Nedaudz par malkas sadedzināšanas efektivitāti: šobrīd visefektīvākais malkas dedzināšanas veids ir gāzģenerācijas katli. Lietderības koeficients pat līdz 10% augstāks kā citiem katliem. Nekas efektīvāks pasaulē pagaidām nav pieejams. Kāpēc? Tā jau ir tīra sadegšanas ķīmija. Visu izsaka degšanas temperatūra. Jo augstākā temperatūrā noris degšana, jo labāk viss sadeg. Malkas dedzināšanai ir vairākas fāzes - uzsilšana, žūšana, pārtvaice, gāzu degšana, ogļu degšana. Ideāli būtu dedzināt sausu malkas pulveri vismaz 1000 grādu temperatūrā pietiekamā! skābekļa klātbūtnē. Un te nu jāsaprot, ka kas par daudz, tas par ļaunu. Kāpēc klasiskā malkas krāsnī sadegšana notiek daudz netīrāk kā modernā kamīnkurtuvē? Pie vainas tikai un vienīgi temperatūra! Malka krāsnī stāv uz redelēm, pa apakšu tiek milzīgos daudzumos vilkts klāt auksts gaiss, kas malku visu laiku dzesē. Līdz ar to daudz iztvaikojušo degošo gāzu nepaspēj sadegt, bet nesadegušas tiek izpūstas skurstenī. Modernām rūpnieciskām malkas krāsnīm malku ieliek termiski izolētā kurtuvē, gaisa padeve ir no sāniem vai no priekšas apakšā, bet nekad ne no apakš-malkas. Malka sāk degt, kurtuve ļoti ātri uzsilst un sadegšana notiek pilnīgāk. Liesmu augšpusē vienmēr ir sekundārā gaisa padeve, kas papildus pievada gaisu līdz galam nesadegušām gāzēm dodot papildus lietderību procesam. Faktiski lai pilnībā sadedzinātu malku, gaiss esot jāpievada 5 reizes, bet praktiski laikam vairāk par 3 gaisa padevēm neeksistē parastām krāsnīm.
Dedzinot kaitīgos atkritumus, piemēram, organiskos šķīdinātājus, kas paši ir super viegli degoši, beigās vienmēr ir ar dabasgāzi līdz baltkvēlei uzkarsēta zona, caur kuru iet dūmgāzes un papildus svaiga gaisa padeve šajā zonā lai pilnībā sadedzinātu visu. Arī katlā būs tas pats - dedzinot bez gaisa lēni gruzdinot efektivitāte sadegšanai būs ļoti zema. Dedzinot ar maksimālu gaisa padevi tā, lai rūc, efektivitāte būs daudz labāka, bet tāpat tā būs tomēr daudz zemāka nekā dedzinot lēni, bet ar pieteikamu gaisa padevi. Atkal visu izsaka temperatūra - velkot kurtuvē nevajadzīgi lielu gaisa daudzumu, dūmgāzes un pati kurtuve tiek nevajadzīgi dzesēta un liela daļa gaistošu gāzu pasprūk skurstenī nesadegušas.
Gāzģenerācijas katlā gāzes tiek sadedzinātas pilnībā un tas arī ir šo katlu trumpis, ko parastā katlā nekad nav iespējams panākt.
Es runāju tikai un vienīgi par pašas sadegšanas efektivitāti, tam nav nekāda sakara ar paša katla lietderības koeficientu, tas vairāk saistīts ar efektīvu siltuma noņemšanu no karstajām dūmgāzēm.

Ja 4gaitnieks pavērts mazāk par pusi uz garo cilpu un ja ūd boileris atrodas augstāk par katlu, vēl piedevām palēlināta plūsma, tad nevajadzētu otrādi dzīt boilerī ūdeni, jo brīvākais ceļš iznāk ņemot no radiatoriem un tapēc ari dzenot tajos atpakaļ. Atgaisotāju jau var uzlikt arī pie boilera.
Kad runājāt ar stropuva ražotājiem, tad varbūt šie minēja, ka paštece derīga tai lēnajai cirkulācijai? Pēc šīs shēmas boileris viens silst paštecē.

Pašteci nemaz nemēģinaju.
Ražotājs teica, ka vecajām sistēmām no resnām trubām paštece ir O.K. un sūkni nemaz nevajag. Bet ar mazajām trubām sūknis vajadzīgs. Paštecē nebiju iedomājis mēģināt. Ja nu kamēr esmu tur tikmēr viss strādā, bet kad aizbraucu apstājas. Tur jau nav neviena prātīga, kas pieskata sistēmas darbību vismaz sākumā.
Ok, kad būšu laukos, tad pamēģināšu ar pašteci.

Līdz šim esmu mēģinajis tikai ar ātro cirkulāciju. Tad četrpušu vārsts uz 4,5 un silst boileris, bet sistēma pilnībā neuzsilst. Uz 5 boileris nesilst vispār, bet sīstēma sislst ievērojami labāk.
Uz lēno cirkulāciju jebkurā stavoklī silst gan boileris gan sistēma. Bet 150 litrīgs boileris uzsilst labi ja puse.
Protams vēl sistēmā klejo gaiss.

Man tomēr doma, ka, ja boileris būtu pēc instrukcījas pielikts, tad strādātu visa sistēma korektāk. Tad būtu pievienota boilera atpakaļgaita blakus turpgaitai un noslēgts starp viņiem. Rezultāta viss ūdens ietu vispirms caur boileri. Un varbūt arī būtu lielāks spiediens uz visiem radiatoriem, lai karstais ūdens labāk tiktu līdz pēdejiem radiatoriem.
Ka jūs domājiet?

Vai tad pie tās lēnās cirkulācijas radiatori ir karsti ari apakšējā daļā?
Cik automatiskie atgaisotāji, vai augstākajos punktos?
Vai ir augstāk par katlu tas boileris, cik?
Ja visu laidīsi caur boileri, tad pie lēnas plūsmas prioritāte būs boilerim un tikai pēc tam sāks sildīt radžikus.

1)Pie lēnās cirkulācijas pirmajiem radiatoriem augša no apakšas atškirās par kādiem 10 grādiem. Radiatori ir karsti tikai pirmie. Ar pēdejiem diviem ir problēmas. Augšā karsts, apakšā auksts.

2)Ir liekas 3 atgaisotāji. Viens pie katla. Viens nedaudz pēc 4-pušu vārsta un viens virs boilera.

3) Boileris ir vienu stāvu augstāk. Vaētu būt kādi 3-4m.

Runāju ar cilvēku, kas Daugavpils pusē liekot šādus katlus.
Paskaidroja, ka vispirms jāmēģina panākt katla normāla darbība atslēdzot abas cilpas. Jākurina tā, lai temperatūra katlā uzceltos līdz 90-95°C, pieregulējot gaisa ieplūdes vārstu, lai tepmeratūra noslīdētu procesā līdz 60°C un atkal gaisa vārsts sāktu vērties vaļā un temperatūra celties.

Un vēl tāds galvenais fakts, ka 18kW katlam darbojoties ar sistēmu nedrīkst ieplūst caur atpakaļgaitu vairāk par 8 litriem ūdens minūtē. Cik noptotu ar šo grādu regulēšanu arī dabūj aptuveni to optimālo ieplūšanas litrāžu. Vai savādāk nosaka caurplūdes litrāžu?

Nemainot sistēmu, varētu mēģināt sākt kurināt ar aizvērtu 4gaitnieku, ieslēgt sūkni normālā režīmā un, kad temp uzkāpusilīdz tiem 70-90oC, ļoti nedaudz pavērt 4g-ku vaļā - tādejādi saglabājot ļoti lēnu cirkulāciju katlā, bet normālu radiatoros. Vēl tajos tālākajos radžikos vajag ielikt atgaisotājus(parastos), lai pilnībā dabotu gaisu ārā no sist. Ja tas viss, regulējot 4g-ku mazajos ciparos(lai katlā saglabātu to lēno plūsmu), spēj uzsildīt telpas un ūdeni(nevis sakarsēt radžikus), tad varat priecāties, ka pietiek katlam jaudas, ja ne tad domāju, ka pašlaik mājai siltumzudumi lielāki, kā šis katls spēj kompensēt. Mazās skursteņa gaisa vilkmes un lēnās ūd cirkulācijas nepieciešamībai(bet katlā, ne radiatoros, jo tie, kā DsKs teica - ir "jāizgriež")nevar nepiekrist kaut vai tādēļ, ka to prasa dažādi šo katlu ražotāji. Es arī painteresējos Lietuvā un uzzināju, ka Rudesta, Liepsnele, Žvake un Stropuva ražo pēc viena patenta, un visiem apm vienādi pieslēguma nosacijumi.
To 4g-ka regulēšanu varētu uzticēt arī automatikai, kas uzturētu katla augšdaļā temp no 70-90, tikai tās regulēšana tad būtu tieši atkarīga no gaisa padeves stāvokļa.

Cik saprotu, tad plūsmai spēku var palielināt, ieslēdzot sūkni ātrāk, bet nepārsniedzot tos 8l/min. Cik noprotu, tad ir jāpiever vēl ieplūdes regulātors.
Līdz ar ko ātrums nepalielināsies, bet spiediens lai ūdeni nogādātu līdz galam būs.
Vai es pareizi domāju, vai braucu auzās.

Par izgriezšanu. Bet ej nu ar to vārstu nosaki, lai nepārsniegtu lēno ieplūdes normu katlā.
Daugavpiliets ar gan teica, ka pašreiz kā ir pievienots boileris, sistēma varēs strādāt kaut cik korekti, ja 4g-ka ir tikai minimāli atvērts.
Brīvdienās atkal braukšu eksperimentēt, tad jau redzēs.

Es gribēju pateikt, ka ieslēdzot sūkni uz lielāku jaudu(kā tas darbojās problēmu ar tālākajiem radiatoriem gadījumā), atverot vaļā to vārstu, kas bremzē plūsmu un ĻOTI NEDAUDZ paverot vaļā 4g-ku(tāpat, kā apgalvo Daugavpilietis), iegūtu divas dažādas plūsmas - minimālu(+paštece uz boileri) katla pusē un normāli pietiekamu radiatoru pusē, kurā varētu sabalansēt tos radiatorus.

Varbūt kāds var pakomentēt. Vai ir LV veikalos šādas detaļas sastopamas?
Kā viņas pareizi latviski sauc un kādās summās rēķināties?
Bildēs:
1)Balansēšanas ventīlis ar plūsmas mērīšanas skalu.
2)Trīspušu vārsts. Ar iespēju uzlikt tādu temostatu kurš ar termodevēja noteikto temperatūru regulē trīspušu vārstu.

Iespējamais zīmējums. ->

Ūdens apjoms nevar būt par problēmu, tam ir viens mīnuss - sistēma lēnāk uzsilst, un viens pluss + lēnāk atdziest. Ja tev mājās ir silti pie radiatoru temperatūras 50', tad viss ir ok, noteicošā nav temperatūra radiatorā bet istabā.