Jampadracis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> vaidzētu jau
> zināt, kurā vietā atradīsies nākamos 10 gadus, tā
> ka īrēšana nebūtu saprātīga.



Optimists. Pirms Lēmaņu krīzes man notika nopietnas telefonintervijas par darbu vai nu UK vai UAE (bija pieprasījums manā jomā). Vienā dienā tas viss beidzās.attiecīgajās zemēs notika masveida atlaišanas un pārkvalificēšanās pavisam citās jomās.

Ne tik skarbi, bet tas pats arī tagad. Esi ieņēmis zemo startu sēžot uz čemodāna, bet te kovids. Vienīgais labums, manu jomu viss šis bardaks ir skāris tikai pozitīvi (Taiti, Taiti, mūs arī te labi baro).

Īrējot ir iespēja operatīvi mainīt dzīves vietu atbilstoši savam materiālajam un citiem statusiem (kaut iet uz mežu zem eglītes). Mēdz gan būt konkrētās vietas ierobežojumi, kad fiziski nav ko īrēt, sastopams arī Latvijā.

Paskatamies vidējo algu LV un saprotams, ka vairākums cilvēku vēl ilgi dzīvos sērijveida daudzstāvenēs, bet tie, kas pelna nedaudz vairāk, varēs atļauties trīsistabu dzīvokli jaunajā projektā un tie, kas pelna vēl nedaudz vairāk - privātmāju.
1)Vai Jūsuprāt tā ir laba investīcija/lēmums šajā laikā? (šobrīd esmu viens, bez ģimenes)
šajos laikos, kad īsti nevar saprast kas būs - drīzāk jāsaka, ka investīcija ir riskanta. bet kurš neriskē, tas...dzīve vispār ir riskanta lietiņa, ja tā filosofiski pieiet..

2)Kādas lietas ņemt vērā, pirms izskatīt variantus (kādas sērijas dzīvokļi u.t.t.)?
google pateiks vairāk kā izvēlēties dzīvokli

3)Kādi ir riski ņemot hipotekāro kredītu?
tādi paši kā dažiem simtiem tūkstošu LV iedzīvotāju, kas to jau paņēmuši. uzskati kredītu par dabīgu dzīves sastāvdaļu un neķer kreņķi

4)Kam vispār pievērst uzmanību iegādājoties dzīvokli?
- uzreiz neredzamajām lietām - skaņas izolācijai, siltumnoturībai, elektroinstalācijai, autostāvvietai, tehn. telpai kur nolikt bērnu ratiņus, izsauļojumam, kaimiņiem, liftam utt

Īres tirgus Latvijā sucks. Un tieši tāpat ir arī citās valstīs. Sava nekustamā īpašuma iegāde "attīstītajās kapitālistiskajās valstīs" ļoti daudziem ir nereāls sapnis. Atkratīties no landlorda gribētui ļoti,ļoti daudzi. Dzīve uz čemodāniem - tas tāds ļoti romantizēts priekšstats par šāda stila dzīvesveidu. Ne visiem tas der. Man jau tuvojās 45 un arī lielākā daļa manu draugu/paziņu - pasaules apceļotāju/gastarbeiteru ir iegādājušies nekustamos īpašumus arī Latvijā. Īsti nealkst īrēt - stāsti sakrājušies visdažādākie.
Vajag saprast, ka dzīvoklis ir ne tikai dzīvesvieta, bet investīcija. Tāpēc jādomā un jāstrādā pie tā, lai investīcija nenes zaudējumus tavam kapitālam (ideja nav mana - man viens draugs nodarbojas ar finansēm). Ideālajā variantā jāpērk labs dzīvoklis labā vietā pa labu cenu. Vissliktākajā variantā jāpērk slikts dzīvoklis labā vietā pa sliktu cenu. Bet nekādā gadījumā nevar pirkt sliktu dzīvokli, sliktā vietā par sliktu cenu.
Pagājušajā vasarā nopirku dzīvokli sliktā stāvokli labā vietā (klusais centrs) pa labu cenu (nepilni 70t). Tas prasīja vairāk nekā gadu sēdēt ss. un tusēties ar mākleriem. Atskatoties pēc gada šobrīd - ņemot vērā cenu pieaugumu un veikto remontu (paša spēkiem +10t euro). Man patīk šajā dzīvoklī dzīvot + tas šobrīd aizietu pa 120 kā karsts pīrādziņš, ja tiktu izlikts pārdošanā. Es nevaru prognozēt kāda būs nākotne, bet noteikti man palīdz šī stabilitātes apziņa. Bet šobrīd cenas ir diezgan augstas. Ļoti jādomā, kur ieguldīt, bet nevjag baidīties.

Lasot postus ienāca prātā vēl viena lieta.

Nevajag baidīties no dzīvokļiem-"bomžatņikiem". Lai arī tur smird un viss ir nolietots līdz ručkai, tādu iegādājoties, tāpat nāksies visu noplēst līdz asakai. Tas pats būtu jādara, relatīvi labi saglabātā dzīvoklī, kur remonts pēdējo reizi taisīts, teiksim 90-ajos. No izmaksu viedokļa nav starpības, ja tāpat ir skaidrs, ka jāsiltina un caurules, kabeļi, apkures jāmaina. Tikai otrajā gadījumā varētu ievākties un kādu gadiņu vēl padzīvot.

Svarīgākais, lai pati ēka (kopīpašums) būtu pienācīgi uzturēts, lai pēc kāda laika nav jāsamet kolekte jaunam jumtam, pamatu stiprināšanai un taisnošanai vai kaut kam tikpat dārgam. Savulaik esmu investējis 100-150 gadu vecā koka apbūvē Āgenskalnā un ne mirkli nenožēloju. Bomžatņiks par kuru 2012.g tika samaksāts 11000Ls, ieguldīts aptuveni tikpat, tagad maksā ~70000eur, pie tam visu šo laiku ir nesis nomas naudu. Protams, pirms 10 gadiem bija pavisam cita situācija gan ar kapitālu, gan nekustamajiem īpašumiem, bet tikpat droši es varu apgalvot, ka vēl pēc 10 gadiem arī būs pavisam cita situācija. Tāda, kuru šodien mēs pat iedomāties nevaram, tāpat kā pirms 3 gadiem nespējām iedomāties cik ļoti pasauli mainīs pandēmija, par kuru līdz tam neviens pat dzirdējis nebija.

Es redzu, ka reizem bomzatniki tiek remonteti uzliekot uz tam vecajam apdrocitajam sienam regipsi. Bet visa fauna tur apaksa paliks. Labak tas sienas-griestus-gridu dezinficet pirms darbu saksanas /nedzestais kalkis ir loti lets/

Bomžatņiks vai jaunais projekts, visur būs vienas un tās pašas blaknes..- skaļa mūzika, vakaros kaimiņu bērnu skraidīšana, remontu troksnis, autostāvietu kari un piemīzti podjezdi..utt. Un naivi cerēt, ka jo dārgāks, jo mazāk būs šo blakņu.. Jebkurā brīdī var ievākties kādā "kārtīga semeika" vai kārtīga ģimene pārvērsties par "kārtīgu semeiku".. Esmu gadus 30 nodzīvojis dzīvokļos-dārgos, lētos un visur viens un tas pats. Dārgos varbūt kaimiņš nesmird akūti pēc urīna, bet mentāli kropļi ir bijuši stabili vairāk.
Tāpēc nekad nesapratīšu tos cilvēkus, kuri pa 1.3-2K kvadratā ņem krītā dzīvokli.. Labi.., var, protams, saprast parasto prolitariātu, jo dzīve piespiež, bet ja cilvēks var dabūt 100K krītā un viņš pērk dzīvokli.. nu ko te pateikt..

Grapīts, nu gan dod...
ģimenes mājā ir zāle jāpļauj, nepieciešama automašīna, nepieciešams veikt apkopes inženierkomunikācijām, apkure, nedod dievs, ja gar tavu sētu iet trotuārs, kurš regulāri jātīra.. bla, bla, bla - ir cilvēciņi, kuri par visu šo negrib domāt un grib dzīvot blakus klubam vai kādam hipsteru barčikam...

Grāpim. No morāliem kropļiem, diemžēl, nevar izvairīties arī privātmāju rajonā. It sevišķi Latvijā - mana māja daru ko gribu - dedzinu plastmasu vasaras bezvēja dienā un klausos ko gribu uz savu jauno subwooferi. Norvēģijā un Vācijā ir citādāk. Vienīgais tur momentāni tevi nostučīs orgāniem, ja atļausies kaut ko extra

Jampadracis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Grapīts, nu gan dod...
> ģimenes mājā ir zāle jāpļauj, nepieciešama
> automašīna, nepieciešams veikt apkopes
> inženierkomunikācijām, apkure, nedod dievs, ja gar
> tavu sētu iet trotuārs, kurš regulāri jātīra..
> bla, bla, bla - ir cilvēciņi, kuri par visu šo
> negrib domāt un grib dzīvot blakus klubam vai
> kādam hipsteru barčikam...
-
Zālīti jāpļauj, mašinītei apkopes.. Esmu mazgājis dzērāju( turīga ģimene) vēmekļus no sava dzīvokļa loga , palodzes, vācis cilvēku un suņu sūdu čupas gaitenī, mašīnu stabili reizi gadā kāds apskādē, iztīri vietu no sniega, lai ir kur savu auto atstāt, aizbrauc uz veikalu un kāds cits ir jau iebraucis.. neies jau savu tīrīt.. dēle ar naglām ir bijusi zem riteņa, kā jauns kaimiņš ievācas, tā brīvdienās perfis dolbī no rīta līdz vakaram ..es varētu veselu referātu uzrakstīt par dzīvi "strazdu būrī".
Tagad dzīvoju mājā un visas tās hipsteru lielās problēmas man vispār nav problēmas.

Atļaušos savas 5 kapeikas (kategorisku IMHO).

Māja (māja!) vai nu ir tava, vai nav tava. Viss. Pārējais ir tikai iedomas.
Ja māja ir tava, tu tajā dari, ko gribi, bet par visu sadarīto (un nesadarīto) arī atbildi, jo visas problēmas ir tikai tavas problēmas. Toties atņemt tev to var tikai dabas katastrofa vai valsts apvērsums.
Ja māja nav tava, tad arī tās problēmas it kā nav tavas (vismaz kamēr nenākas par to risināšanu tomēr samaksāt). Bet tad tu tajā drīksti darīt tikai to, ko tev ļauj un tev vienmēr jārēķinās, ka tas, kuram tā pieder, jebkurā laikā var tikt no tevis vaļā vienā setā.
Starp citu, par vismuļķīgāko uzskatu to iedomu, ka samaksājot par vienu mājas klucīti, tev tajā mājā patiešām pieder kaut kas vairāk par gaisu līdz tapetēm tajā klucītī.
Agri vai vēlu, sastopoties ar jumta, stāvvadu, liftu vai vēl simts sīkumu problēmām, tev tiks visai sāpīgi atgādināts, ka šī māja (māja!) NAV tava.

Bet nu retais jau var dzīvot, kā grib. Vairumam nākas iztikt ar to, kā var...