Sveiki, tā kā negribās vērt jaunu tēmu. Runa par majas arsienu siltināšana. Arsienas no laukakments, biezums ap 70-60 cm. Gribu siltināt no iekšas.
Cik esmu lasijis šeit un citās tēmas, varianti ir likt ieksejo piragu uzreiz pie mūra, ar gaisa atstarpi bez gaisa plūsmas un ar gaisa cirkulācija. Kā tad gala rezūltāta būtu jēdzigāk, lai nebojātos piraga struktūra, kā arī minimnizēt kondensātu uz akmens sienas. Ar gaisa plūsmu itkā mitrumu izdzīs laikam, bet ja gaisa telpa noslēgta tad atkal kā termoss, sava veida papildus siltuma izolācija.
Kāds var iteikt ko?

Ja taisies siltināt no iekšas, tad sausa gaisa plūsmu varēs dabūt vēdinot uz ārieni.
Tad jau labāk nekādu šķirbu netaisīt, bet izolāciju likt higroskopisku, kas atsūks mitrumu uz telpas pusi.
Varbūt akmeņi jāpārbauda arī ar šādu verķi
[www.conrad.de]

Nu verķis interesants....
Nu ja taisit bez skirbam ar noslegtu gaisa telpu, tad lai mitrums paliek uz akmens sienam, kam viinu sutit uz telpas pusi, ja no istabas puses bus veel nosuts ar tvaika plevi. sanak ka mitrums tad paliks vatee?
Te izskaneja ka likt biezu kartona papira gabalu uz akmens uzreiz, lai strada ka kapilars kas uzsuks mitrumu, bet ari jautajums, kur tad tas liks to mitrumu?

Grida ir no betona, kas zem tas nezinu. Domaju likt hidroizolaciju un putuplastu tad gridas delus?

Siltinot no iekšpuses izmanto hidroskopiskus materiālus - kokšķiedru, ekovati, fibrolītu, kaņepju škiedras vati! šie materiāli lieko mitrumu sevī uzsūks un pēcāk izžūs! manuprāt, tavā variantā var aizmierst par akmens, minerālu vatēm! Tai skaitā arī putiku!

Ja siltinātājs būs hidrofobs, nestāvēs tas ūdens uz sienām vien, bet slapinās siltinātāja auksto pusi, kā rezultātā siltumizolēšanas spēja pasliktināsies lavīnveidā un drīz jau slapjš un auksts būs arī iekšpusē.
Ja līdz siltai un sausai sienas iekšpusei turpināsies nepārtraukts "kartons" (higroskopisks siltinātājs), tad tur arī liks mitrumu (melnā bulta fig. 4):
[www.hoki.ibp.fhg.de]
Ja dēļus saliks uz putuplasta bez ventilācijas (uz iekšu), baidos, ka var rasties apstākļi, ka dēļi var samirkt, neizžūt un atdoties sēnēm.

Varbūt tomēr apsver siltināšanu no ārpuses. Virs siltumizolācijas uzliksi kādas akmens imitācijas plāksnes (vai pat uzgleznosi akmeņus uz rievota apmetuma) un autentiskums nebūs zudis.

Nu varbut bij jāsāk konkrētak. Plānots pārtaisīt vienu senu būvi dzīvošanai. Sienas no laukakmens, kā jau iepriekš minēts apm 60-70cm, grīda betons, kad un kā darīts nezinu. Mājas pārsegums dzelzbetona plātnes, kas guļās uzreiz uz akmens, jo kautkad kautkas tika darīts, bet pamests.
Vai kautkas jēdzīgs no visa šī var sanākt? Lai par izmesto naudu neibraukt auzās pirmajā aukstumā un vai vērts ņemties ar šo ideju.
Kā pareizāk rīkoties ar griestiem, siltinat vai ne, ja nē tad sanāk, ka sildīšu to dzelzbetona plātni, kura attiecīgu dos un nems aukstumu no akmeniem. Ja jā , tad es izolēšu siltuma plūsmu uz otro stāvu,kautgan kas tur var iziet cauri tam gazbetonam, liekas tāpat kurini vai ne.
Ar sienu siltināšanu arī ...... domas dalās? ekovate / minerālvate? Viennozīmigi, ka gaisa sķirba pāris cm starp sienu un siltināšanas vati dos kādu efektu ventilēšanā no kondensāta mitruma.
Ko ieteiksiet grīdas gadījumā, jo kas zem betona nav ne jausmas. Nu to ka siltināt tas skaidrs, bet kādā secība? Veidod arī gaisa šķirbu ventilācijai starp grīdas segumu un pamatni? Bet tāpat pa perimetru viss būs hermētiski noslēgts, taka gaiss te nekur nekursēs vienīgi kā gaisa izolācija.
Pamatus no ārpuses laikam jānosiltina ar putuplastu.
Te laikam sanāk "māja" mājā. Netieku gudrs.

Ja siltini no iekšpuses ar minerālvati un vēdini šķirbu, tad ārējā 70 cm akmeņu čaula pilda tikvien kā vēja barjeras funkcijas... Tāpat par cik samazināsies griestu augstums pie mūsdienīga siltinājuma biezuma?
Bez "ekovates" (krītpapīru saturoša makulatūra) ir arī okšķiedras vate. Krāslavas rajonā drīz audzēšot tik daudz kaņepes, ka visu Eiropu pietikšot nosiltināt.
Es siltinātu pamatus un sienas no ārpuses, griestus no augšas, bet grīdu tikai nedaudz, ja vispār.