Georgs999 , Didzisp , pamats topošais :

Kolektors ziemā tiešām gandrīz neko.Man 300L boileris, apakšā čuska no kolektora, augšā no gāzes.Tātad augšā pastāvīgi 55 grādi.Apakšā temperatūra šodien 11 grādi.Ziemā saulainā dienā esmu novērojis max 27 grādus.Arī vasarā man boilerī nav bijis vairāk par 60 grādiem no kolektora (divi pa 20 vakuma trubām).

Kolektors protams laba lieta.Siltajam ūdenim man agrāk vasarā aizgāja 100kbm gāze, tagad 50kbm.
Infu var pasmelties Youtubē GREENPOWESCIENCE un un Redrok.com tiem kas paši meistaro.Man liekas ka grozāmās paraboliskās vanniņas laba lieta lai karsētu ūdeni.

Veļasmašīnas ir ar siltā un aukstā ūdens pieslēgumu.Piem Indesit, var būt arī citiem ražotājiem.

Lai veicas

Marta saulē protams kādu siltumu var noķert, bet tad noteikti cirkulācijai jāizmanto nesasalstoš šķidrums. Vai ir vērts sarežģīt konstrukciju dēļ sala, jo tāpat tak māja martā un aprīlī jākurina un ūdeni uzsildīt tad nav problēmas.

georgs999 Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai ir nopērkamas veļas mazgājamās mašīnas,
> trauku mašīnas ar karstā un aukstā ūdens
> pieslēgumu?
> (..)
> Vē man ir doma padot uz veļas mašīnu 40
> grādus un mazgā veļu aukstajā režīmā.

Nesen šajā sakarā mazliet parakos pa internetiem. Senāk ir bijušas, bet baigais retums. Par siltā ūdens laišanu parastā veļasmašīnā man radās iespaids, ka tas atkarīgs no veļasmašīnas - laikam ir tādas, kuras šādā variantā nestrādās.

Šajā sakarā ir vērts palasīt tepat forumā "Elektroenerģijas patēriņš dzīvoklī. Fakti " topiku - [www.building.lv]
Tur cilvēki samērījuši, ka veļasmašīna vienā reizē patērē salīdzinoši maz. Seklā (40cm) uz 30 grādiem - 0.34kWh ciklā, parastā vidēji pielādēta uz 40 grādiem - ap 1kWh ciklā. Faktsiki 5-15 kWh mēnesī, naudas izteiksmē šobrīd varētu būt ap 1-2 eiro mēnesī, lai gan precīzi skaitļi, protams, atkarīgi gan no lietošanas paradumiem, gan no ienākošā aukstā ūdens temepratūras. Vai pie šāda patēriņa ir vērts meklēt veļasmašīnu ar karstā+aukstā ūdens pieslēgumu, pieņemot, ka šī ekskluzīvā fīča ne vien krietni sašaurinās veļasmašīnu loku (ja svarīgs dizains, veļas ielādes veids u.c.), bet arī sadārdzinās to pasākumu?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 01/02/2015 11:39, labojis binary.

Manā izpratnē etilēnglikols kolektorā un visā kolektora apsaistē neko nesarežģī - tieši otrādi, nav jādomā par to kad parādās sali un kad to nav. Toties tajos šaubīgajos periodos var gūt ievērojamu labumu. Tur cena neveidojas. Cena parādās pie paša kolektora un apsaistē. Bet tas viss neattiecas uz gadījumu, kad tiek taisīts zemo izmaksu dārza versijas aparāts.

Neredzu īpašu jēgu diskutēt par to vai dārza versija ir pārāka par rūpniecisko pastāvīgo risinājumu, jo tās ir dažādas pieejas. Es gribu uzlikt pastāvīgu, efektīvu versiju, piesaistot centrālapkures siltumapgādei un gūt maksimālo labumu visā periodā no šī pasākuma. Man attiecīgi neder dārza variants, lai arī tas maksātu 100eur.

Man kādreiz sen atpakaļ bija Huskvarna veļas mašīna ar atsevišķu siltā ūdens pieslēgumu. Jāsaka arī citās jomās tā bija krutākā vm kādu esmu redzējis.

Gan jau arī tagad tādas ir, tikai mūsu torgaši dzenoties pēc lielākās peļņas, tādas neved iekšā.

Bet, domāju ja parastajai ielies 40grādus tad tā vienkārš ātri pārleks ūdens sildīšanas ciklu un viss notiks. Nu, domājamms, tādai ne pārāk gudrai.

Vai ir vērts ņemt vadības bloku ar trim sensoriem ?
Skatījos, ebajā bija piedāvājumā arī bloks ar diviem sensoriem, bez sūkņa griešanās ātruma vadības . Cenas atšķirība ir jūtama .

Aizvien šaubos par saules kolektoru priekšrocībām salīdzinot ar pv paneļiem. Jau3-4 gadus /vispār ilgi lietojamām ietaisēm jāuzlīmē atzīmes par ierīkošanas gadu un izmaksām, jau sāku jaukt / izmantoju pv paneļus. Nekādu problēmu, kopējās ierīkošanas izmaksas nav augstākas kā kolektoriem. Uzstādīšana un ekspluatācija nesalīdzināmi vienkāršāka kā kolektoriem- ne sūkņu, šķidrumu, cauruļu, speciālu boileru, čakara ar siltumnesēja uzpildi.... Pieslēdzoties esošai sistēmai nekas nav jāpārbūvē. Kad to visu sāku, tas bija viens no galvenajiem nosacījumiem- bija ļoti neērti izveidot cauruļu trasi, arī boileri negribējās mainīt utt.. Ekspluatācijā vispār nav jāiet klāt / sekot pārkaršanai, cauruļu un siltumizolācijas stāvoklim, iespējamajai siltumaģenta noplūdei utt./. Praktiski nav ierobežojumu uzstādīšanas attālumam no boilera. Vienīgais mīnuss- vajag apmēram 1,5-2 X lielāku platību uz jumta. Kuram reāli papildus 6-8m2 uz jumta ir problēma? Pv jauda 1,5-2kw- pietiek 160-250L boilerim. Boileris tikai ar vienu ūdens cilpu un elektrisko sildelementu. Uz jumta pv aizņem 7-15m2. Vasaras vidū sasilda līdz 80C, vairāk neļauju. Ja būvē visu no jauna, tad siltuma paneļi varbūt ir ok, daudzi mīnusi tāpat paliek. Rekonstrukcijas gadījumā pilnīgi garām. Iesaku uz jumta piekarināt dažus liekus paneļus- 200-300W, ražot 220V. Tas vasarā jūtami samazina elektrības patēriņu- ledusskapis, veļas mašīna, visādi štrunti rozetēs- nonullējas/ dienas garums 12+h/. Sīkums, bet patīkami.

Ps. Es jau tagad ķeru februāra sauli, nav jāgaida marts.

Eziss Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tas vasarā jūtami samazina elektrības patēriņu-
> ledusskapis, veļas mašīna, visādi štrunti
> rozetēs- nonullējas/ dienas garums 12+h/.
> Sīkums, bet patīkami.

Ja nav noslēpums, kāds Tev bija vidējais elektrības patēriņš pirms/pēc paneļiem?

Precīzāk pateikšu vasaras beigās. Pagājušā sezonā paneļi tika pareizi novietoti septembra beigās. Gāzes skaitītājs 0, no aprīļa līdz oktobrim. pirms tam ~60m2 mēnesī. Skaitītājs / Maxima, 12€/ sarēķinājis 120kWh no 2014 g. jūlija. Oktobris-janvāris nekā prātīga, ļoti maz saules. Beidzot sāk parādīties. Teorētiski gada laikā no 190w paneļa jāiegūst ~160kWh, pamatā 5-6 mēneši, t.i. 20-40kWh mēnesī, kopējais vasaras beigās ~200kWh. Bija 250+, vasaras sākuma Latvenergo vēstules norēķinu izvēlei. Dienas gaišajā daļā droši vien vairāk nenotērēju. Veikt pilnos norēķinus ar Latvenergo nav ekonomiskas jēgas. Ideāla sistēma- nepārtraukts slodzes un ražošanas monitorings. Neko uz Latvenergo, lieko uz siltumu boilerī. Jaudīgs standarta tīkla invertors un jaunveidots bloks strāvas virziena kontrolei tūlīt aiz skaitītāja ,slodzes pusē, ar boilera sildelementa pieslēguma jaudas vadību.. Tā varētu dienās gaišajā laikā maksimāli samazināt patēriņu no tīkla. Pagaidām gribu salikt uz fāzēm ķīniešu skaitītājus /22$/, tie mēra turp-atpakaļ patērēto. Tad papētīt sikāk procesu- patēriņš pa fāzēm utt. Tad novērtēšu modernizācijas izmaksas un ieguvumus. Varbūt palikšu pie boilera autonomijas un viss. Tas jau strādā, sajūgšanas izmaksas ar pv minimālas. Patēriņa monitorings varētu būt lietderīgāks lietojot kondicionieri- taustāmas jaudas. Pašam nav, pagaidām neplānoju. Veiksmīgi iepēkot aprīkojumu mūsu apstākļos iespējama ekonomiski pamatota pilnīga energo autonomija 4-6 mēnešus gadā. Akumulatori un pv paneļi nav nemaz tik dārgi, protams pamatīgi rakņājoties netā.