=> Grāpim

Māja pa 100k?
Hipotekāro dolgostrojam nedod. Kredītu mājām neapstiprina izmaksām, kas ir zem 1000e/m3. Banka uzskata, ka lētāk nav iespējams, un līdz ar to liela varbūtība, ka neiekļausies termiņos, nenodos ekspluatācijā un kredītkomisija piešķir tev barankas caurumu.

Iepriekš jau apcerēju, ka es arī padomjlaika arhitektūrā (izņemot atsevišķus staļinlaika vai spec projektus) neinvestētos. Jā, Tevis pieminētās problēmas eksistē, taču daudz kas arī paliek neaktuāls. Piemēram mašīna. Rīgas Centrā dzīvojošajiem tā paliek aizvien mazāķ nepieciešama un uzturēšana aizvien dārgāka. Ja nav pagalms ar stāvvietām, tad parkošana uz ielas laikam bija 300eur/mēnesī RS stāvvietās. Tas pats drīz būs centram tuvajos rajonos. Nu ar morālajiem kropļiem jācīnās. Tur jau visi kaimiņi nostāsies vienotā frontē.

=> zzz
Es redzu, ka reizem bomzatniki tiek remonteti uzliekot uz tam vecajam apdrocitajam sienam regipsi.
================================
Var jau būt, ka kādi "meistari" tā dara. Atkal stāsts par investīcijām. Ilgtermiņā noteikti lētāk ir darīt pareizi. Ilgtermiņā lētāk ir izvēlēties labus komunikāciju un apdares materiālus. Mana statistika ir šāda: Rīkoties pareizi un ar labiem materiāliem izmaksā ~100e/m2 vairāk, nekā izmīlēt centu līdz pēdējai iespējai. Esmu tāmējis reālus objektus. Un pats uz savas ādas esmu izbaudījis, ka izvēloties nepareizo (vienkāršāko) tehnoloģiju vai lētus mezglus (šis jo īpaši attiecas uz apkures un ūdensapgādes lietām), tas rada problēmas, kuras pēc gadiem risināt ir dārgi un nepatīkami.

Tas pats ar apdari. Var uzlikt laminātu pa 7eur/m3. Bet var arī priedes dēli pa 20e, vai ozola dēli pa 30e. Jā dārgāk, bet nesalīdzināmi patīkamāk ar plikām pēdām staigāt. Un ozols kalpos visu mūžu. Un tā bez sava gala. Nesakot to, ka jāiet galējībās ar vipendroniem, prakse rāda, ka ilgtermiņā lētais širpotrebs izmaksā dārgāk.

"Agri vai vēlu, sastopoties ar jumta, stāvvadu, liftu vai vēl simts sīkumu problēmām, tev tiks visai sāpīgi atgādināts, ka šī māja (māja!) NAV tava. "

Nu bet tīri matematiski ir 9x lētāk jumtu uzturēt deviņstāvenē virs galvas sev, nekā privātmājā, kā arī apjoma atlaide remontejot visu lielo jumtu. Uzturēšanas izmaksas daudzstāvenēs būs vienmēr lētāk, tāpat kā braukt vilcienā ir lētāk kā ar moci. Bet, protams, vilcienā blakus var sēdēt kāds ar sasmakušu vistu tīkliņā. Privātmāja ir, protams, eksplutācijā dārgāka, bet patīkamāka. Katrs izvēlas pēc iespējām un vēlmēm. Daudzstāvenēs cilvēki ir saspiesti, teritorijas parklājas, no tā stresi. Ja esi dzimis karotājs, kas visus pakļauj sev riņķī, tad jau kapēc ne. Var arī bloķenē justies brīvi, ja izdodas nočmorīt apkārējos līdz sev pieņemamam līmenim. Bet statistiski izvērtējot dzīvi bloķenē ir lielāka iespēja būt nočmorītā statusā, nevis čmorītāja.

"Hipotekāro dolgostrojam nedod. Kredītu mājām neapstiprina izmaksām, kas ir zem 1000e/m3."

Arī mājām meža ielokā nedod, jo izmaksas kā pierīgā, bet pilnīgs nelikvīds. Bankai svarīgi ir ātri dabūt likvīdu segumu. Ja ir iespēja papildus ieķīlāt kaut kādu uzceltu, adekvātu likvīdu, tad iedos arī 100e/m2.

deformacijas šuve rakstīja:
-------------------------------------------------------
> "Agri vai vēlu, sastopoties ar jumta, stāvvadu,
> liftu vai vēl simts sīkumu problēmām, tev tiks
> visai sāpīgi atgādināts, ka šī māja (māja!) NAV
> tava. "
>
> Nu bet tīri matematiski ir 9x lētāk jumtu uzturēt
> deviņstāvenē virs galvas sev, nekā privātmājā, kā
> arī apjoma atlaide remontejot visu lielo jumtu.
> Uzturēšanas izmaksas daudzstāvenēs būs vienmēr
> lētāk, tāpat kā braukt vilcienā ir lētāk kā ar
> moci. Bet, protams, vilcienā blakus var sēdēt kāds
> ar sasmakušu vistu tīkliņā. Privātmāja ir,
> protams, eksplutācijā dārgāka, bet patīkamāka.
> Katrs izvēlas pēc iespējām un vēlmēm.
> Daudzstāvenēs cilvēki ir saspiesti, teritorijas
> parklājas, no tā stresi. Ja esi dzimis karotājs,
> kas visus pakļauj sev riņķī, tad jau kapēc ne. Var
> arī bloķenē justies brīvi, ja izdodas nočmorīt
> apkārējos līdz sev pieņemamam līmenim. Bet
> statistiski izvērtējot dzīvi bloķenē ir lielāka
> iespēja būt nočmorītā statusā, nevis čmorītāja.
-----------
Daudzīvokļu mājās parasti ir starpnieks, kuru sauc par apsaimniekotāju. Jebkura kustība ir ar kapitālu uzcenojumu, jo tas ir labs bizness.
Piemērs. Ģimenes draugam dzīvoklis pēdējā stāvā. Tek jumts, griesti nopludojuši. Sarunas ar apsaimniekotāju nevedas, nav tas, nav šis.. viss dārgs,aptaujas, konkurss..utt. Čalis pats brauc uz Depo, pērk mastikas spaiņus un kāpj uz piecstāvenes jumta smērēt jumta daļu virs sava dzīvokļa.. Pēc tam vesela epopeja, lai vismaz par tiem mastikas spaiņiem no kopējā mājas budžeta, kaut ko viņam atmaksā.. Un pat tad vēl, apsaimniekotājs izmanto iespēju, sev uzvārīt.
Tad tevi nopludina, tad izdomā stāvadus mainīt.. uzplēšot atkal remontu.. Nafig tos stropus.

=> deformacijas šuve
Ja ir iespēja papildus ieķīlāt kaut kādu uzceltu
=============================================
Tad tas nav hipotekārais kredīts. Tas ir vienkārši kredīts.
No politikas viedokļa es pilnīgi noteiktu aizstāvētu likumdošanu ar nolikto atslēgu principu. Bet bankas negrib. Būšot lieli līdzmaksājumi. Nebūšot apgrozījuma un izaugsmes. Pārāk stiprs lobijs. Nolikto atslēgu princips nepieļautu pielaizītajai frizūrai uzdot nekautrīgo jautājumu: Un ko vēl jūs varat ieķīlāt?

Bet toties cilvēkiem būtu veselīgāka psihe un stiprākas ģimenes. Īpašumu cenas atspoguļotu to reālo vērtību.

martell rakstīja:
-------------------------------------------------------
> => Grāpim
>
> Māja pa 100k?
> Hipotekāro dolgostrojam nedod. Kredītu mājām
> neapstiprina izmaksām, kas ir zem 1000e/m3. Banka
> uzskata, ka lētāk nav iespējams, un līdz ar to
> liela varbūtība, ka neiekļausies termiņos, nenodos
> ekspluatācijā un kredītkomisija piešķir tev
> barankas caurumu.
>
> Iepriekš jau apcerēju, ka es arī padomjlaika
> arhitektūrā (izņemot atsevišķus staļinlaika vai
> spec projektus) neinvestētos. Jā, Tevis pieminētās
> problēmas eksistē, taču daudz kas arī paliek
> neaktuāls. Piemēram mašīna. Rīgas Centrā
> dzīvojošajiem tā paliek aizvien mazāķ nepieciešama
> un uzturēšana aizvien dārgāka. Ja nav pagalms ar
> stāvvietām, tad parkošana uz ielas laikam bija
> 300eur/mēnesī RS stāvvietās. Tas pats drīz būs
> centram tuvajos rajonos. Nu ar morālajiem kropļiem
> jācīnās. Tur jau visi kaimiņi nostāsies vienotā
> frontē.
>
> => zzz
> Es redzu, ka reizem bomzatniki tiek remonteti
> uzliekot uz tam vecajam apdrocitajam sienam
> regipsi.
> ================================
> Var jau būt, ka kādi "meistari" tā dara. Atkal
> stāsts par investīcijām. Ilgtermiņā noteikti lētāk
> ir darīt pareizi. Ilgtermiņā lētāk ir izvēlēties
> labus komunikāciju un apdares materiālus. Mana
> statistika ir šāda: Rīkoties pareizi un ar labiem
> materiāliem izmaksā ~100e/m2 vairāk, nekā izmīlēt
> centu līdz pēdējai iespējai. Esmu tāmējis reālus
> objektus. Un pats uz savas ādas esmu izbaudījis,
> ka izvēloties nepareizo (vienkāršāko) tehnoloģiju
> vai lētus mezglus (šis jo īpaši attiecas uz
> apkures un ūdensapgādes lietām), tas rada
> problēmas, kuras pēc gadiem risināt ir dārgi un
> nepatīkami.
>
> Tas pats ar apdari. Var uzlikt laminātu pa
> 7eur/m3. Bet var arī priedes dēli pa 20e, vai
> ozola dēli pa 30e. Jā dārgāk, bet nesalīdzināmi
> patīkamāk ar plikām pēdām staigāt. Un ozols kalpos
> visu mūžu. Un tā bez sava gala. Nesakot to, ka
> jāiet galējībās ar vipendroniem, prakse rāda, ka
> ilgtermiņā lētais širpotrebs izmaksā dārgāk.

Nu jā, labāk paņemt 100K krītu, lai nopirktu šūniņu stropā:)) . Vēl no mobilitātes jeb mašīnas jāatsakās. Nu un no kā vēl jāatsakās? Laikam ideāli cilvēkiem ir dažādi,diezgan bezjēdzīgi.. Kā jau rakstīju, es ļoti labi saprotu tos daudzos tautiešus, kuriem dzīve piespiež tā dzīvot, bet nekad nesapratīšu tos jefiņus, kuri ņem kredītus un pērk šo visu..
Provinciālisms..ja ir dzīvots kaut kādā latgales ģerevņā ar sauso ateju laukā, tad dzīvoklis ar silto ūdeni un apkuri, bez malkas stiepšanas no šķunīša, liekas jau kosmoss.. Un te jau neiet runa, cik šis cilvēciņš pelna.. Viņš varētu atļauties savu māju, bet asociācijas ir ar cūku kūti no kuras viņš ir izrāvies..

=> Grāpis
Daudzīvokļu mājās parasti ir starpnieks, kuru sauc par apsaimniekotāju.
============================================
Taisi balsojumu, dibini biedrību. Ir jāgrib. Bet piekrītu, ka lielākajai daļai ir pohuj. Tāpēc daudzi padomju laiku mikrorajoni lēnām pārvēršas par geto.

Tas kurš visur redz problēmas un sūdus, tam nekur nebūs labi. Jo viņš tos sūdus ar savu domāšanu pats sev piesaista. Tā vai citādi, bet cilvēki dzīvo dzīvokļos visā pasaulē. Tas netraucē dzīvot laimīgi un piepildīti.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 30/11/2021 19:35, labojis arre.

Prieks, ka visi tā iesaistījušies tēmā.

Nekas dikti skaidrāks nav palicis, bet tas tikai parāda, ka katram savs un nav tādas vienas taisnības. Ļoti labi, ka izvēršas diskusija- interesanti palasīt, jo tāpat vien online nav šādas sarunas.

Man visvairāk aizcepīja komentārs par to, ka tagad iegādājoties (ņemot hiptekāro) padomju laika dzīvokli ir jāaizdomājas, kāds tas varētu būt pēc kredīta nomaksas, pēc tiem 25-30 gadiem. Uz to , protams, atbildes nav un nebūs, kamēr nepienāks tie laiki.

Gribētos, protams, savu vietu, kuru var saukt par mājām- tā konkrētā vieta dotu tādu stabilāku sajūtu. Īrējot ir savi + un -, kas noteikti ir arī dzīvokļa iegādei.

Bet tie, kuri komentē un nav rakstījuši- ierakstiet vai paši īrējiet/dzīvojiet savos dzīvokļos vai mājās. Tādi stāsti iz dzīves no savas pieredzes vai draugu/paziņu pieredzes ir baigi forši palasīt- paldies par tiem un būšu priecīgs tādus vēl palasīt.

Tāds koks ar 2 galiem- vēlētos savu, bet baigi nevēlos saistības. Tad nu pašam būs vien jāizsecina, kas un kā.

Xe, nu ko es varu teikt - nezinu kā jūtās tie, kuri jau dzīvo savā miteklī pēc izmaksātas kredītlīnijas. Velns viņu zina.

Iepļeckājot iz savas dzīves, esmu posmā 3. Pirmais, kad vecāki mani uzturēja. Otrais, kad īrēju, īrēju, īrēju. Trešais - lipinu ģimenes māju. Visos savos 3 dzīves posmos liekus līdzekļus ar kuriem varētu darīt ko gribu, nēsmu vispār redzējis, pat nezinu, kas tas ir... un domāju, ka tā ir daudziem. Ar skaudību skatos, kā vienaudži braukā ar jaunām mašīnām, īrē šikus dzīvokļus, staigā pa restorāniem, dodas ceļojumos...

Nu un ar nepacietību gaidu savas dzīves posmu 4. Viskautko esmu izdomājies, visticamāk gaidāma leiputrija. Kautko domāju - moš samazināt darba slodzi, vai vispār ieņemt zemas atbildības amatu, a moška lexusu iegādāt, a moška Kanāriju salas :D