Kāds varētu izšārēt Rudesta 20kw katla galvenos izmērus?
1)ārējais metāla korpusa diametrs,
2)iekšējais metāla korpusa diametrs,
3)iekšējais augšējo durvju platums&garums,
4)augstums metāla korpusam,
5)izmērs no grīdas līdz augšējo durvju apakšai,
6)izmērs no augšējo durvju apakšas līdz gaisa trumuļa apakšai,
7)gaisa trumuļa ārējais diametrs, jeb spraugas izmērs starp trumuli un iekšējo korpusu,
8)gaisa trubu skaits, tievākās ārējais diametrs un resnākās ārējais diametrs,
9)gaisa ieplūdes diametrs, vai izmēri katla virspusē.
Gribētos sev salipināt tādu Latvijā. Vismaz paštukot cik tāds izmaksātu te. Labāk kā uz leišīem eiro ripināt!

Tad jau labāk Stropuvai ;)
Un ko tur daudz šārēt. Tabulā ir rakstīts ūdens tilpums. Rēķini pats pēc trubām kādas ir pieejamas.
Rudestai mazākas apakšējās durtiņas, kas ir primārais mīnuss. Un, ja nemaldos aukšējās arī.
Katla augstums arī ir tabulā rakstīts.
Durvīm arī var izrēķināt pats. Vajag tā, lai virs durvju apakšējās malas vēl sanāktu uzlikt malku iekurināšanai, bet teleskopiskā truba ar galvu netraucētu.

Par gaisa trumuli - nu nu, parādi man kādu kurš tev jauks katlu ārā lai redzētu visus izmērus un uzbūvi. Trumuļa apakšā ir piemetināts platāka plāksne, tātad vienīgais ko var sniegt ir šis parametrs, bet lai uzzinātu ogļu vārsta principu, tad nu nekas nesanāks. Trumulis pilda malkai ienākošā gaisa uzsildīšanu, oglēm vēl padošanu uz apakšu. Ja tikai malkai, tad liec vienalga kādu trumuli.
Gaisa vārsta diametram nav īpašas nozīmes, visu izšķir šķirba ar kādu tu pats viņu atver. BET vai tev izdosies atrast īsto metālu katlam. Jo katls izplešas un tevis atstātā gaisa šķirba zem vārsta rezultātā pieverās, nevis vārsts pats veras ciet.
Gaisa izplūdei izmēri arī ir tabulā.
Rezultātā būsi uzbūvējis katlu, kura darbība nebūs identiska. Un kad būsi ticis cauri saviem latviešu katla eksperimentiem un būsi ticis pie kalta Vils_v3, tad diez vai tev būs tas prieks izmaksājis lētāk.
Varu ieteikt krievos pameklēt- forumhouse forumā ir tēma par paštaisītiem katliem pēc Stropuvas principiem.

Vīri salikshu punktinus uz i

pats lietoju katlu vienu gadu - katls 20kw (oglu variants)
izmēģināju kā kurināmo gan malku (osis saus), gan skaidu briketes, gan kūdras briketes (igaunu krutaas), gan saulespuku sēklu briketes - gan ogles


iesaku neizmqantot - kūdras briketes (smird, efektivitāte tāda pati kā skaidu briketēm, un ļoti daudz pelnu)

visizdevīgākais - ogles (pats lietoju DOM markas - bagātinatas), malka

malku miksēju ar skaidu briketēm

oglu katls ir vissefektiivaakais, jo vinam naak gaisa padeves ventilaators klaat - sho ventilaatoru izmantoju gan kurinot ar malku gan kurinot ar ogleem
mans rekors kurinot ar malki vienu reize sasniedza 31 st ara temperatura 0 līdz -5 gradi pie šadas temperatūras kurinot ar oglem rekors 5 diennaktis,


kad āra t turējās pari mīnu 20 uz malkas ( ar 10 kg briketēm) dega ap 16 st
ogles ap 3 dienaktīm


kad kurinu ar malku pievienoju 10 kg skaidu briketes, jo tad degšana ir stabīlāka, jo kad katls ieiet gruzdēšanas stadījā temperatūra pēc kāda laika sāk kristies un ja nav ventilatora, kas atrāk spēj pacelt temp, tad teperatūra katlā nokrīt līdz 60 gr,kas savukārt rada kondensātu

teperatūras svārstības katlā , kurinot ar malku, kad ir noregulēts uz 75 gr ir +-10 grādi no noregulētās temperatūras

kad kurinu ar oglēm svarstības ir krietni mazākas +-5 grādi pie 85 grādiem, ogles deg stabīlak


ogles vienā reizē lieku 5 maisus pa 20 kg
malku - 1 ķerra ar kalniņu


katla apsaiste man ir pēc pirmā principa, kas norādīta instrukcijā

izmantoju, gan trīsdaļīgo vārstu (30 Ls) ar termo galvu (20Ls), gan balansēšanas vārstu (20Ls)

pateicoties trīsdaļvārstam ar termogalvu viss notiek automātiski

sūknis grundfos alfa (120 Ls), bet var lietot letākus, jo sūknis strāā uz paša minimuma.

papildus esmu pielicis termostatisko varstu ventilātoram , lai tas izslēdzās parsniedzot 85 grādus.

plus man uz katra radiatora ir automātiskais atgaisotajs (5 Ls) - tas palīdz atrāk tikt galā ar gaisa burbuliem

piemirsu - maja 170 m2

svarīgi izpildīt visus instrukcijā pateiktos norādījumus un katls šancēs ka pulkstenis

katla apsaisti taisīju pats pēc instrukcijā noradītās bildes
materiali kapars plus misina fasondalas


šo sezonu noteikti kurinašu ar oglēm

Samazini radiatoros tilpumu un būsi ceļa otrajā grāvī kā liktskad nezināsi kur siltumu likt

vienmēr: JusuSantehnikis.lv
meistars - Gunvaldis.

sveiki kungi. esmu nosvēries par labu stropuva katla iegādei 20 kw, ogļu variants. apsildāmā platība - iesākumā 100 m2, kad saremontēšu bēniņus, kopā būs 160 m2. maza daļa (~30m2) būs apsildāmās grīdas.

jautājums ir par siltumakumulatoru - šitiem it kā nevajag, bet, ja pieliek, tas var radīt arī kādas negatīvas sekas?

Sveces tipa katliem nekādā gadijumā nedrīkst likt akumulatoru. Ir te viens Latvijā Rudesta licējs, kas iesaka pat divus akumulatorus likt. Skaidrs, ka sajēga cilvēkam pilnīgi nekāda no tā, ko viņš dara. Redzēju kā sulojas katls pa visām malām ar skurteni komplektā. Jā, katls kurās 24h, tikai, ņemot vērā, ka tā sula ir tīrākā skābe, viņiem tas katls ilgi neizdzīvos.
Pats ilgi mocijos, kamēr sapratu kā viņs jākurina, jo pārkāpt pāri standarta kurināšanas principiem un pieņemt, ka reizēm brīnumi arī notiek, ir grūti. Izplatītājs arī tolkam nevar pa punktiem pastāstīt kā priekš parasta mirstīgā.

Jāievēro ir pārs nosacījumi, kur parasti pieļauj kļūdas:
#sveces tipa katlā nedrīkst atpakaļgaitā laist iekšā zem 50°C
#ūdens apmaiņai katlā jābūt ļoti minimālai ar regulēšanas iespēju
#sistēma, pirms pārlikšanas uz gruzdēšanu, ir jāuzsilda

Uzsildīšana notiek kādas 30min. Kā tev liekas, cik stundas aizņems tev sildīt akumulatoru? Es varu minēt - 300L akum. ar 20kW katlu kādas 2-3h noteikti. Jēga tad pazūd no sveces tipa kalta. Ja neuzsildīs visu sistēmu, tad katlā atpakaļgaitā ilgstoši ieplūdīs par vēsu ūdens, kā rezultātā katls sulosies un apaugs ar darvu. Katls nepāries tolkam gruzdēšanas režīmā, bet degs.

Kāpēc neliec visā mājā siltās grīdas? Ar Stropuva tu tā panāktu ļoti ilgu deģšanu. Ar oglēm uz siltajām grīdām līdz pat nedēļai.
Siltās grīdas neizmaksā īpaši dārgāk par radiatoriem. Man tāme siltajām grīdām ar visiem kolektoriem un regulētajiem 5 telpās un armējumu ir ap Ls1500 uz 90m2.

pagaidām es tajā pasākumā vēl neesmu īpaši iedziļinājies, bet vai tad atpakaļgaitā ieplūstošā ūdens temperatūru nevar kaut kā kontrolēt ar kaut kādiem vārstiem un ko tur? akumulators ir 1000 L. man viņš stāv istabā un brīnās kur es viņu taisos likt. domāju, ka var taču visu saregulēt tā, ka akumulatoru sāk sildīt tikai tad, kad ūdens boileris un radiatori un grīdas ir sasiluši, ne? varbūt ņemt 40kw katlu?

siltās grīdas visur nelikšu, jo no sešām pirmā stāva telpām trijās ir smukas dēļu grīdas, kuras noslīpēšu un nolakošu, bet atlikušajās trijās telpās ir betonētas grīdas uz kurām man zābakos stāvot salst kājas.

Tu nesaprati. Sveces tipa katls ir domāts lai uzturētu siltumu, nevis uzsildītu. Uzsilda sistēmu tikai iekurot. Pārliekot sistēmu uz gruzdēšanu, katls tikai uztura uzsildīto temperatūra, kas arī atļauj katlam sasniegt ilgo degšanu. Ja tev ir uz pilnu klapi jākarsē sistēma, kurā ir tik liels akumulators, tev būs ļoti ilgi jāgaida un jāuzpasē, lai noķertu momentu kad jāpārslēdz uz gruzdēšanu, citādi katls uzvārīs. Viņam tā sisltēmas uzsildīšana notiek nekontrolējama ar vaļējām durtiņām.

Ja tomēr liksi akumulatoru, tad domāju ka jā, ar 40kW varētu būt kā reiz, bet tā pat neieteiktu.
Ja tev tik liels akumulators jau ir, tad ņēm parasto katlu - kaut kādu Viadrus, kādus 32 vai 36kW un būs tev tas pats, kas Stropuva bez akumulatora. Piedevām nevajadzēs uztraukties par malkas sausumu. Stropuvai tomēr vajag sausu. Ja divas vasaras kaltusi, tad ideāls variants.

nu visu laiku biju nosliecies par labu viadrusam, bet viens paziņa tā sareklamēja šitos sveces tipa katlus, ka sāku mainīt savas domas, bet Tu man te tagad atkal sajauci prātu un es atkal nesaprotu kā dzīvot kā būt un ko man īsti vajag.

viadrus kurināmā patēriņa ziņā būs ievērojami neekonomiskās par stropuvu?

Man nav bijis katls ar akumulatoru. Tur jāgaida kāda zinoša cilvēka atbilde.
Teorētiski katls ar lielu akumulatoru ir līdzvērtīgs Stropuvai.
Stropuva tev gruzdinās diennakti.
Viadrus ar lielu jaudu tev uzsildīs lielo akumulatoru un diennakti arī būs silts. Malkas patēriņš teorētiski gan varētu būt nedaudz lielāks.
Ja tev liels malkašķūnis un vari sagādāt malku tā, lai viņa dabūj divas vasaras kalst, un tev ir zināma katra podziņa uz tavas TV pults(ir saredžītāka kurināšana), tad es būtu par labu Stropuvai un akumulatoru nopārdot. Bet ja malka iespējams būs tikai vienu vasaru kaltusi un pat šat tad pusizkaltusi, tad noteikti ņemt Viadrus.
Saliec uz papīra mīnusus un plusus abiem katliem pēc tavām domām un zināsi, ko darīt tālāk. ;)
Stropuva ir vislabākā izvēle malkas apkurei, ja ir ideāli sausa malka, ja nav akumulatora, ja ir siltās grīdas, ja esi dvēselē nedaudz "kurinātajs" un patīk eksperimentēt samazinot malkas daudzumu sezonai.
Ja malka nebūs ideāli sausa, ja patīk vienkārši piemest malku krāsni ne par ko nedomājot un nepatiktu reizēm stundām pasēdēt pie krāsns pētot kā mainās temperatūra, ja pagriež vienu vai otru vārstu, tā teikt - neesi tehniskas dabas cilvēks, tad, iespējams, tas katls nav domāts tev. ;)

Kāds katls vispār līdz šim bija? Kaut kāds bezjēdzīgas kurināšanas vai kaut kas modernāks ar vismaz gaisa ieplūdes mehānisko vārstu?