Lauku veci, forumu neesi lasījis, bet slēdzienu jau dod. Es nu gan no ekovates nebarojos. Pat vēl trakāk, es par to izdevu savu naudu - ar to siltināju jumta pārsegumu un slīpās plaknes savai mājai. Fasādi siltināju ar fasādes akmens vati. Vai tas nozīmē, ka es barojos arī no akmens vates?

Ja angliski nesaproti, vari palasīt arī kaut ko zviedriski [sv.wikipedia.org]
Somijā arī tiek izmantota un ražota ekovate
[fibratus.fi]

Ambrosio,
es nešaubos, ka esi gudrs zellis.
Paldies,zviedru lapa man izskaidroja šīs ekovates sastāvu, tur bija rakstīts, ka tai tiek piejaukts boraks pret aidegšanos un alauns pret mitrumu, bet abi šie sastāvi ir paši par sevi indīgi, kas gala produktu jeb ekovati nepadara par ekoloģisku!!!
Tas ka šo produktu ražo arī somi, mani nemaz nekrata, jo kā mēs visi zinam , ne viss
kas nāk no Somijas, ir kulta.
Joprojām nesaprotu, kamdēļ tu reklamē šo produktu citiem, ja jau reiz pats esi iegrābies,jo neredzu tam ne ekoloģisku ne finansiālu izdevīgumu!!!!

eko produkti uzturā,tas tā kā būtu skaidrs,bet kas pēc idejas celtniecībā ir eko?

einār, to ekovati man arī liekas būtu pareizāk saukt vienkārši par celulozes šķiedru siltumizolāciju vai kaut kā tamlīdzīgi.

Lauku veci, es nevienam nereklamēju tieši ekovati. Es pateicu, ka labāk ir birstošie materiāli bēniņiem un mansardam, jo tie iekļūst tur, kur lokšņu materiālus tik viegli neiebāzīsi. Pateicu, ka es konkrēti savai mājai bēniņu pārsegumu un slīpās plaknes izmantoju ekovati. Runājot par ekonomisko izdevīgumu, nevajag muldēt, bet rēķināt. Uzmetu acis vēlreiz veikalu cenām - man sanāk, ka ekovate AR IESTRĀDI izmaksā lētāk vai apmēram tikpat cik minerālvates plāksnes (ko Tu te bāzi visiem) BEZ IESTRĀDES, pie tam ekovates slānis var būt jebkurš, atbilstoši konkrētai konstrukcijai, nevis pa dažiem cm kā lokšņu standartbiezumi. Konkrēti manā gadījumā ar siltumvati un tvaika membrānu esmu apmierinās. Siltuma vidējie zudumi manai mājai februārī bija 6.5kW, kas ir pateicoties arī biezajam ekovates siltinājumam bēniņos un slīpajās plaknēs.

Runājot par siltumizolācijas materiālu ekoloģiskumu, es jau sen rakstīju, ko viens krievs domā. Principā viņam var piekrist. No ekoloģiskiem materiāliem droši vien varētu uzskatīt kaņepju siltumizolācijas plāksnes, bet tās maksā ļoti dārgi.

[www.building.lv]

Precizējums. Vidējie siltuma zudumi februārī 6.5kW uz 320m2 apkures platības. Vid temperatūra iekšā 19 grādi.

Lauku vecis te galiigi pa meziem stumda!!! Protams, ka ekovate ir daudz letaaka nekaa akmens vate! Un sliipaas un sarezgiitaas jumta konstrukcijaas ir labaakais iestraades materiaals.
Tikko pabeidzu otraa stava\mandsarda siltinaasanu, zb, viss forsi aizpuusts, uztaisiju arii termograafiju, viss pagjelu! katls uz pasu minimaalaako tagad nogriezts, jo straadnieki suudzas, ka pa karstu:)

einārs Wrote:
-------------------------------------------------------
> eko produkti uzturā,tas tā kā būtu skaidrs,bet
> kas pēc idejas celtniecībā ir eko?

Ilgtspējība.
[tv.delfi.lv]

Ko nozīmē ilgtspējība - būtībā, vienīgais ilgtspējības rādītājs ir cik dabas resursi tiek patērēti konkrētā būvmateriāla ielikšanai gala patērētājā. To tā īsti neviens no šiem gudrajiem eko-arhitektiem neņem vērā, jo par to viņiem ir 0 saprašana. Vai tik tas nav līdzīgi kā ar tām stikla pudelēm, kad zaļie kliedza, ka mēs, maitas, ar plastmasu pasauli piegandējam, līdz ar konkrētiem aprēķiniem tika pierādīts, ka daudz vairāk enerģijas (neatjaunojamas) tiek patērēts lietojot stikla pudeles kā plastmasenes (savākšana, transports, mazgāšana utt.). Bet tas tā īsti nevienam zaļajam neinteresē - viņi pat neklausās - tikai bļauj.
Gribu redzēt konkrētu aprēķinu - cik energoietilpīga ir ekovate - sākot ar koka nociršanu, papīra ražošanu, apdrukāšanu, transportiem, smalcināšanu, ķīmijas pievienošanu utt. salīdzinājumā kaut vai ar to pašu akmensvati, kas ir izkausēts un caur sprauslām izspiests akmens (manā uztverē daudzkārt zaļāks materiāls gan no ražošanas, gan ekspluatācijas viedokļa).

Koka nociršanu varēs sākt ņemt vērā tad, kad būs jau realizēts kāda Domburšova viesa ieteiktais: aizliegt valsts iestādēs drukāt papīru.
Cik daudz izkausēta akmens šķiedru drīkst mētāties pļavā, lai to jau uzskatītu par kaitējumu videi?

Vai ar azokrāsvielām apdrukāts un borātiem piesātināts papīrs skaitās mazāks kaitējums pļavai kā neko neizdalošs akmens? Tad jau jūrmalas smiltis un ceļmalas putekļi (akmens pulveris) arī ir kaitīgi - arī tie nonākot acīs un plaušās dara lielu skādi?
Nedaudz kaitina, ka viens gudrinieks parastam produktam ir iemanījies pielikt klāt vārdu EKO un tas neticami darbojas - ļaudis kā tādi ēzeļi ir gatavi šo brīnumu bērt uz maizes un slavēdami ēst gardām mutēm. Nedaudz atgādina EKOšnabi. Ja tādu ražotu - noteikti lielākā daļa teiktu, ka pohu no viņa vispār neesot utt.