dzincha
brine in nelēkā atkarībā no gaisa temperatūras, bet laideni mainās.
maksimumu +16 sasniedz augustā, un minimumu +2 februārī. šobrīd ir +7 ar tendenci pāriet uz +6.
ja ar lielu patēriņu brine in ir nodzīts līdz +3, tad var sagaidīt, ka samazinoties patēriņam, apkārtējā zemes masa to atkal dabūs uz augšu - līdz šā mēneša vidējam statistikajam +6 +7.

2dzincha: likt siltumsuukni uz radiatoru apkuri, imho ir stulbums.
kaapeec?
izskatiisim, kaadeel paarsvaraa cilveeki izveelas siltumsuukni tiiras elektroapsildes priekshaa: eertiibas apmeeram taadas pat, bt aiziet mazaak elektriibas ( lasi - ekonomijas labad).
taatad - ja vairaak ekonomijas, jo mazaak elektriibas pateereejas apsildei, jo labaak.
siltumsuuknja lietderiibas koeficients ir jo augstaaks, jo mazaaka starpiiba starp dzeseeshanas un sildiishanas kontuuriem.
dzeseeshanas kontuuraa zem zemes muusu apstaakljos ir videeji ap +6 celsija ziemas laikaa. tur neko seviskji ietekmeet nevar, taatad jaameegina max samazinaat sildiitaaja kontuura temperatuuru - jo taa mazaaka, jo mazaak elektriibas aizies vienaada siltuma daudzuma ievilkshanai maajaa.
radiatoru darba temp ir videeji 40 - 95 graadi. siltaas griidas - 22 - 35 apm.
domaaju, ar sho viss ir skaidrs. taapat shai gadiijumaa ir skaidrs, ka siltumsuuknji kuri kaa energijas atnjemshanas vietu izmanto gaisu, ir galiigi garaam saliidzinot ar skidruma ss, kuri caur skidrumu to ieguust vai nu no zemes, vai gruntsuudenjiem. elementaara fizika treshaas klases liimenii...;)

Bet vai tad ar 45 50 grādi radiatoriem turpgaitā nepietiek? Pēc ražotāju datiem COP pie 0/50 ir ~ 3.4 neskaitot cirkulācijas sūkņus. Reāli laikam 0 nav, bet kādi pieņemsim + 5 vidējais, tad no 5/50 tas COP ir augstāks mazliet kā 3.4 tīri teorētiski.
Jāliek lielāki radiatori telpās nekā ja laistu 65 grādus ar cieto kurināmo vai gāzi.
Protams būtu labi ja kāds pakomentētu šo, kam ir lietošanās ss ar radiatoriem.

dzincha
Nu pie -20-30 ieslēdzās gan teni, bet nedaudz, tikai lai piesildīdu līdz vajadzīgai temperatūrai. nevajag domāt, ka nu tikai silda ar teniem, kā boileri... Drusku ieslēdzas un pēc brīža izslēdzas, parasti pa nakti vai no rīta. Atkarībā no tā, cik daudz tās aukstās naktis bijušas, max elektrības rēķins pa šiem gadiem vienalga nav pārsniedzis 80 Ls, un tas bija tajā 2006. gada aukstajā februārī, kad tādas temperatūras bija nevis 1-2 naktis, bet gandrīz mēnesi, autobusus no rīta nevarēja iedarbināt... (tā gan bija vecā elektrības cena...)
Par to brine in v_t jau visu uzrakstīja - nu nemainās viņš pēkšņi tikai tāpēc, ka ārā -20... Tāpat kādi 5-6 grādi bija. Tāpēc jau rakstīju, ka kontūru rok tik dziļi, kur ir jau pastāvīga zemes temperatūra ziemā un vasarā. Neizsalst cauri augsne pie mums 1,5 m dziļumā, nav jau Sibērija.

sibeerija jau nav gan, bet savaa laikaa mekleeju un skatiiju normatiivus augsnes sasalhanas robazai latvijaa - atkariibaa no novada bija 1.3 - 1.6 vai 1.7 rajonaa.
taa ka tas 1.5 - kaa paveiksies - cik daudz sniega buus, cik ilgi sals tureesies, un cik bargs... krievu rulete :D

Dzīvoju Jelgavas pusē - vieta zema - grunstūdeņi augsti - to var labi novērot pēc dīķa. Kā sākās rudens nokrišņi tā līmenis augšā. Kad rakām ūdensvadu ~ 1m dziļumā ūdens sūcās kā traks tranšejā. Kā ar izsalšanu šādā augsnē? Zem melnzemes ir baltās smiltis, bet tās ir diezgan dziļi zemē ~ 1.5m.

Antins
Vai tie normatīvi nav tā - max iespējamā? jo tāds sals, lai sasaltu 1,7 m dziļumā labi ja reizi 100 gados var būt droši vien :) bet tā kā teorētiski var būt, tad arī tāds cipars..... Bet pie mums kā zināms globālā sasilšana, tagad diez vai pat 1 m sasalst.... Vai gadījumā ūdensvads un kanalizācija pēc normatīviem nebija jārok 0,7 m dziļumā? Varbūt kļūdos....

Antiņam stipri patīk pārspīlēt. Rīgā maksimālais vidējais augsnes sasaluma dziļums ir 24cm, maksimālais 47cm, tas ir reizi cikturtajos gados. Tātad dziļāk par celi, ja vien nav māls, neko pret sasalšanu rakt nav jēgas.
Dati ņemti no oficiālām būvklimatoloģijas tabulām šeit:
[www.likumi.lv]
(jāskrollē stipri tuvu beigām).

Nu nezinu, kur trešajā klasē māca fiziku, jo tā bez matemātikas zināšanām ir lieka laika tērēšana. Varbūt tāpēc daudziem liekas, ka tieši ar zemes siltumu notiek tā mājas sildīšana, bet patiesībā SS ir 3 dažādi loki un to visu skaisti var aplīkot kaut vai šādā bildē:
[www.siltumsukni.lv]

dzincha:
SS informāciju par vajadzīgo apkuri ņem no āra devēja + savas saražotās temperatūras. Ja kaut kur radiators būs nogriezts, vai samazināta pieplūde, tad attiecīgi mazāks būs cirkulācijas loks un SS vajadzēs strādāt mazāk. Man ir siltās grīdas un arī var regulēt to temperatūru, bet tas nav izdarāms operatīvi, jo grīdām ir liela masa, tāpēc te ir vienkārši un lēti regulatori, lai varētu kādu istabu vajadzības gadījumā atslēgt. Un par radiatoriem vislabāk pavaicāt uzstādītājiem. Redzu tajā pat mājas lapā apkures salīdzinājumus un SS+grīdu gadījumā tas ir 448 Ls gadā. Man ir diezgan tuvu tam, rēķinu uz 475 Ls (pavisam 10000 kWh gadā, no kurām 3600 kWh uz pārējo elektrību). Ja tā ir, tad ar radiatoriem arī vajadzētu būt tam, kas minēts ~ 540 Ls gadā.
Un ir vēl viena lieta, ko pateiks jebkurš SS lietotājs (nu vismaz tie, kas nesūdzas par šo apkures veidu) - vasarā iegūt silto ūdeni ir tīrais prieks. Tas nav boileris, jo praktiski elektrības patēriņš ir ļoti zems - ārā silts, SS strādā maz un efektīvi.

Šodien ārā -8, brine-in 1.8, brine-out -1.4, mājā +16, tenis atslēgts, galā pagaidām tiek, bet strādā gandrīz visu laiku. Māja arī nav līdz galam nosiltināta. Skatīsimies kas būs tālāk.