3 sanāks apmēram tie paši. Nu un mūsdienās jau neapstājas pie viena dēļu klāja uz sijām, bet liek klājus, kas sasien savā starpā, pa augšu un apakšu un ja vajadzīgs, vēl diagonāles starp spārēm saāķē.

Necentīšos tev neko pierādīt, bet, parunā ar jebkuru celtnieku, kas ir strādājis Skandināvijā, vai paskaties, kā tur būvē koka konstrukcija un jautājumi atkritīs vispār. Mēs esam gadus 50 vismaz atpalikuši no viņiem. Un tas saistīts ar visu - sākot ar koka apstrādi, žāvēšanu, zāģēšanu, ēvelēšanu, uzglabāšanu, transportu, montāžu, un pēcapstrādi - krāsošanu, lakošanu etc. Un tas pats attiecas uz izmēru standartiem - nu nav tā, ka tie standarti nāca nākošajā dienā pēc ES dibināšanas. Tie ir vecu vecie kokmateriālu izmēri, kādi Eiropā un nebrīnies - arī pirmskara Latvijā bija un ir izplatīti. Tas, ka PSRS mums uzspieda visu savu (ieskaitot absurdo dzelzceļa sliežu platumu), vēl nenozīmē, ka tas ir labs un paliekošs.
Nezinu vai esi lietojis, piemēram mūsu izplatīto 18mm vagonku un Zviedrijā/Somijā/Vācijā lietoto 22 un 24mm vagonku. Atšķirība ir diena pret nakti.

A garumi?
Pie mums lietotie diskrētie tipa 6, 4.8, 3.6 m patiesībā esot pēdas!

Protams, protams. Zviedrijā noteikti ir likums piem. par valsts valodu, dīvaini, ka to ar nepiesauci, kā mums vienīgo pareizo uz ko vajadzētu tiekties un ievērot. Jau 20 gadus pēc viņu rekomendācijām vien dzīvojam, bet esam tomēr tur, kur esam. Un ja Tev patīk vagonka, kā pie viņiem, tad liec, bet nesaki, ka tā ir vienīgā pareizā, kuru vispār vajadzētu lietot un par pārējām pat domāt nevajadzētu.