Mazliet par to, ko neatklāj ...(protams ja interesē). Āderu, noteikšana ir , jā tā varētu iedalīt sākuma variantā, iespējama ar trīs metodēm, kas saistītas ar cilvēka ekstrasensoriku. 1. Tieša āderu lauka sajušana (indikācija) dabā 1 pret vienu., 2. Informatīva āderu lauka indikācija (sajušana)(pec informatīva pieprasījuma, selektīva.... teiksim no Noosfēras lai labāk skan)3. Noteikšana mērogotā sistemā no attāluma. Atkarībā no ekstrasensora (āderista) līmeņa, saprašanas, metodēm, ticības, zināšanām...) viņš var lietot jebkuru no šīm metodēm. Katrai ir savas nianses. Tāpat ar ūdens dziļumu. Ir daudzas metodes, ko piekopj pašizglītoti (un tādi laikam ir visi...), sevi meklējoši āderisti. Kā nu kuram iekšējā balss, ticība, principi atļauj....Tā ir tādi, kas nosaka āderes dziļumu ejot ar plikām kājām, klūdziņu rokās un skaitot pilnas pēdas , to saprotot ar metriem. Ir tādi, kas skaita ciparus un vēro āderes meklēšanas rīkstītes (klūdziņas) reakciju...pie attiecīgā skaitļa. Mainot mērvienību, var "mērījumu" tuvināt un precizēt. Ir tādi, kas no attiecīgās āderes iet tik tālu, kamēr āderes uzrādīšanas instruments (sajūtas..) uzrāda TE. Un tas arī ir ūdens dziļums. Pieprasot cik dziļi...mēra atkal. Un lai cik savādi kopumā šīs metodes savstarpēji neizskatītos, tās dod nosacīti vienu rezultātu. Secinājums: tiek nolasīts informatīvais lauks. Un atliek, Ticēt Vai Nē...

Labprāt uzklausītu Rx par tēmu ūdens kvalitāte, ķīmiskais sastāvs tā kvalitates noteikšana balstoties uz informativo lauku. Kādi rezultāti gūti?

Principā, ķīmisko, vai kādu citu kvalitāti neņemos noteikt. (uzskatu to par nevajadzīgu procedūru, jo būtiski tas neko nemaina, jo apstākļi nosaka iespējas. Bet tā, kā jebkura ūdens meklēšana ir tikai varbūtības, ka būs labākā vieta un dziļums, tad dažreiz pie atrasto ūdens dziļumiem, pielieku klāt pieprasījumu, cik dziļi būtu jāurbj, lai būtu attiecīgā vietā "vispareizākā" izvēle un vislabakais ūdens. Un tā ir tikai papildus informācija, ar kuru var rēķinaties, bet var arī nerēķināties....Bet tā kā labāk ir balstīties uz "kautko", nevis uz "dullo" tad katra saimnieka izvēle paliek atklāta. Bet ja attiecībā uz dziļumu, tad ir bijuši gadījumi, kad labu gribēdams, saimnieks urbis dziļāk... un nav! Un tad velkot arā, pie rekomendētā dziļuma, ūdens ir! Savādi vai ne...Pamata ūdens pēc maniem mērījumiem ir tādos kā līmeņos: virpusē viens slānis. Tad nav, tad otrs slāni, tad nav un tad trešais slānis. Skatoties no saimnieka maksātspējas attiecībā uz urbšanas dziļumu, tad arī izvēlamies pie kura slāņa apstāties un arī ir nojausma, kas sagaidāms reālas urbšanas laikā . Bet nepastāvu uz absolūtās mērījumu precizitātes pasludināšanas, jo kā saprotiet, tas, kas notiek, ir "dieva" varā.

Ja varētu palūgt, Rx un Valdis Liepa, jūsu domas par kustīgu ūdeni siltajās grīdās, sienās u. c. mājoklī. Saistībā ar enerģētisko līmeni. Man pers ir viedoklis, ka neietekmē dzīves kvalitāti, veselību. Protams, ja nav pārāk augstas temp.

Būšu pirmais, kas atbildēs: Galvenais: nekas ļoti slikts! Dzīvojiet ilgi un lamīgi. Bet, ja paanalizē, tad: Sākšu ar manu loģiku: Aprunājām "āderes". Piesaucām āderēm ūdeni, kā raksturojošo lielumu. Un tādēļ liekas, ka ūdens ir šī lauka radītājs un "saimnieks"."Saimnieks", tas nozīmē, ka nosaka stiprumu, elektriskā lauka lielumu...Bet man domāt, ka "lauks" jeb mūsu izpratnē "āderu lauks" ir pirmais, un pēc tam jau ūdens daudzums, dziļums. Tas ir, lauks rada ūdenim labvēlīgu tecēšanas, sūkšanās, plūšanas apstākļus. Kā jau kādreiz minēju, teiksim slapināšanās koeficientu. (Līdzīgi, kā betonu vibrē, lai tas slapinātos...). Domāšanai- mikrovibrācijas. Protams, ūdens izmaina elektriskā lauka potenciālu, ja tas iet caur to. Un atkarībā no tā (ūdens daudzuma, dziļuma) izmaina elektromagnētiskā vektora lielumu, varbūt arī virzienu, jo darbojās daudzi faktori. Līdz ar to, varam secināt, ka ūdens caurules grīdā arī rada lauka izmaiņas. Un : Ja nav ādere , izmaiņas ir vājajā laukā. Bet ja apakšā ādere- stiprajā laukā. Tas ir, veidojās "āderu" lauka izkropļošanās ejot cauri ūdenim. Neliela izkropļošanās, jo ūdens daudzums- masa ir neliela. Pats plūstošais ūdens neko sliktu nerada. Un turbulence caurulēs ir maza, tātad neko arī nerada...Galvenais, ir negulēt, jeb ilgi un patstāvīgi nedzīvot uz āderes pārejas zonas, tas ir, viena ķermeņa daļa uz brīvās zonas, otra- uz āderes. Un ja vēl krustojas divas āderes tad ir pārejas: Nav āderes, viena ādere, divu āderu lauks...Un ja tas viss satiekas ķermenī, ķermeņa reakcija ir nenosakāma...kam tad pielāgoties, tas ir, rodas tā teikt "iedarbības lielumu atšķirības vienā ķermenī" kas jau organismam ir slimības pirmsākums!

Apkures sistēmu, maunprāt, labāk būtu pildīt ar kādu specialo šķidrumu, jo redzot kāds ir ūdens pēc zinama laika to izlaižot no apkures , tas ir kļuvis pelēkmelns/ varētu teikt nedzīvais ūdens/. Tāds tas cirkulē telpā, kurā uzturamies. Vai tas ir labi? Varbūt atgriezties pie hipokausta apkures sistēmas?

Paldies! Apmēram guvu apstiprinājumu šaubām par to, ka siltās grīdas un sienas varētu būt kaitīgas veselībai. Vai varētu būt, ka kāds šķidrums ir dzīvāks, vai labāks par ilgi lietotu ūdeni trubās? Un vai tas galu galā nav inerts, ja nav ne jādzer, ne citādā saskarē jānonāk ar to?

Ikdienā,dzerot avota ūdeni, jau vaiŗākas dienas glabāts tas jau vairs nav tas dzīvais ,,melodiskais,, H20, kas ieburbuļo krūzē tieši no avota. Cita lieta senas grāmatas, cita sastāvējies ūdens 5l burkā kaut kad pildīts no dziļurbuma.

[]
Visuma vienotais informatīvais lauks turpina uzrādīt Zemes starojumu gan apbūvētās, gan neapbūvētās teritorijās.
Karstuma ietekmē ūdens āderes nekur nav pazudušas un turpina mūs iespaidot.

Māja mārupē uzcelta 2010. gadā - [a4d.lv]

Abas gultas skar āderes, bet par cik telpas ir lielas, varētu atrast gultām arī labākus novietojumus, lai izvairītos no ūdens āderu un Hartmaņa tīkla ietekmes.
Āderu uzmērijuma plāns - []

ar cieņu Valdis Liepa.
ekonomisku māju projekti ievērojot āderu tīklojumu - www.@#$%&.lv